title

Projekts

2006-08-01T00:00:00+03:00

Biedr�ba 'Vec�ki J�rmalai" s�kot no septembra m�ne�a organiz� bezmaksas semin�ru kursu par , projekta pieteikumu Eiropas strukturfondiem rakst��anu, Eiropas naudas piesaisti, un cit�m nians�m, kas saist�tas ar Eiropas strukt�rfondiem un nevalstisko organiz�ciju iesp�j�m saist�b� ar tiem.
�
�ie semin�ri tiek organiz�ti Eiropas Soci�l� fonda projekta VPD1/ESF/NVA/05/GS/5.3.1/0001/0089/25 �Tehnisk� pal�dz�ba J�rmalas soci�l� sektora organiz�cij�m un iest�d�m �ietvaros.
Projektu finans� Eiropas Soci�lais fonds un Latvijas valsts, projektu administr� Sabiedr�bas Integr�cijas fonds. �aj� sakar� izsludin�m sekojo�u iesp�ju interesentiem piedal�ties iepirkum�. Pied�v�jums sp�k� no 1.augusta l�dz 10.augustam
�
1. Pakalpojuma m�r�is
Eiropas Soci�l� fonda grantu sh�mas �Tehnisk� pal�dz�ba nevalstisko organiz�ciju un pa�vald�bu kapacit�tes stiprin��an� Eiropas Soci�l� fonda pas�kumu ievie�anai� ietvaros pl�notajiem semin�riem ir nepiecie�ams �r�t telpas un semin�ru dal�bnieku �din��ana.
�
2. Pakalpojuma apraksts
Pakalpojuma nosaukums ,pras�bu minim�lais l�menis, standarti
1. telpu noma Cilv�ku skaits -40 cilv�kiem
Nori�u datumi 12 semin�ri (no 2006.gada 01.septembrim l�dz 30.novembrim )
Viens semin�rs vienu darba dienu (6-8h)
2. �din��ana Cilv�ku skaits - 40 .�dienreizes ,t�jas pauzes, pusdienas.
�datumi 12 semin�ri (no 2006.gada 01.septembra l�dz 30.novembrim )
�
S�k�ka inform�cija�pa telefonu 29640661.

ESF projekta gaita

2006-09-30T00:00:00+03:00

Soci�lo projektu idejas J�rmalas pils�tai Eiropas Soci�l� fonda projekta VPD1/ESF/NVA/05/GS/5.3.1/0001/0089/25 �Tehnisk� pal�dz�ba J�rmalas soci�l� sektora organiz�cij�m un iest�d�m �ietvaros.
�
Pirm� m�c�bu kursa �Ievads ESF un finans�juma piesaistes iesp�jas� ietvaros balstoties uz J�rmalas pils�tas dom� apstiprin�to J�rmalas pils�tas ekonomisk�s un soci�l�s att�st�bas programmu sabiedr�bas integr�cijas jaut�jumos un izmantojot Eiropas Savien�bas Strukt�rfondu n�kam� finan�u perspekt�vas perioda 2007.-2013.gadam Valsts Strat��iskaj� ietvardokumenta un Darb�bas programmu aprakstos min�t�s priorit�tes, pas�kumus un m�r�grupas.
�
Semin�ra laik� tika izstr�d�tas 10 soci�lo projektu idejas, no kur�m 3 tika izv�l�tas projekta koncepciju un bud�eta izstr�dei.

ESF Projekta gaita

2006-11-03T00:00:00+03:00

Soci�lo projektu idejas J�rmalas pils�tai Eiropas Soci�l� fonda projekta VPD1/ESF/NVA/05/GS/5.3.1/0001/0089/25 �Tehnisk� pal�dz�ba J�rmalas soci�l� sektora organiz�cij�m un iest�d�m �
ietvaros notika:
�

Kurss �ESF projektu sagatavo�ana�, kur� piecu dienu m�c�bu kursa programm� tika ietverta inform�cija par projektu koncepciju sagatavo�anu,
�
projekta aktivit��u laika pl�na sagatavo�anu, projekta lo�isk�s pl�no�anas matricas sagatavo�anu un projekta pieteikuma veidlapas aizpild��anu iesnieg�anai atkl�tos konkursos ESF .
�
Katrai m�c�bu dienai tika sagatavoti izdales materi�li, ietverot teor�tisko inform�ciju un nor�des par papildus inform�cijas avotiem
�

Apm�c�bu kursa diena	Apm�c�bu modulis	Apl�kot� tematika
Pirm� diena	Pirmais modulis	Projekta koncepcijas izstr�de
Otr� diena	Otrais modulis	ESF projektu konkursu vadl�nijas un ESF projektu pieteikuma veidlapa
Otr� diena	Tre�ais modulis	Projektu pieteikumu v�rt��anas krit�riji
�	Ceturtais modulis	Projektu resursu pl�no�ana
Tre�� diena	Piektais modulis	Projekta lo�isk�s pl�no�anas matrica
Ceturt� diena	Sestais modulis	Projekta bud�eta sast�d��ana un naudas pl�smas pl�no�anas pamatprincipi
Ceturt� diena	Sept�tais modulis	ESF bud�eta forma
Piekt� diena	Astotais modulis	ESF projekta pieteikuma veidlapas aizpild��ana un pielikumu sagatavo�ana

Nosl�dzies�Eiropas Soci�l� fonda projekts VPD1/ESF/NVA/05/GS/5.3.1/0001/0089/25 �Tehnisk� pal�dz�ba J�rmalas soci�l� sektora organiz�cij�m un iest�d�m �

�

2007-01-16T00:00:00+03:00

Nosl�dzies�Eiropas Soci�l� fonda projekts VPD1/ESF/NVA/05/GS/5.3.1/0001/0089/25 �Tehnisk� pal�dz�ba J�rmalas soci�l� sektora organiz�cij�m un iest�d�m �
�
Prasmju apg��ana un izpratnes veido�ana par ESF finans�juma piesaisti var veicin�t organiz�ciju aktivit�ti projektu pieteikumu sagatavo�an� un sadarb�bas projektu izstr�d� n�kamaj� ES Strukt�rfondu finan�u perspekt�vas period� 2007.-2013gadam.
�
K� liecina nov�rt�juma anket�s sniegt�s zi�as, tad visi semin�ra dal�bnieki ir p�rliecin�ti, ka tuv�ko 3 gadu laik� iesaist�sies projektu pl�no�an� un pieteikumu sagatavo�an� finans�juma piesaistei no ESF (29%� �noteikti� iesaist�ties, 67% �dr�z�k j� un 4% �varb�t�).
�
J�atz�m�, ka �aj� projekt� �pa�i veiksm�gs bija dal�bnieku atlases princips, kas pie��va vair�ku dal�bnieku no vienas organiz�cijas iesaist��anos m�c�bu semin�ros.
�
Tas, pirmk�rt, �aus nodro�in�t apm�c�bu ilglaic�bu un sagatavotu darbinieku pieejam�bu projektu pieteikumu pl�no�an�; otrk�rt, darba grup� bija iesp�ja izmantot noteiktu sadarb�bas modeli (kop�ja atbild�ba par rezult�tu, iek��j� komunik�cija starp apm�c�b�m, projekta pieteikuma veidlapas sada�u sagatavo�ana), kuru b�s sal�dzino�i vienk�r�i atk�rtot re�l� dz�v�, gatavojot n�kamos projektu pieteikumus.
�
Kopum� vienl�dz labi bija p�rst�v�ti visi sektori, kas J�rmalas pils�t� nodarbojas ar soci�lo probl�mu risin��anu (pa�vald�bas iest�des, valsts iest�des un sabiedrisk� labuma organiz�cijas).

�

Apstiprin�ts biedr�bas ��Vec�ki J�rmalai� izstr�d�tais un iesniegtais projekts� Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� darb�bas ilgtermi�a pl�ns un darba programma�.

2007-09-12T00:00:00+03:00

4.septembr� Sabiedr�bas integr�cijas fonda Padome apstiprin�ja projektu konkursu rezult�tus div�s programm�s NVO fonda ietvaros - �NVO darb�bas atbalsta programmai� un �NVO kapacit�tes stiprin��anas programmai�, kas tiek finans�tas EEZ un Norv��ijas vald�bas finan�u instrumentu ietvaros.
�
�NVO darb�bas atbalsta programm� finansi�li atbalst�tas tiks 18 darba programmas par kop�jo summu 902 646,01 eiro, t.sk. R�gas re�ion� � 4 darba programmas, Vidzem� � 2, Pier�gas re�ion� (J�rmala, Limba�u, Ogres, R�gas un Tukuma rajoni), Kurzem�, Zemgal� un Latgal� � pa 3 darba programm�m katr�. Organiz�cijas, kas atz�tas par uzvar�t�j�m, p�c l�gumu nosl�g�anas sa�ems finansi�lu atbalstu savas organiz�cijas darb�bas nodro�in��anai �im gadam, k� ar� diviem n�kamajiem gadiem.
�
Apstiprin�ts ir ar� biedr�bas ��Vec�ki J�rmalai� izstr�d�tais un iesniegtais projekts� Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� darb�bas ilgtermi�a pl�ns un darba programma�.
�
Darba programma ir sapl�nota �etriem m�ne�iem (l�dz 2007.gada beig�m) un �programmas sagaid�mie rezult�ti ir sekojo�i:
1.�� Stiprin�ta biedr�bas kapacit�te, pla��k att�st�ta t�s darb�ba.
2.�� Palielin�ts biedr�bas akt�vo biedru skaits l�dz 28-30 cilv�kiem
3.�� Paaugstin�ta biedr�bas l�dzdal�bas efektivit�te politikas proces�-� pa�vald�bas, centr�l�s valsts p�rvaldes l�men�, t�d�j�di stiprinot demokr�tisko sabiedr�bu.
4.�� Sekm�ta sabiedr�bas pilsonisk� izgl�to�an�s un l�dzdal�ba politik� notieko�ajos procesos J�rmal� un Latvij�.
5.�� Aktiviz�ta jaunie�u pilsonisk� l�dzdal�ba sabiedr�b� notieko�ajos procesos J�rmal� un Latvij�.
6.�� Biedr�bas m�jas lapa www.iemetaci.lv, padar�ta par saisto�u un noder�gu inform�cijas avotu ikvienam labas gribas cilv�kam, kur� interes�jas par sabiedr�b� notieko�ajiem procesiem un v�las tajos l�dzdarboties.
Kopum� darb�bas ilgtermi�a pl�ns ir v�rsts uz to, lai palielinot biedr�bas akt�vo biedru skaitu, paaugstin�t biedr�bas l�dzdal�bas efektivit�ti politikas proces� pa�vald�bas, centr�l�s valsts p�rvaldes l�men�, vienlaikus att�stot vidi ilgtsp�j�gai uz rezult�tu orient�tai biedr�bas darb�bai un veicinot jaunie�u pilsonisko l�dzdal�bu sabiedr�b� notieko�ajos procesos. Darb�bas ilgtermi�a pl�ns ir sapl�nots no 2007.gada 1. septembra l�dz 2009.gada 31.decembrim un ar konkr�t�m aktivit�t�m iepaz�ties tuv�kaj� laik� b�s iesp�jams biedr�bas m�jas lapas jaunumos.

Sadarb�ba ar nevalstisko organiz�ciju �JAJ NEXT�.

2007-09-18T00:00:00+03:00

Saska�� ar SIF atbalst�t� biedr�bas projekta ��Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� darb�bas ilgtermi�a pl�ns un darba programma� darba programmas pl�notaj�m aktivit�t�m laika posm� no 01.09.2007. � 31.12.2007., 2007.gada 13.septembr� J�rmalas Nepilngad�go Uzraudz�bas noda�as telp�s notika biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� valdes priek�s�d�t�ja Vi��a Meiera tik�an�s ar jaunie�u nevalstisk�s organiz�cijas �JAJ NEXT� p�rst�vjiem. Par cik �� bija pirm� no pl�not�s ilgtermi�a konsultat�v�s sadarb�bas tik�an�s reiz�m, tad t�s laik� tika konkretiz�tas jaundibin�t�s organiz�cijas p�rst�vju vajadz�bas, kuras n�kamaj�s tik�an�s reiz�s tiks �emtas v�r�. Tika preciz�ts k�da veida pal�dz�ba un k�da inform�cija ir nepiecie�ana. Organiz�cijas p�rst�vji tika inform�ti par t�m �� br��a aktualit�t�m nevalstiskaj� sektor�, kuras ir attiecin�mas uz jaunie�u organiz�ciju, par iesp�j�m izstr�d�t projektus sadarb�b� ar biedr�bu �Vec�ki J�rmalai� un iesp�j�m ieg�t inform�ciju noz�m�g�kaj�s interneta m�jas lap�s par NVO darb�bu. Viens no biedr�bas izvirz�tajiem m�r�iem ir padar�t biedr�bas m�jas lapu www.iemetaci.lv par saisto�u un noder�gu inform�cijas avotu ikvienam labas gribas cilv�kam, kur� interes�jas par sabiedr�b� notieko�ajiem procesiem un v�las tajos l�dzdarboties, l�dz ar to ar� jaunie�u organiz�cija tika inform�ta par iesp�ju izmantot �o m�jas lapu, lai inform�tu sabiedr�bu par notiku�aj�m un pl�notaj�m aktivit�t�m. Tik�an�s laik� tika izstr�d�ts turpm�ko tik�an�s rei�u tematiskais pl�ns un noteikti n�kamie tik�an�s datumi laika posmam l�dz 31.12.2007.

Semin�rs jaunie�iem

2007-09-26T00:00:00+03:00

2007. gada 25. septembr� no pl. 16.00. l�dz 19. 00. J�rmalas pils�tas Nepilngad�go uzraudz�bas noda�� notika informat�vais semin�rs riska grupas jaunie�iem. Semin�ru vad�ja biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� p�rst�vji Vilnis Meiers un El�na Sili�a, piedal�j�s�8 jaunie�i.
�
Semin�ra laik� jaunie�i tika iepaz�stin�ti ar sekojo��m t�m�m:
� da��du atkar�bu ietekmi uz b�rna vesel�bu un dz�ves kvalit�ti (E.Sili�a);
� r�c�bu situ�cij�s, kad b�rnam tiek pied�v�tas narkotisk�s vielas, un kur v�rsties p�c pal�dz�bas da��d�s kritisk�s situ�cij�s (E. Sili�a);
� par reprodukt�vo vesel�bu, tai skait�, HIV/AIDS un v�rushepat�ta B un C izplat�bu, infic��an�s ce�iem un ietekmi uz vesel�bu, k� ar� dz�ves kvalit�ti (V.Meiers);
� par �rst��an�s un rehabilit�cijas iesp�j�m J�rmal� un Latvij�; da��da veida atbalsta grup�m(V.Meiers).
�
Liel�ko riska grupas jaunie�u ieinteres�t�bu izrais�ja diskusija par r�c�bu situ�cij�s, kad b�rnam tiek pied�v�tas narkotisk�s vielas, un atkar�bu ietekmi uz vesel�bu, jo �pa�i par infic��anos ar HIV/AIDS.
Turpm�k (l�dz 2007. gada beig�m) ��s t�mas tiks ietvertas ar� n�kamajos izgl�tojo�ajos semin�ros, ja vien k�ds no dal�bniekiem semin�r� nepiedal�sies atk�rtoti.
�
N�kamais izgl�tojo�ais semin�rs paredz�ts oktobra 2 ned��.

J�rmalas dome izsludina jaunu sabiedr�bas integr�cijas projektu konkursu

2007-10-15T00:00:00+03:00

L�dz 20. oktobrim J�rmalas pils�tas dome pie�em pieteikumus sabiedr�bas integr�cijas projektu finans��anas konkursam.
�
Priek�roka tiek dota projektiem, kas sekm� soci�l�s jomas nevalstisko organiz�ciju att�st�bu.
�
Sabiedr�bas integr�cijas projektu konkursam atv�l�ti 3000 lati. Projekti realiz�jami l�dz �� gada beig�m. Netiek atbalst�tas politiskas kampa�as un b�vniec�ba. Konkursa nolikums un pieteikuma anketa sa�emami J�rmalas pils�tas dom�, apmekl�t�ju apkalpo�anas centr� Jomas iel� 1/5, J�rmal� vai J�rmalas pils�tas domes m�jas lap�: www.jurmala.lv sada�� Iedz�vot�jiem. Integr�cija� . Tuv�ka inform�cija pa t�lruni 7093872.
�
J�rmalas pa�vald�ba jau gada s�kum� organiz�ja sabiedr�bas integr�cijas projektu finans��anas konkursu, kur� 16 projektu realiz�cijai kopum� pie��ra 20000 latu. Ar� �aj� konkurs� priek�roka tika dota nevalstisko organiz�ciju att�st�bai.

Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� kopsapulce

2007-11-01T00:00:00+03:00

J�rmala.18.10.2007.

1. novembr� 19.00. J�rmalas pils�tas nepilngad�go uzraudz�bas noda�� notiks biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� biedru kopsapulc�.

Kopsapulc� pl�nots izskat�t sekojo�us jaut�jumus:
 Jaunu biedru uz�em�ana
 Valdes v�l��anas
 Valdes priek�s�d�t�ja, priek�s�d�t�ja v�l��anas
 Inform��ana par pl�notaj�m aktualit�t�m (sadarb�ba ar J�rmalas jaunatnes organiz�ciju �JAJ NEXT�, aktivit�tes apstiprin�to projektu ietvaros)
 Biedru ierosin�jumi un priek�likumi turpm�kajai biedr�bas darb�bai.

Ikvienam Latvijas iedz�vot�jam ir iesp�ja k��t par biedr�bas biedru. Pieteikumus nos�t�t uz biedr�bas e-pastu vecaki.jurmalai@inbox.lv

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.�

2007-10-23T00:00:00+03:00

No �� gada 1.septembra l�dz 2008.gada 31.augustam biedr�ba �Vec�ki J�rmalai� ,sadarb�b� ar J�rmalas Mobilo atkar�bu profilakses punktu un J�rmalas pils�tas Labkl�j�bas p�rvaldi, �steno UNODC finans�to projektu � Paaugstin�t izgl�t�bas l�meni par HIV/AIDS profilaksi, �rst��anu apr�pi un nodro�in�t lab�kus profilakses un apr�pes pakalpojumus intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal�.
�
Galvenie projekta m�r�i ir:
�
1. Paaugstin�t izgl�t�bas l�meni par HIV/AIDS profilaksi, �rst��anu apr�pi intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal�.
2. Nodro�in�t lab�kus profilakses un apr�pes pakalpojumus intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal�.
3. Papla�in�t �aunuma mazin��anas programmas pielieto�anu intravenozajiem narkotiku lietot�jiem Latvij�.
�
Projekts ir orient�ts uz darbu ar narkotiku lietot�jiem, kas �obr�d turpina lietot narkotisk�s vielas. Projekta ietvaros narkotiku lietot�jiem tiks pied�v�ta pla�a inform�cija par iesp�j�m izsarg�ties no HIV/AIDS, tiks sniegta inform�cija kur mekl�t pal�dz�bu lai var�tu p�rtraukt narkotiku lieto�anu , k� ar� tiks veikta net�ro ��ir�u un adatu apmai�a pret t�r�m.
Projekts ir virz�ts uz HIV infekcijas ierobe�o�anu J�rmalas pils�t� un t� saukt�s �aunuma mazin��anas strat��ijas pielieto�anu intravenozajiem narkotiku lietot�jiem. Projekts ir sekm�gi uzs�cis savu gaitu un jau ir redzami pirmie rezult�ti, kas liecina par to, ka ne tuvu visiem narkotiku lietot�jiem ir pieejamas t�ras ��irces un vi�i ir inform�ti par iesp�j�m sa�emt da��dus soci�los pakalpojumus.
Ar jaunu ielu soci�lo darbinieku piesaisti projekts ir uz��mis jaunus apgriezienus un jau pirmajos divos m�ne�os j�rmalas mobil� atkar�bu profilakses punkta klientu skaits ir pieaudzis par 25 cilv�kiem. Iev�rojami pieaudzis ar� apmain�to ��ir�u un adatu skaits. Tas tikai liecina , ka ��du cilv�ku , kuri lieto narkotisk�s vielas intravenozi m�su pils�t� ir daudz un m�su izv�le ir vai nu pal�dz�t vi�iem vai nov�rsties.
Biedr�ba "Vec�ki J�rmalai" izv�las� pal�dz�t.

Starptautisk� konference �Liels un mazs dro�� pils�t� Jelgav�

2007-10-25T00:00:00+03:00

2007.gada 19. oktobr� Jelgav� notika biedr�bas �Vec�ki JELGAVAI�, Jelgavas domes un re�ion�l� PIC r�kot� starptautisk� konference �Liels un mazs dro�� pils�t�. Taj� tika p�rst�v�ta ar� biedr�ba �Vec�ki J�rmalai�.
�
Konferences m�r�is � iev�rst sabiedr�bas uzman�bu un ar� ieg�t starptautisku atbalstu br�vpr�t�gai darb�bai un pilsoniskai l�dzdal�bai dro��bas paaugstin��anas pas�kumos, noskaidrot soci�li atbild�gas politikas ieguvumus. Konferenc� piedal�j�s p�rst�vji no Latvijas pa�vald�b�m, kur�s notiek vec�ku apgaitas vai izveidotas vec�ku domes, sabiedriski akt�vi cilv�ki, kuriem r interese ar br�vpr�t�go kust�bu, pa�vald�bu p�rst�vji un viesi no Skandin�vijas, kur jau vair�k nek� 20 gadus notiek vec�ku nakts patru�as un ��da br�vpr�t�g� kust�ba tiek saukta par �Nakts krauk�iem.�
�
Konferences nosl�gum� tika parakst�ts Sadarb�bas memorands ar iesaist�taj�m pus�m (Valsts policija, Latvijas Tirdzniec�bas un r�pniec�bas kamera, Latvijas Vec�ku apvien�ba �Vec�ki izgl�t�bai, sadarb�bai izaugsmei� un Jelgavas Dome.

J�rmalas domes atbalst�tie sabiedr�bas integr�cijas projekti.

2007-11-02T00:00:00+03:00

J�rmalas pils�tas dome ir atbalst�jusi visus 11 iesniegtos sabiedr�bas integr�cijas projektus, atsevi��iem projektiem gan ie��irot tikai da�u no pras�t�s summas. Piln� apjom� atbalst�ti sekojo�i projekti:
� �Senioru Jaungada pas�kums� / J�rmalas Pension�ru biedr�ba/ 800ls
� �Redzes inval�du integr�cija sabiedr�b�/ Latvijas Neredz�go biedr�bas J�rmalas teritori�l� organiz�cija/ 1080ls
� �J�rmalas �ernobi�as noda�as biedru - inval�du integr�cijas inform�cijas apmai�as gada nosl�guma vakars�/ Latvijas savien�ba ��ernobi�a�/ 600ls
� �J�rmalas politiski repres�to kluba Jaungada pas�kums�/ J�rmalas politiski repres�to klubs/ 600ls
Nedaudz samazin�ts finans�jums pie��irts - �Pasaules Diab�ta dienu pas�kums J�rmalas pils�t� �/ J�rmalas Diab�ta biedr�ba/ 800ls
Pa�vald�bas l�dzfinans�jumu aktivit��u realiz��anai sa�ems;
� �P�rvarot stereotipus par psihiatrijas pakalpojumu lietot�ju vajadz�b�m; J�rmalas situ�cijas izv�rt�jums Latvijas kontekst�/ J�rmalas Inval�du biedr�ba �Anima�/ 480ls
� �TV raid�jums �Soci�l� J�rmala��/ Biedr�ba �J�rmalas sabiedriskais klubs�/ 1000ls
� �Slokas jauno romu integr�cija sabiedr�b�/ Sporta klubs �Budo J�rmala�/ 300ls
� �2007 gada Ziemas �empion�ts telpu futbol� �/ JFC �Kauguri�/ 420ls
� �Neesi stereotips�/ Kauguru kult�ras nams/700ls
� �Rado�a tik�an�s ar re�isori dokument�listi, centr�l� M�kslas darbinieku nama liter�r�s da�as vad�t�ju Annu �i�ko. Dokument�l�s filmas �Mihails �ehovs� pirmizr�de�/ J�rmalas br�vpils�tas un novada av�ze �J�rmalas Ned��a�/ 100ls
Pie��irtie l�dzek�i izlietojami l�dz �� gada beig�m.

J�rmalas pils�tas domes s�de

2007-11-08T00:00:00+03:00

J�rmalas pils�tas dome 8. novembr� gandr�z stundu nevar�ja vienoties par darba k�rt�bas apstiprin��anu, jo opoz�cijas deput�ti izteica �aubas par izsludin�t�s darba k�rt�bas likum�bu. Jau 25. oktobr� paredz�t� domes s�de tika atcelta jo 5 opoz�cijas deput�ti � Inese Aizstrauta, Dainis Urbanovi�s, �irts Trencis, Zigurds Starks un Ilm�rs An��ns atst�ja s��u z�li, l�dz ar to kvoruma tr�kuma d�� liekot to atcelt.
�
Bijus� J�rmalas domes priek�s�d�t�ja Inese Aizstrauta nor�d�ja, ka pils�tas m�rs Raimonds Munkevics no darba k�rt�bas, vi�aspr�t, nelikum�gi iz��mis vair�kus jaut�jumus, piem�ram, par pa�vald�bas uz��mumu "J�rmalas namsaimnieks" un "J�rmalas siltums" nodo�anu privatiz�cijai.
�Aizstrauta inform�ja, ka no Re�ion�l�s att�st�bas un pa�vald�bu lietu ministrijas sa�emta v�stule, kur� nor�d�ts, ka atk�rtotai domes s�dei j�notiek p�c iepriek��j�s darba k�rt�bas
�
Starp deput�tiem izrais�j�s asas diskusijas, kur�s tie cits citu vainoja melos un citos smagos p�rk�pumos.
�
Deput�ts Ilm�rs An��ns ("M�su zeme") uzsv�ra, ka Munkevicam vajadz�tu atk�pties. P�c gandr�z stundu ilgu�aj�m diskusij�m Munkevics nol�ma izsludin�t 15 min��u ilgu p�rtraukumu, lai var�tu noskaidrot, vai jaut�jumu iz�em�ana no dienas k�rt�bas ir likum�ga vai nelikum�ga.
�
P�c p�rtraukuma Munkevics nol�ma s�d� skat�t ar� iepriek� no darba k�rt�bas izsl�gtos jaut�jumus. S�d� bija paredz�ts lemt par J�rmalas pils�tas strat��iski svar�go objektu "J�rmalas siltums", "J�rmalas �dens", "J�rmalas namsaimnieks", soci�l�s rehabilit�cijas centra "Saulstari" nekustamo �pa�umu, "Dzintaru koncertz�les", "J�rmalas �tr�s pal�dz�bas" un citu pa�vald�bas funkcijas nodro�ino�o uz��mumu nodo�anu privatiz�cijai. Privatiz�ciju atbalsto�i l�mumprojekti sagatavoti par "J�rmalas siltumu", "J�rmalas namsaimnieku" un soci�l�s rehabilit�cijas centra "Saulstari" nekustamo �pa�umu.
�
�Dome lems ar� par iebrauk�anas maksas paaugstin��anu pils�t�. Groz�jumi J�rmalas domes saisto�ajos noteikumos "Par autotransporta l�dzek�u iebrauk�anas nodevu J�rmalas pils�tas �pa�a re��ma zon�" paredz, ka visiem transportl�dzek�iem par iebrauk�anu b�s j�maks� divi lati. Pa�laik par iebrauk�anu pils�t� ir j�maks� viens lats.
�
S�d� paredz�ts izv�rt�t Zieme�u koridora b�vniec�bas ieceri, k� ar� izskat�t vair�kus str�d�gus l�mumprojektus par b�vniec�bas iecer�m un nekustam� �pa�uma iznom��anu.

�Gribu zin�t visu�Par visu!�

2007-11-26T00:00:00+03:00

2007. gada 15. novembr� AB.LV sabiedrisk� labuma fonda grantu programmas "B�rniem un �imen�m draudz�gi projekti" 2. konkursam tika iesniegts biedr�bas �Vec�ki J�rmalai � (L�ga Varnele) projekta pieteikums �Gribu zin�t visu�Par visu!�
�
Izstr�d�t� projekta m�r�is ir uzlabot zin��anas un paaugstin�t kompetenci seksu�l�s audzin��anas jom� J�rmalas pils�tas Labkl�j�bas p�rvaldes Dienas apr�pes centra b�rniem past�v�gajiem apmekl�t�jiem � pusaud�iem no 12- 16 gadu vecumam, l�dz ar to veicinot komunik�cijas un saskarsmes veido�anas iema�as, jo dienas centra apmekl�t�ji p�rsvar� ir tie, pusaud�i, kuri n�k no soci�li mazaizsarg�t�m, bie�i vien nelabv�l�g�m �imen�m un liel�ko da�u no sava br�v� laika pavada �rpus m�jas � uz ielas, k�p�u telp�s utt. un bez vec�ku uzraudz�bas. Tie ir pusaud�i, kuri m�dz neattaisnoti kav�t skolu, kuriem bie�i vien veidojas konflikt�jo�as situ�cijas skol� un �imen�, k� ar� vienaud�u starp� un attiec�b�s ar pret�jo dzimumu.
�
Projekta realiz��anas gait� ir pl�notas divas galven�s aktivit�tes � izgl�tojo�o semin�ru cikls (8, orient�jo�i 2 x m�nes�) un jaunie�u izbraukuma semin�rs - nometne.
Galven�s izgl�tojo�o semin�ru t�mas ir sekojo�as:
� Pusaud�u fiziolo�isk� att�st�ba un psiholo�isk�s �patn�bas;
� Savstarp�j�s attiec�bas, dzimumattiec�bas un kontracepcija;
� Saskarsmes veido�ana un pareizas komunik�cijas prasmes;
� Atkar�bas � psihoakt�v�s vielas un HIV/AIDS profilakse.
Pl�notais realiz��anas laiks no 2008.gada marta l�dz j�nijam.
�
Jaunie�u izbraukuma semin�rs - nometne ir paredz�ta izgl�tojo�o semin�ru lab�kajiem, uzc�t�g�kajiem un akt�v�kajiem dal�bniekiem, kop� 15 pusaud�iem ar m�r�i dot idejas alternat�v�m laika pavad��anas iesp�j�m un paral�li turpinot izgl�tot par seksu�l�s audzin��anas t�m�m interakt�v� veid� neform�l� gaisotn�. Nometnes ietvaros ir pl�notas sporta aktivit�tes, p�rg�jieni, izgl�tojo�i semin�ri. Izbraukuma semin�rs - nometne tiks organiz�ta atp�tas kompleks� �S��i�, kas atrodas Ventspils rajona, J�rkalnes pagast�. Pl�notais realiz��anas laiks, 2008.gada j�lijs.
�
Projekta apstiprin��anas gad�jum� inform�cija par projekta galvenaj�m aktivit�t�m un pl�notajiem pas�kumiem tiks ievietota biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� izveidotaj� m�jas lap� www.iemetaci.lv

Tik�an�s ar UNODC ekspertu

2007-11-26T00:00:00+03:00

2007.gada 21. novembr� notika biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� vad�t�ja Vi��a Meiera tik�an�s ar UNODC (United Nations Office on Drugs and Crime) ekspertu Jean-Paul Grund k-gu, kur� no 19.11. l�dz 15.11. str�d�ja Latvij�, lai pal�dz�tu sagatavot Latvijas HIV programmu 2008.-2012. gadam Grunda k-ga galvenais uzdevums ir analiz�t eso�o politiku un epidemiolo�isko situ�ciju, un uz t� pamata ieteikt pas�kumus HIV izplat�bas ierobe�o�anai narkotiku lietot�ju.
�
�Tik�anas laika tika p�rrun�ti sekojo�i jaut�jumi:
- pieredze un viedoklis par pa�vald�bas lomu un iesp�j�m atbalst�t HIV ierobe�o�anu narkotiku lietot�ju vid�,
�- ieteikumi jaunas HIV programmas izst�dei,
- nevalstisko organiz�ciju loma profilakses darba ar narkotiku lietotajiem.
�
�Uzman�ba tika piev�rsta ar� jaun�kaj�m nov�rotaj�m tendenc�m attiec�b� uz narkotiku lieto�anu, idej�m par 'outreach' darba pilnveido�anu, ka ar� tika veikts izbraukums kopa ar ielu soci�lajiem darbiniekiem, kas str�d� mobilaj� atkar�bu profilakses punkt�. Mobil� ��ir�u mai�as punkta darb�ba tik atzin�gi nov�rt�ta un atz�ta par atbilsto�u eso�ajai situ�cijai J�rmalai, p�r�j�s Latvijas pils�t�s mai�as punkti ir stacion�ri.
�
�Mobilais atkar�bu profilakses punkts str�d� ar narkom�niem, kuri nav gatavi p�rtraukt lietot narkotisk�s vielas, t�d�� aj� gad�jum� profilakses darbs var tikt virz�ts uz nosac�ti ��dro��ku lieto�anu��. �� profilakse tiek d�v�ta par sekund�ro profilaksi , un tas noz�m� piem�ram, veicin�t to, lai vielas lietot�js nes��as pie automa��nas st�res reibum� vai izvair�s no nedro�a seksa. Visa �� programmas ir v�rsta uz �aunuma samazin��anu, uz ��dro��ku lieto�anu�� ar m�r�i samazin�t HIV/AIDS izplat�bu narkom�nu vid�, k� ar� apzin�t noteiktaj� apvid� dz�vojo�os narkom�nus.
�
Turpm�k�s aktivit�tes �aj� jom� paredz�tas starptautisk� semin�r� par narkotiku lieto�anas kait�juma mazin��anas programmu att�st�bu, kur� piedal�sies V.Meiers un kas notiks Vi�� gada 13.-15. decembri.

Piedal��an�s Nevalstisko organiz�ciju un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�d� (A. Rom�ne � Meiere)

2007-11-29T00:00:00+03:00

Nevalstisko organiz�ciju un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes san�ksme notika �.g. 28.novembr�.
�
San�ksmes laik� tika uzklaus�ti un izv�rt�ti Labkl�j�bas ministrijas darba grupas (zi�o Aldis D�di��, Labkl�j�-bas ministrijas Soc.pakalpojumu un soc.pal�-dz�bas dep. direktora vietnieks) secin�jumi par soci�lo pakalpojumu snieg�anu un par past�vo�aj�m probl�m�m, k� ar� apspriestas aktu�l�s probl�mas, ar kur�m saskaras NVO �aj� jom�.
�
�pa�i izceltas un k� priorit�te izvirz�tas tika probl�mas, kuras past�v eso��s soci�l�s apr�pes pakalpojumu sa�em�anas jom� cilv�kiem ar gar�g�s att�st�bas trauc�jumiem, nor�dot, ka
� ir nepiecie�ams main�t soci�lo pakalpojumu finans��anas k�rt�bu,
� ir j�nosaka stingrs valsts atbalsts alternat�vo pakalpojumu att�st�bai,
� j�izstr�d� krit�riji kvalitat�vam soci�l�s apr�pes pakalpojumam cilv�kiem ar gar�g�s att�st�bas trauc�jumiem,
� k� ar� j�apkopo pilnv�rt�gi dati par cilv�ku ar gar�g�s att�st�bas trauc�jumiem skaitu Latvij�.
www.mk.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/sadarbibas-memorands/istenosanas-padome/padomes-sedes/

�Ieskaties NVO!�

2007-12-05T00:00:00+03:00

�Ieskaties NVO!�. 2007.gada 5.decembr� R�gas Domes 1.st�v� notika R�gas re�iona resursu centra izveidot�s av�zes �Ieskaties NVO!� atv�r�anas sv�tki. R�gas re�iona resursu centra av�zes m�r�auditorija ir NVO sektors, k� ar� pilsoniska sabiedr�ba kopum�.
�
Pirmaj� numur� ir apl�kota t�ma �Br�vpr�t�go darbs un ziedo�anas kult�ra Latvij�.� Av�z� ir apl�kota cilv�ku motiv�cija dar�t br�vpr�t�go darbu un pieredze, atspogu�oti viedokli par valsts atbalstu br�vpr�t�gajam darbam un ziedo�anas kult�rai Latvija. Av�z� var apl�kot valsts instit�ciju un priv�tuz��m�ju, sabiedr�bas nost�dnes par br�vpr�t�ga darba un ziedo�anas nepiecie�am�bu, k� ar� las�t sarunu ar Ingu Liepu , �pa�o uzdevumu ministra sabiedr�bas integr�cijas liet�s sekretari�ta vad�t�ju, un ieg�t inform�cija par kopienu fondiem Latvij�.

Semin�rs��aunuma mazin��ana:
kas notiek aiz apmain�taj�m ��irc�m un indikatoriem�
��2007.g. 13-15.�decembris Vi��a , Lietuva

2007-12-19T00:00:00+03:00

No �� gada 1.septembra l�dz 2008.gada 31.augustam biedr�ba �Vec�ki J�rmalai� ,sadarb�b� ar J�rmalas Mobilo atkar�bu profilakses punktu un J�rmalas pils�tas Labkl�j�bas p�rvaldi, �steno UNODC finans�to projektu � Paaugstin�t izgl�t�bas l�meni par HIV/AIDS profilaksi, �rst��anu apr�pi un nodro�in�t lab�kus profilakses un apr�pes pakalpojumus intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal�. Lai sekm�gi realiz�tu projekt� nospraustos m�r�us ir nepiecie�ams nemit�gi pilnveidot savas zin��anas un t�d�� ar UNODC atbalstu biedr�bas valdes priek�s�d�t�js Vilnis Meiers piedal�j�s starptautisk� konferenc�.
�� gada 13-15.decembr� Lietuvas galvaspils�t� Vi�� notika ECCB, jeb Eir�zijas �aunuma mazin��anas t�kla organiz�tais starptautiska�konference , kuras galven� tematika bija k� ierobe�ot HIV izplat�bu narkom�nu vid� pielietojot t� d�v�to "�aunuma mazin��anas strat��iju".
Konferenc�piedal�j�s p�rst�vji no sekojo��m valst�m- Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Ukrainas, Kirgizst�nas, Kazahst�nas, Gruzijas. Latviju �aj� starptautiskaj� konferenc� p�rst�v�ja biedr�bas "Vec�ki J�rmalai" valdes priek�s�d�t�js Vilnis Meiers. Konferenci vad�ja starptautiski atz�tas autorit�tes �aunuma mazin��anas strat��iju pielieto�an� - A�a Saranga� no Krievijas un �ans Pols Grunds no N�derlandes. Konferenc� tika apspriestas jaun�k�s tendences pasaul� HIV izplat�b�, tika apl�koti da��di ar narkotiku lieto�anu rad�to seku saist�tie jaut�jumi, k� ar� apspriesta iesp�jam� "�aunuma mazin��anas strat��ijas" pielieto�anas att�st�ba pasaul�. Konferenci atbalst�ja UNODC (ANO Narkotiku un Noziegumu birojs) Baltijas birojs, konferenc� piedal�j�s�Baltijas�biroja p�rst�ve Signe Rotberga un Ukrainas biroja p�rst�vis Zaza Ceretelli. Biedr�ba "Vec�ki J�rmalai" pateicas UNODC Baltijas birojam par iesp�ju piedal�ties �aj� konferenc�.

Vec�ku skola

2007-12-28T00:00:00+03:00

Sabiedr�bas integr�cijas fonds 2007.gada 18.oktobr� ir izsludin�jis projektu iesniegumu konkursu nevalstisko organiz�ciju projektiem, kuri tiks �stenoti ar Eiropas Ekonomikas Zonas finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta finansi�lu atbalstu �o finan�u instrumentu priorit�raj�s jom�s.
�
2007. gada 28. decembr� sabiedr�bas integr�cijas fonda izsludin�taj� projektu iesniegumu konkurs� tika iesniegts biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� projekts �Vec�ku skola� (Aiga Rom�ne � Meiere, Evija Daude). Projekts tika sagatavots SIF finans�t�s NVO darb�bas atbalsta programas�,Darba programmas�"Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� darb�bas ilgtermi�a pl�ns un darba programma�nr. 2007.NVOF1.1./2-2/07 ietvaros.
�
Projekta visp�r�jais m�r�is ir m��izgl�t�bas sist�mas papildin��ana J�rmal�, izgl�tojot vec�kus, s�kumskolas b�rnu ar m�c�bu, uzved�bas un vesel�bas trauc�jumiem emocion�l�s audzin��anas jaut�jumos.
Projekta tie�as m�r�is ir sadarboties un profesion�li pal�dz�t s�kumskolas b�rnu vec�kiem, kuri ir sask�ru�ies ar b�rna uzved�bas un vesel�bas trauc�jumiem, �pa�u uzman�bu piev�r�ot emocion�l�s audzin��anas jaut�jumiem. Sadarb�b� ar projekt� iesaist�tajiem vec�kiem tiks izstr�d�ti publiski pieejami informat�vo materi�li par s�kumskolas b�rnu ar m�c�bu, uzved�bas un vesel�bas trauc�jumiem emocion�lo audzin��anu.
�
Projekta ietvaros ir paredz�ti 5 semin�ru cikli (cikl� 10 nodarb�bas), vasaras nometne akt�v�kajiem vec�kiem , k� ar� Marte Meo metodes pielieto�ana. Projekta aktivit�t�s vec�ki m�c�sies izprast savu un b�rna uzved�bu, apg�s, k� klaus�ties b�rn� un sarun�ties ar vi�u, k� risin�t probl�mas kop� un dal�t atbild�bu, k� disciplin�t b�rnu, saglab�jot labas un sirsn�gas attiec�bas vienam ar otru.
K� liecina biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� un J�rmalas Skolu psiholo�isk�s pal�dz�bas centra speci�listu darba pieredze tie�i s�kumskolas vecums ir tas laiks, kad �imenes sist�mai j�s�k akt�vi sadarboties ar izgl�t�bas sist�mu, ar skolas sist�mu � main�s ierastais dz�ves ritms, main�s noteikumi � b�rnam no r�ta j�ce�as un j�iet uz skolu, j�pilda m�jas darbi, vec�kiem j�vienojas � kur� pal�dz�s m�jas darbu pild��an�, cikos b�rnam j�iet gul�t, lai no r�ta var�tu piecelties, cik ilgi b�rns var skat�ties televizoru, sp�l�ties un cik ilgs laiks j�pavada, pildot m�jas darbus.

Izmaks�s pabalstus to b�rnu vec�kiem, kuru b�rni netiek nodro�in�ti ar vietu pirmsskolas iest�d�.

2007-12-22T00:00:00+03:00

J�rmalas pils�tas dome pie��musi saisto�us dokumentus par pabalstiem vec�kiem, ja b�rnu nevar nodro�in�t ar vietu pirmsskolas izgl�t�bas iest�d�. Lai ar� J�rmalas dome ir centusies risin�t jaut�jumu par vietu skaitu palielin��anu pirmsskolas izgl�t�bas iest�d�s, tom�r joproj�m saglab�jas rinda uz viet�m b�rnu d�rz�.
Saisto�ajos noteikumos paredz�ts, ka ties�bas sa�emt pabalstu b�s vienam no vec�kiem (aizbild�iem) vai to pilnvarotajai personai par b�rnu, kur� sasniedzis pusotra gada vecumu l�dz �etru gadu vecumam (ieskaitot), ja b�rns vismaz vienu gadu iepriek� ir pieteikts re�istr�cijai rind� uz vietu J�rmalas pa�vald�bas izgl�t�bas iest�d�, kas �steno pirmsskolas izgl�t�bas programmu, un iesniegum� nor�d�taj� gad�, uzs�kot jauno m�c�bu gadu, ar vietu pirmsskol� netika nodro�in�ts. Turkl�t b�rnam un vismaz vienam vec�kam gadu iepriek� dz�ves vietai j�b�t deklar�tai J�rmalas pils�t�. Tiks �emts v�r� ar� vecums, no k�da b�rni tiek uz�emti pirmsskolas iest�d�, kuru nosaka attiec�g�s izgl�t�bas iest�des Nolikums.
�
Lai sa�emtu pabalstu, vienam no vec�kiem (aizbild�iem) b�s j�iesniedz J�rmalas pils�tas izgl�t�bas p�rvald�:
1. noteiktas formas iesniegums;
2. pases kopijas;
3. b�rna dzim�anas apliec�bas kopija
uzr�dot ori�in�lus.
�
L�mums par pabalsta pie��ir�anu tiks pie�emts 30 kalend�ro dienu laik� no visu dokumentu iesnieg�anas dienas. Pabalstu pl�nots izmaks�t vienu reizi m�nes�, p�rskaitot to personas kontu bank�.
Saisto�ie noteikumi par pa�vald�bas pabalstu izmaksu vec�kiem (aizbild�iem) st�jas sp�k� ar 2008. gada 1.janv�ri. Dokumentus izgl�t�bas p�rvaldes komisijai var iesniegt s�kot no 2008. gada 3. janv�ra, Mui�as iel� 7 (pirmdien�s no plkst. 14.oo. l�dz 17. 00., ceturtdien�s no 9.00. l�dz 13.00.)

Izsludina J�rmalas pils�tas domes kult�ras projektu finans��anas 2008. gada konkursu

2008-01-24T00:00:00+03:00

2008. gada konkursam paredz�to projektu pieteikumu iesnieg�anas termi�� 2008. gada 22. febru�ris plkst. 11.00.
�
Kult�ras projektu finans��anas konkursa (KPFK) m�r�is ir veidot un att�st�t J�rmalas pils�tas kult�rvidi, kas sekm�tu pils�tas att�st�bu un veicin�tu sabiedr�bas integr�ciju, kult�ras v�rt�bu saglab��anu un jaunradi. �� m�r�a �steno�anai J�rmalas pils�tas dome (DOME) konkursa k�rt�b� atbalsta projektus, kas veicina kult�ras un m�kslas nozaru jaunrades att�st�bu un kult�ras mantojuma saglab��anu.
DOME konkursa k�rt�b� pie��ir finans�jumu organiz�cij�m, neatkar�g�m darba grup�m un individu�liem pretendentiem, kas DOM� iesniegu�i KPFK m�r�im atbilsto�us un aktu�lus projektus.
KPFK uzdevums ir, konkursa k�rt�b� finansi�li atbalstot k� priv�t�s un sabiedrisk�s, t� pa�vald�bas strukt�ras, veicin�t kult�ras procesu daudzveid�bu, kvalit�ti un sabiedrisko noz�m�bu.
�
2. Visp�r�jie projektu nov�rt��anas krit�riji:
� projekts atbilst KPFK m�r�iem un uzdevumiem;
� projektu da��ji finans� ar� citas instit�cijas;
� projektam ir liela publicit�te un t� �steno�an� ir ieinteres�ta iev�rojama sabiedr�bas da�a; � projektu �steno un vada kompetents speci�lists vai darba grupa;
� projekts veicina saska�u starp da��d�m sabiedr�bas grup�m un konsolid� t�s;
� projekts atbilst J�rmalas pils�tas interes�m un specifikai;
� projekts ir kvalitat�vi sagatavots.
DOME, izsludinot konkursu, var pazi�ot par atsevi��m kult�rpolitikas priorit�t�m. Min�t�s priorit�tes neizsl�dz projektu pieteikumus, kuri t�m atbilst tikai da��ji.
�
DOME neatbalsta:
� politiskas kampa�as projektus,
� celtniec�bas un remontdarbu projektus.
�
3. Projektu iesnieg�anas k�rt�ba.
Projektu pieteikumi j�iesniedz DOMES Administrat�vaj� p�rvald�.
Adrese: J�rmalas pils�tas domes Administrat�vajai p�rvaldei: Jomas iela 1/5, 111.kab., J�rmala, LV-2015 T�lr.: 709 3809
DOME projektu pieteikumus pie�em saska�� ar noteiktajiem termi�iem. Projekti, kuri nav iesniegti DOMES lietu p�rvald� l�dz noteiktajam termi�am, netiek izskat�ti. Projektu finans��anas konkursi tiek izsludin�ti masu inform�cijas l�dzek�os. Atbildi par atbalsta pie��ir�anu vai noraid�jumu pretendents sa�em projekta konkursa noteikumos nor�d�taj� termi��. Noraid�juma iemeslus DOME pretendentam nepazi�o. DOM� iesniegtie projekta dokumenti pretendentam p�c to izskat��anas netiek atdoti.
�
4. Projekta pieteikuma sagatavo�ana.
Lai pretend�tu uz DOMES finansi�lu atbalstu, j�sagatavo rakstisks iesniegums jeb projekta pieteikums, izkl�stot savu ideju, t�s �steno�anas pl�nu un izmaksu apr��inu, kas veikts, �emot v�r� nepiecie�am�bu piem�rot LR likuma � Par iepirkumu valsts vai pa�vald�bu vajadz�b�m� pras�bas.
Projekta pieteikums sast�v no:
� pieteikuma veidlapas latvie�u valod�, kas vienlaikus ir ar� rakstisks apliecin�jums tam, ka pretendents piekr�t konkursa noteikumiem;
� projekta apraksta, kop�j�s t�mes un t�s pamatojuma;
� pielikumiem - darba grupas locek�u CV un rakstisk�m atsauksm�m par projektu.
�
Projekta apraksta pl�nu noteiks attiec�g� projekta specifika. Taj� nepiecie�ams ietvert inform�ciju par:
� projekta nepiecie�am�bu;
� projekta m�r�i un uzdevumiem;
� darb�bas programmu;
� paredzamajiem rezult�tiem;
� projekta nov�rt��anu;
� projekta �stenot�jiem;
� projekta izmaks�m.
Projekta finans�juma t�mei pievienojama ��da papildinform�cija:
� projekta pa�finans�jums;
� citi finans�juma avoti - finans�t�js, apjoms;
� paredzamie ie��mumi, realiz�jot projektu un to izlietojums.
Pieteikuma veidlapas var sa�emt DOMES Administrat�vaj� p�rvald�. Projekta pieteikums j�iesniedz vien� eksempl�r� latvie�u valod�. Pieteikumam j�b�t p�rskat�mam, tas j�sagatavo datorsalikum�.
�
5. Kult�ras projektu finans��anas konkursa (KPFK) norises gaita.
� KPFK ir paredz�ts izsludin�t vienu reizi gad�.
� KPFK finans� DOME no bud�eta l�dzek�iem.
� KPFK gada fonds tiek apstiprin�ts pils�tas bud�eta ietvaros.
� Piepras�jumu ik gadu iesniedz DOMES Kult�ras un sporta noda�a.
� KPFK organiz� komisija. Komisiju iece� JPD priek�s�d�t�js ar r�kojumu.
� Komisij� ir 9 cilv�ki. Komisija sadala DOMES pie��irtos l�dzek�us projektu realiz�cijai, k� ar� p�rrauga pie��irto l�dzek�u izmantojumu.
� KPFK komisija lemj par konkursa strat��iju, termi�iem, izstr�d� projektu nov�rt��anas un finans��anas k�rt�bu, k� ar� lemj par KPFK l�dzek�u sadali.
� Pirms konkursa komisijas s�des katrs konkursa komisijas loceklis paraksta apliecin�jumu, ka nav t�du apst�k�u, kuru d�� var�tu uzskat�t, ka vi�� ir person�gi ieinteres�ts k�da pretendenta darb�. Ja ��ds apliecin�jums netiek iesniegts, attiec�gais komisijas loceklis nepiedal�s balsojum�.
� Lai preciz�tu pied�v�jumu konkursa komisijai ir ties�bas uzaicin�t pretendentus uz individu�l�m p�rrun�m, k� ar� uzaicin�t neatkar�gus ekspertus atzinumu snieg�anai. Neatbalst�to projektu autoriem komisija nenor�da noraid�juma iemeslus.
� Konkursa komisija savu l�mumu par konkursa rezult�tiem ned��as laik� rakstiski pazi�o konkursa dal�bniekiem.
� L�gums ar konkursa uzvar�t�jiem tiek nosl�gts m�ne�a laik� p�c konkursa uzvar�t�ju noteik�anas.
� Komisijas s�des tiek fiks�tas audioierakst� un tiek protokol�tas. Protokolu paraksta visi komisijas locek�i.
� Konkurss notiek, ja pieteiku�ies vismaz divi pretendenti.
� Ja pretendenti nav iesniegu�i visu nepiecie�amo inform�ciju un nepiecie�amos dokumentus, komisija �os pieteikumus neizskata.
� Pretendentiem, kuri sniegu�i nepatiesu inform�ciju, tiek aizliegts piedal�ties konkurs�.
� Konkurs� uzvar�ju�o projektu autori ir atbild�gi par projekta realiz�ciju un p�rskait�to vai izmaks�to l�dzek�u izmanto�anu saska�� ar l�gumu un apstiprin�to projektu.

UNODC finans�tais projekts � Paaugstin�t izgl�t�bas l�meni par HIV/AIDS profilaksi, �rst��anu apr�pi un nodro�in�t lab�kus profilakses un apr�pes pakalpojumus intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal�.<

2007-09-10T00:00:00+03:00

UNODC finans�tais projekts � Paaugstin�t izgl�t�bas l�meni par HIV/AIDS profilaksi, �rst��anu apr�pi un nodro�in�t lab�kus profilakses un apr�pes pakalpojumus intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal�.

2008-01-15T00:00:00+03:00

No �� gada 1.septembra l�dz 2008.gada 31.augustam biedr�ba �Vec�ki J�rmalai� ,sadarb�b� ar J�rmalas Mobilo atkar�bu profilakses punktu un J�rmalas pils�tas Labkl�j�bas p�rvaldi, �steno UNODC finans�to projektu � Paaugstin�t izgl�t�bas l�meni par HIV/AIDS profilaksi, �rst��anu apr�pi un nodro�in�t lab�kus profilakses un apr�pes pakalpojumus intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal�.
�
Galvenie projekta m�r�i ir:
�
1. Paaugstin�t izgl�t�bas l�meni par HIV/AIDS profilaksi, �rst��anu apr�pi intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal�.
2. Nodro�in�t lab�kus profilakses un apr�pes pakalpojumus intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal�.
3. Papla�in�t �aunuma mazin��anas programmas pielieto�anu intravenozajiem narkotiku lietot�jiem Latvij�.

Pien�cis laiks atskat�ties uz 4 m�ne�os paveikto, un j�teic ka padar�ts nav maz. Piesaistot jaunus ielu soci�los (outreach) darbiniekus un palielinot Mobil� atkar�bu profilakses punkta darbu ir pan�kta b�tiska att�st�ba �� pakalpojuma pieejam�b� J�rmal� un projekta indikatori par to liecina, jo� Mobil� punkta jauno klientu �skaits s�kot no 2007.g. septembra ir palielin�jies par 47 cilv�kiem, divk�rt ir pieaudzis apmain�to ��ir�u skaits, bet apmain�to adatu skaits pat tr�sk�r�ojies.
Projekts ir devis b�tisku impulsu lai att�st�tu pakalpojumus intravenozo narkotiku lietot�jiem J�rmal�, t�d�j�di veicot ar� HIV profilaksi , jo probl�mas neredz��ana nenoz�m� t�s risin��anu. To ka probl�ma ar narkom�niju un HIV �J�rmal�past�v zina katrs j�rmalnieks un it sevi��i Kauguru mikrorajona iedz�vot�js.
Pateicoties UNODC finans�t� projekt� iesaist�tajiem cilv�kiem HIV/AIDS un narkom�nijas probl�ma ir aktualiz�ta ar� J�rmalas Dom� un 2008.gad� J�rmal� ir paredz�ts izveidot ar� stacion�ro profilakses punktu (Low treshold centre) l�dz�gi k� tas ir cit�s Latvijas pils�t�s, pie tam saglab�jot ar� pa�reiz eso�o mobilo "brig�di"un ielu darbiniekus.
�obr�d notiek darbs pie telpu mekl��anas jaunajam zema sliek��a centram.

Ministru kabineta sadarb�bas memorandu parakst�ju�o organiz�ciju tik�an�s ar Ministru prezidentu I.Godmani.

2008-02-22T00:00:00+03:00

2008. gada 20.februar� notika Nevalstisko organiz�ciju un Ministru kabineta sadarb�bas memorandu parakst�ju�o organiz�ciju tik�an�s ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani, kur� piedal�j�s ar� biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� p�rst�vis (A. Rom�ne � Meiere).
Tiksanas darba kartiba:
1. Ministru prezidenta v�rt�jums - Vald�bas r�c�bas pl�na apsprie�ana ar nevalstiskaj�m organiz�cij�m, k� ar� par turpm�k veicamo darbu.
I.Godmanis sniedz koment�rus par 8 punktiem, kurus bija izv�l�jies �ai diskusijai:
1. NVO finans�jums.
2. Nacion�lo aktu caurskat��ana
3. Novadu reforma.
4. V�l��anu reforma.
5. Sadarb�ba ar darba dev�ju konfeder�ciju un pension�ru feder�ciju
6. Saeimas darbs un NVO l�dzdal�ba.
7. Jaunatnes likums.
8. Digit�l� enciklop�dija.
Visliel�k� uzman�ba tika piev�rsta NVO finans��anas jaut�jumam � dot�cij�m (2009. gadam b�s iesp�jams 2 milj. LVL pie��irt NVO) un uzdevumu dele��jumam.
Attiec�b� par uzdevumu dele��jumu, I.Godmanis uzsv�ra, ka vald�bas tendence b�s mazin�t a�ent�ru skaitu, un t�dej�di dele��t uzdevumus NVO, bet t�m, kur�m ir atbilsto�a ekspert�ze un kapacit�te konkr�to uzdevumu veik�an�. Vi�� uzsv�ra, ka dele��jot netiks nodro�in�ts tie�i t�ds pats finans�jums k� valsts iest�d�m.
�
2. Memoranda �steno�anas Padomes vad�t�jas, Valsts kancelejas direktores G.Veismanes, Padomes locek�u, citu nevalstisko organiz�ciju viedoklis par p�d�j� pusgad� paveikto Memoranda �steno�an�.
�
Attiec�b� uz dot�ciju programm�m, tika uzsv�rts, ka ir b�tiski izdal�t atbalstu aktivit��u �steno�an� atbilsto�i valsts programm�s ietvertajos uzdevumos, k� ar� atbalst�t organiz�ciju administrat�v�s izmaksas un atbalst�t intere�u aizst�v�bas aktivit�tes.
Attiec�b� par atskait�m, viennoz�m�gi ir j�b�t atskait�m par izlietoto finans�jumu un �stenoto darb�bu, bet atskaites nedr�kst b�t papildus birokr�tiskais slogs, t�m j�b�t orient�t�m, par�dot rezult�tu un visp�r�ju finans�juma izlietojumu.
�
Diskusiju nosl�gum� I. Godmanis atzina, ka nav pietiekami sagatavojies �ai s�dei un ierosin�ja p�c m�ne�a organiz�t n�kamo s�di, kur� izskat�tu sekojo�us jaut�jumus:

�Kuras organiz�cijas ir gatavas uz�emties pild�t ministriju dele��tos uzdevumus.
Ministru prezidents iev�ks inform�ciju no IUMSILS, par t� programm�m un kop�jo finans�jumu NVO un k�d�m NVO.�
Preciz�s inform�ciju par LSIF programm�m.
Izskat�s k�das finans��anas iesp�jas gan intere�u aizst�v�bas organiz�cij�m, gan ar� viet�j�m NVO

�
3. Nevalstisko organizaciju un Ministru kabineta sadarbibas memoranda parakstisana, ko veiks nevalstiskas organizacijas (19), kas izteikusas velesanos pievienoties un parakstit Memorandu.
�
Diem��l liela da�a Padomes locek�u neuzskat�ja par vajadz�gu piedal�ties sadarb�bas memoranda parakst��an� ar �jaunaj�m� nevalstiskaj�m organiz�cij�m un z�li atst�ja.

Pl�notie projekti 2008. gad�

2008-02-29T00:00:00+03:00

2008.gada 15.febru�r� J�rmalas pils�tas Nepilngad�go uzraudz�bas noda�� notika biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� valdes s�de, lai vienotos par pl�notaj�m aktivit�t�m 2008. gadam.
�
S�des laik� tika pie�emti sekojo�i l�mumi:
� Turpin�t vec�ku reidus, pieturoties pie A.Tupes izstr�d�t� grafika. Inform�t un sakontakt�ties ar skolu vec�ku padom�m, t�d�j�di piesaistot jaunus br�vpr�t�gos
� Piedal�ties J�rmalas Domes Sabiedr�bas integr�cijas komisijas konkurs� ar 2 projektu pieteikumiem:
1.�Liels un mazs dro�� pils�t� 2008� (reidu projekts)
2. Pieredzes apmai�as braucienu uz k�du no Skandin�vijas valst�m, kur� darbojas l�dz�gas vec�ku NVO�
�
Aktualiz�ti tika sekojo�i projekti:
1. L. Varneles izstr�d�tais projekts �Gribu zin�t visu�Par visu!� Aizkraukles bankas projektu konkursam, kas paredz�ja sadarb�bu ar Dienas centra b�rniem.
2. A. Rom�nes - Meieres izstr�d�tais un �rlietu Ministrij� iesniegto sadarb�bas projekts ar Baltkrievu soci�l�s sf�ras darbiniekiem �Soci�lo risku profilakse Baltkrievij� pielietojot vienaud�u izgl�t�bas metodi�, kas netika apstiprin�ts, tiek izv�rt�ta iesp�ja iesniegt �o projektu Sorosa fond�.
�
Diskusij� par projektu idej�m tika izv�rt�ta iesp�ja AB fonda konkursam iesniegt projektu par vec�ku informat�vo semin�ru organiz��anu, lai var�tu atpaz�t, kad b�rns ir s�cis lietot narkotisk�s vielas un kur v�rsties p�c pal�dz�bas, k� ar� par HIV/AIDS profilaksi.
�
S�des nosl�gum� tika nolemts sasaukt biedr�bas atkl�to valdes s�di, uz kuru uzaicin�t visus biedr�bas biedrus un pied�v�t biedr�bas biedriem, kuri nav valdes locek�i iesaist�ties �o projektu izstr�des darba grup�s, k� ar� izteikt savus priek�likumus jaunu projekta ideju �ener��anai.

"Vec�ki J�rmalai" reids Kauguros

2008-03-24T00:00:00+03:00

21.mart� biedr�ba "Vec�ki J�rmalai" projekta "Liels un mazs dro�� pils�t� 2008" ietvaros realiz�ja k�rt�jo iedz�vot�ju reidu J�rmalas pils�t�. �oreiz reids notika Kauguros.
�
Reids s�k�s 23.00 Tallinas iel� no J�rmalas pils�tas Nepilngad�go uzraudz�bas noda�as telp�m, vispirms reida dal�bnieki vienoj�s apmekl�t Me�malas vidusskolas teritoriju. Pie Me�malas vidusskolas ,skolas teritorij�, reida dal�bnieki iev�roja sm��jam jaunie�u bari�u, kas savuk�rt redzot reida dal�bniekus nometa savas cigaretes un �tri sak�pa sav� vieglaj� automa��n�.

T�l�k reids virz�j�s uz Rai�a ielas pusi, pa ce�am satiekot v�l vienu jaunie�u bari�u, k�das m�jas iek�pagalm�. Ar� , �eit , l�dz�gi k� pie Me�malas vidusskolas, redzot reida dal�bniekus, jaunie�u bari�� izkl�da, un reida dal�bnieki jut�s gandar�ti, jo iesp�jams ar savu kl�tb�tni bija nov�rsu�i ko negat�vu.

Ejot pa Rai�a ielu, J�rmalas 1.�imn�zijas pagalm� "Vec�ki J�rmalai" reida dal�bnieki paman�ja divas meitenes, kas s�d�ja uz soli�a un sarun�j�s. T� k� pulkstenis bija jau p�ri 23.00, tad meiten�m tika ieteikts ( vi�u pa�u dro��bas d�� ) doties m�j�s, ko vi�as ar� izdar�ja.

Ce�� veda uz Slokas staciju, kur ar� tika sastapti nepilngad�gi jaunie�i, un ar� vi�i p�c reida dal�bnieku aizr�d�juma bija spiesti doties uz m�j�m.

Atpaka� n�kot, "Vec�ki J�rmalai" reidot�ji Tallinas ielas s�kum� sastapa J�rmalas pils�tas Pa�vald�bas policijas ekip��u, kam ar� taj� nakt� bija paredz�ts reids. P�c draudz�gas sasveicin��an�s un inform�cijas apmai�as, abi reidi turpin�ja savu darbu. J�teic, ka tonakt da��das policijas ma��nas naksn�gajos Kauguros bija redzamas visai bie�i.

"Vec�ki J�rmalai" pa Skolas ielu dev�s uz Kauguru tirgus rajonu, pace�am izkl�dinot k�rt�jo jaunie�u bari�u.
�Kauguru tirgus un Nomet�u 2 A soci�l�s m�jas rajon� tonakt bija p�rsteidzo�i mier�gi , un reida dal�bnieki dev�s uz savu b�zes vietu.
�
P�rrun�jot reida rezult�tus ,visi t� dal�bnieki bija �oti gandar�ti par padar�to un vienoj�s atkal tikties p�c m�ne�a, lai atkal kop�gi dotos iel�s, t�d�j�di par�dot �biedr�bas "Vec�ki J�rmalai" pilsonisko aktivit�ti�un �to, ka biedr�bai nav vienaldz�ga situ�cija J�rmal�.

Zi�ojums par nevalstisko organiz�ciju un ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�di. (A. Rom�ne- Meiere)

2008-03-27T00:00:00+03:00

Ikm�ne�a nevalstisko organiz�ciju un ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de notika 2008. gada 26. mart� Ministru prezidenta z�l�.
�
Darba k�rt�bas svar�g�kie jaut�jumi:
1. O. Kast�ns iepaz�stina ar �pa�o uzdevumu ministra sabiedr�bas integr�cijas liet�s sekretari�ta apkopoto inform�ciju par ministriju sniegto atbalstu NVO.
Pamatojoties uz Ministru prezidenta 2008. gada 22. febru�ra rezol�ciju, visiem ministriem tika uzdots iesniegt inform�ciju par ministrijas (sekretari�ta) un t�s padot�b� eso�o instit�ciju atbalst�t�m NVO - biedr�b�m un nodibin�jumiem.
Apkopojot ministriju sniegto inform�ciju, redzams, ka laika posm� no 2004. gada l�dz 2008. gada febru�rim ir sniegts finans�jums 68 796 705 LVL apm�r�. Sporta organiz�cij�m no min�t�s summas pie��irts 41 186 238 LVL.
Visliel�ko finans�jumu NVO ir pie��rusi izgl�t�bas un kult�ras ministrija � kop�j� pie��irt� summa 37 839 481 LVL, no tiem 36 342 491 LVL atbalsts sporta organiz�cij�m, kop� atbalst�ti 398 projekti.
Aizsardz�bas ministrija � kop�j� pie��irt� summa vis�m NVO 4 454 697, sporta organiz�cij�m 3 346 757 LVL, atbalst�tas 48 NVO.
Tieslietu ministrija - kop�j� pie��irt� summa vis�m NVO 3 270 923 LVL, no tiem 3 186 023 LVL reli�isk�m organiz�cij�m. Kop�jais projektu skaits 250 (235 projekti no reli�isk�m organiz�cij�m)
Satiksmes ministrija, �pa�o uzdevumu ministra elektronisk�s p�rvaldes liet�s sekretari�ts un �pa�o uzdevumu ministra Eiropas Savien�bas finan�u p�rvaldes liet�s sekretari�ts nor�d�ja, ka iest�de tie�� veid� nav sniegu�as atbalstu nevalstiskaj�m organiz�cij�m.
�
2. Ministru prezidenta I. Godma�a koment�ri un v�rt�jums par iesp�jamo t�l�ko virz�bu NVO finans��anas jaut�juma sak�rto�an�.
K� �� br��a tr�kumi tika min�ti decentraliz�ta pieeja nevalstisk� sektora finans��anai no ministriju puses, sistem�tiskas uzskaites par finans�juma pie��ir�anu neesam�ba. Pras�bas tiks paaugstin�tas ar� finans�jumu sa��mu�aj�m nevalstiskaj�m organiz�cij�m, ievie�ot detaliz�t�kas finan�u un saturisk�s atskaites. Tikai p�c �o nepiln�bu nov�r�anas b�s iesp�jama valsts uzdevumu dele��ana nevalstiskaj�m organiz�cij�m pietiekami kvalitat�v� l�men�.
Jau �obr�d vair�kas nevalstiskas organiz�cijas ir apliecin�ju�as gatav�bu ministriju uzdevumu veik�anai dele��juma veid� (Latvijas samarie�u apvien�ba, Latvijas Pieaugu�o izgl�t�bas apvien�ba, apvien�ba HIV.lv u.c.), savuk�rt iek�lietu ministrijas nos�t�taj�v�stul� ir uzskait�ti uzdevumi, ko ministrija var�tu dele��t nevalstiskaj�m organiz�cij�m
�
3. SIF atskaite par finans�juma pie��ir�anu NVO kop� 2004. gada, k� ar� tika sniegta inform�cija par turpm�k pl�noto darb�bu, nor�dot, ka EEZ un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finansu instrumenta finansi�ls atbalsts nevalstiskaj�m organiz�cij�m b�s pieejams tikai l�dz 2011. gadam.
�
4. Memoranda padomes locek�u un s�des dal�bnieku koment�ri un piebildes.
�� A. Rom�ne- Meiere

PALS � praktisk�s apm�c�bas sabiedr�bas l�dzdal�ba

2008-04-08T00:00:00+03:00

�
Eiropas Komisijas M��izgl�t�bas programmas �Leonardo da Vin�i� projekta �PALS � praktisk�s apm�c�bas materi�lu kopums sabiedr�bas l�dzdal�bai� ietvaros Tukum� no 1.- 3. apr�lim notika praktisk�s apm�c�bas sabiedr�bas l�dzdal�bai 1. apm�c�bu cikls. Projekta dal�bvalstis � Lielbrit�nija, Latvija, Polija, Turcija. Latvij� projektu realiz� biedr�ba �Pozit�va Doma� www.pozitivadoma.lv (Tukums). Apm�c�b�s piedal�j�s sabiedr�bas akt�visti Tukuma rajona nevalstisko organiz�ciju p�rst�vji.

Apm�c�b�s tika ie�auti t�di jaut�jumi k� sabiedr�bas l�dzdal�bas pamatprincipi, sabiedr�bas iesaist��anas metodes, darbs ar da��d�m sabiedr�bas grup�m, SVID anal�ze, efekt�va projektu vad�ba u.c.

Projekts turpin�sies l�dz 2009. gada pavasarim. Laika posm� no 2008. gada apr�lim l�dz 2009. gada febru�rim katrs dal�bnieks apm�c�s 10 citus dal�bniekus no savas biedr�bas, pa�vald�bas vai sabiedr�bas grupas, kur� darbojas. T�pat ar� turpin�sies darbs pie Tukuma pils�tas un rajona sabiedrisko organiz�ciju sadarb�bas.

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.�

2008-04-12T00:00:00+03:00

Saska�� ar UNODC projekta darba pl�nu, �ogad ir pl�nota grantu programmas
nov�rt��ana. T�s galvenais m�r�is ir sagatavot ieteikumus UNODC turpm�k�s
grantu programmas pilnveido�anai. Nov�rt��anu veiks Eir�zijas Kait�juma
mazin��anas t�kla (Eurasian Harm Reduction Network) eksperte Raminta
Stuikyte.�
�14. apr�l� Raminta��Stuikyte tiksies ar biedr�bas "Vec�ki J�rmalai"�valdes priek�s�d�t�ju Vilni Meieru�, lai s�k�k p�rrun�tu UNODC atbalst�t� projekta ievie�anas gaitu J�rmal�.�
�18. apr�l� Vilnis Meiers piedal�sies kop�gaj� diskusij� ANO Nam�, lai p�rrun�tu galven�s
nov�rt��an� g�t�s atzi�as.

�Vec�ki J�rmalai� Jelgav�
�

2008-04-23T00:00:00+03:00

Rakstu sagatavoja
Biedr�bas "Vec�ki J�rmalai" reidu koordinatore Anete Tupe
�
2008.gada 18.apr�l� no plkst. 12:00 l�dz 15:00 notika Valsts Policijas vad�bas un Vec�ku apvien�bu tik�an�s (turpm�k Vec�ki), kur� piedal�j�s ar� biedr�ba �Vec�ki J�rmalai�. Tik�an�s norit�ja Jelgav�, Sv�tes iel� 33, Pieaugu�o izgl�t�bas centr�, biedr�bas �Vec�ki Jelgavai� telp�s. �emot v�r� to, ka tik�an�s notika Latvijas Republikas l�men�, tas ir, piedaloties visas Latvijas Vec�ku apvien�b�m un Valsts policijai, piedal�j�s ar� reportieri no LTV1 Novadu zi�u raid�juma un t�l�t p�c tik�an�s 2008.gada 18.apr�l� LTV1 Novadu zi��s plkst. 18:00 tika atspogu�ota ��s san�ksmes tematika un apspriestie problem�tiskie jaut�jumi.
�
Tik�an�s laik� tika p�rrun�ti svar�g�kie jaut�jumi, kas saist�ti ar policijas un vec�ku sadarb�bu, nol�k� apkarot noziedz�bu, akciz�to pre�u tirgo�anu nepilngad�gajiem un narkotiku izplat�bu. T�pat tik�an�s dal�bnieki dal�j�s sav� pieredz�, sadarbojoties ar policiju un izteica priek�likumus sadarb�bas uzlabo�anai. Sarunas notika pie apa�� galda, piedaloties S/O Latvijas Vec�ku apvien�bas �Visi� administratoram �rikam Gr�nbergam, biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� vec�ku reidu koordinatorei Anetei Tupei, biedr�bas �Vec�ki Jelgavai� biedriem Sarm�tei V�ksnai un K�rlim Boldi�evam, C�su pils�tas vec�ku domes priek�s�d�t�jai Sanitai Jaku�evai un p�rst�vei Dzintrai Kozakai, biedr�bas �Vec�ki Dobelei� vad�t�jai Inesei Did�ei, biedr�bas �Vec�ki R�gai� vad�t�jam Gun�ram Bergmanim, J�kabpils pils�tas domes vec�ku iniciat�vas Att�st�bas un invest�ciju noda�as vad�t�jai L�gai K�avi�ai. Bija gaid�ti ar� citu pils�tu vec�ki, tom�r, �emot v�r� to, ka da�os gad�jumos ce�� uz Jelgavu ir p�r�k t�ls, visu biedr�bu vec�ki nevar�ja ierasties.
Tik�an�s piedal�j�s ar� Valsts policijas priek�nieks, �ener�lis Aldis Lieljuksis, Valsts policijas galven�s K�rt�bas policijas p�rvaldes Prevencijas biroja 1.noda�as priek�nieka vietniece Alla Maceiko, Valsts Policijas Galven�s k�rt�bas policijas p�rvaldes priek�nieks Valdis Voins.�
�
Galven�s apspriest�s tematikas
�
Sadarb�ba ar valsts varas p�rst�vjiem pils�t�s
�emot v�r� to, ka san�ksm� piedal�j�s Valsts policijas p�rst�vji, tika apspriests jaut�jums par Vec�ku sadarb�bas iesp�j�m ar Valsts policijas p�rst�vjiem katr� pils�t�, k� ar� apspriests jaut�jums par sadarb�bu ar pils�tas pa�vald�bas policijas p�rst�vjiem. Diskusiju gait� bija v�rojams, ka da��m pils�t�m past�v probl�ma sadarb�bas tr�kum� ar valsts varas p�rst�vjiem, sevi��i tas v�rojams no galvaspils�tas t�l�kaj�s pils�t�s un galvaspils�t� (kas galvaspils�t� skaidrojams ar pils�tas apjomu un valsts varas p�rst�vju laika tr�kumu) tom�r j�atz�st, ka J�rmalas pils�t� ��du probl�msitu�ciju nav, jo biedr�bu �Vec�ki J�rmalai� atbalsts J�rmalas Pa�vald�bas policija, k� ar� izveidojusies laba sadarb�ba ar J�rmalas pils�tas policijas p�rvaldi.
�
� Akciz�to pre�u tirgo�ana nepilngad�gajiem un narkotiku izplat�ba
Galvenok�rt tika p�rrun�ta alkohola tirgo�ana nepilngad�gajiem. J�piemin, ka pietr�ka uz��m�jsabiedr�bu p�rst�vis, kuram Vec�ki labpr�t b�tu uzdevu�i jaut�jumu par tirgot�ju atbild�bu par alkohola tirgo�anu nepilngad�gajiem, k� ar� p�rst�vja kl�tb�tn� b�tu iesp�jams objekt�vi lemt jaut�jumu par sadarb�bu alkohola tirgo�anas nepilngad�gajiem apkaro�an�.
K� paskaidroja biedr�bas �Vec�ki R�gai� vad�t�js Gun�rs Bergmanis, 2007.gada 19.oktobr� nosl�gtais savstarp�j�s sadarb�bas memorands par sadarb�bu, lai paaugstin�tu uz��m�jsabiedr�bu soci�lo atbild�bu, mazin�tu alkoholisma izplat�bu b�rnu un pusaud�u vid� un veidotu izgl�totu sabiedr�bu, nedarbojas. T�d�� sarunas gait� m��in�j�m rast risin�jumu sadarb�b� ar Valsts policiju. Ja Latvijas Republikas likumdo�ana pie�autu nepilngad�gas personas piedal��anos policijas darb� apkarojot tirdzniec�bas vietas, kur�s tirgo alkoholu nepilngad�gajiem, Valsts policijas darbs j�tami tiktu atvieglots.
C�su pils�tas vec�ku domes p�rst�ve Dzintra Kozaka dal�j�s pieredz� un paskaidroja, ka p�c Valsts policijas l�guma ir iesaist�ju�i jaunie�us alkohola tirgo�anas nepilngad�gajiem apkaro�an�. Ar� Valsts policijas galven�s K�rt�bas policijas p�rvaldes Prevencijas biroja 1.noda�as priek�nieka vietniece Alla Maceiko st�st�ja, ka ir veidota pieredze, kad nepilngad�gie, kas ir no 16-18 gadus veci raksta zi�ojumu par to, ka piekr�t sadarboties ar Valsts policiju, k� ar� �o nepilngad�go vec�ki raksta piekri�anu tam, ka vi�u nepilngad�gie b�rni sniedz atbalstu Valsts policijai.
�� sist�ma, saska�� ar LR likumdo�ana uz doto br�di ir vispie�emam�k�. Tom�r �aj� gad�jum� rodas pretrunas par to, vai ��da r�c�ba ir �tiska attiec�b� pret b�rnu, vai t� m�ca pareizo mor�li un vai tas nav b�rna ties�bu p�rk�pums, par ko var�tu protest�t B�rnu ties�bu aizsardz�bas instit�cijas. L�dz ar to Valsts policijas priek�nieks Aldis Lieljuksis sol�ja izanaliz�t �o jaut�jumu un nepiecie�am�bas gad�jum� ierosin�t iek�aut likum� punktu, kas �autu alkohola tirdzniec�bas apkaro�anas gad�jum� piedal�ties nepilngad�gajiem, kas nav jaun�ki par 16 gadiem, ar pa�u nepilngad�go un vec�ku piekri�anu. Jo uz doto br�di likums at�auj piedal�ties policijas procesu�laj�s darb�b�s tikai policijas pal�giem, kas ir pilngad�gas personas un ieguvu�as policijas pal�ga statusu.
�Pie t�, Valsts policijas p�rst�vji ierosin�ja Vec�ku p�rst�vjiem griezties savas pils�tas policijas noda��s ar iesniegumu par policijas pal�ga statusa pie��ir�anu, kas sniegtu Vec�kiem vair�k pilnvaru (��ds statuss paredz ar� policijas pal�ga apliec�bas pie��ir�anu). J�atz�st, ka biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� biedri ��d�s aktivit�t�s l�dz �im nav iesaist�ju�ies, tom�r jaut�jumu par tirdzniec�bas vietu, kur�s iesp�jams tirgo alkoholu nepilngad�gajiem, apseko�anu, J�rmalas pils�tas policijas p�rvalde risina patst�v�gi un nav l�gusi Vec�ku piedal��anos. Tom�r ir izveidojusies sadarb�ba ar Pa�vald�bas policiju, kura ir l�gusi piedal�ties sm��anas apkaro�an� nepilngad�go vid�, kop�gi izpl�nojot sm��anas pie skol�m un cit�s sabiedrisk�s sist�mu un kop�gi izpl�nojot darba k�rt�bu.
�
Narkotiku izplat�ba nepilngad�go vid� un skol�s
�aj� diskusijas posm� tika apspriests jaut�jums par to, ka skolot�ji un vec�ki bie�i vien nav inform�ti par to, k� izskat�s persona, kas atrodas narkotisko vielu reibuma st�vokl�, l�dz ar to ��d� gad�jum� ir praktiski neiesp�jami s�kt c��u pret narkotiku lieto�anu. Tika ierosin�ts, ka Vec�ki, kas ir profesion��i ��d� jom�, var�tu piedal�ties skolas audzin��anas stund�s vai ar� pieaicin�t nepilngad�go lietu inspektorus.
J�atz�st, ka J�rmalas pils�t� jau ilgsto�u laika posmu regul�ri nepilngad�go lietu inspektori piedal�s skolu audzin��anas stund�s un vec�ku sapulc�s, lai inform�tu par narkotiku, alkohola un sm��anas kait�gumu, lietot�ju un tirgot�ju paz�m�m un lieto�anas sek�m. Ar� biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� biedri piedal�s ��d�s skolu veidot�s sapulc�s un nepiecie�am�bas gad�jum� sniedz profesion�lu inform�ciju, k� ar� tiek r�koti semin�ri jaunie�iem par alkohola, sm��anas un narkotiku kait�gumu un j�atz�st, ka ��da veida semin�ri biju�i sekm�gi, jo da�i jaunie�i s�ku�i vesel�g�ku dz�ves veidu un akt�v�kie no tiem aicina ar� p�r�jos jaunie�us vi�iem pievienoties.
Pla�i tika apspriests jaut�jums par skolas policista amatu, kas b�tu Valsts policijas darbinieks, kas past�v�gi de��r� skol�, apseko skolas teritoriju un ir persona ar pedago�isko izgl�t�bu, kas nepiecie�am�bas gad�jum� vad�tu audzin��anas stundas skol�s. K� paskaidroja Valsts policijas p�rst�vji, darbinieki ar augst�ko pedago�isko vai psiholo�isko izgl�t�bu ir pietieko�i un uz doto br�di ir j�apsprie� jaut�jums par ��da amata iesp�j�m. ��
�
Nepilngad�go personu atra�an�s uz ielas v�l�s vakara stund�s�
Tika apspriests jaut�jums par nepilngad�gu personu atra�anos uz ielas v�l�s vakara stund�s. K� zin�ms likum� noteikts, ka b�rniem l�dz 16 gadu vecumam nedr�kst atrasties uz ielas v�l�s vakara stund�s, tom�r vi�iem j�iev�ro pils�tas noteikumi un aizliegums lietot alkoholu, narkotikas un cigaretes.
Uzdev�m jaut�jumu Valsts policijas p�rst�vjiem k� r�koties situ�cij�, kad plkst. 22:00 redzam uz ielas bez uzraudz�bas 9 vai 12 gadus vecu b�rnu. Laika posms ir v�ls, tom�r likums �auj b�rnam atrasties uz ielas. Valsts policijas p�rst�vji atg�din�ja, ka katra pils�tas pa�vald�ba ir ties�ga p�c attiec�ga ierosin�juma veikt izmai�as pils�tas iek��j�s k�rt�bas noteikumos, nosakot laika posmu, ar� sadalot pa vecuma grup�m, k�d� b�rni dr�kst atrasties uz ielas (B�rnu ties�bu aizsardz�bas likuma 59.pants). L�dz ar to Valsts policijas p�rst�vji ierosin�ja griezties ar iesniegumu pils�tas pa�vald�b�, lai lemtu jaut�jumu par b�rnu atra�anos uz ielas noteiktos laika posmos.
�
P�r�jie jaut�jumi
Tika apspriesti ar� citi jaut�jumi, piem�ram, par nepilngad�gu personu atra�anos datorz�l�s nakts stund�s, sevi��i gad�jumos, kad datorz��u �pa�nieki nakts stund�s aizsl�dz telpas un pie�auj b�rnu atra�anos z�l� nakts laik�, k� ar� apspriests jaut�jums par b�rnu atra�anos datora z�l�s skolas laik�.
�is ir jaut�jums, kad Vec�ki un Valsts policijas p�rst�vji vai b�rnu ties�bu aizsardz�bas instit�ciju p�rst�vji var apvienoties un kontrol�t ��du situ�ciju nepie�aujam�bu. Tika apspriests jaut�jums par to, ka uz doto br�di Latvijas Republikas likumdo�ana neparedz nepilngad�go piespiedu �rst��anos no narkom�nijas vai alkoholisma, kas b�tiski trauc� b�rna rehabilit�cijas iesp�jas.
Uz doto br�di �rst��ana var notikt tikai ar personas labpr�t�gu piekri�anu. K� ar� J�kabpils pils�tas domes vec�ku iniciat�vas Att�st�bas un invest�ciju noda�as vad�t�ja L�ga K�avi�a uzsv�ra, ka Latvij� �rst��ana k� t�da nenotiek. L. K�avi�a paskaidroja, ka p�c intoksik�cijas notiek neatliekam�s pal�dz�bas snieg�ana organisma att�r��anas veid�, kas notiek triju darba dienu laika posm�, p�c k� uzreiz tiek noteikta rehabilit�cija 10-20 dienu laika posm�, tom�r iztr�kst terapijas, k� tas bijis iepriek��jos gados.�
�Tika konstat�ts, ka Latvij� pietr�kst rehabilit�cijas iest��u un uz doto br�di divos eso�ajos (�Saulr�ti� un �Dz�ves ener�ija�) otra galven� problem�tika ir t�, ka b�rni �eit savstarp�ji iepaz�stas un turpina kop�gi lietot alkoholu vai narkotikas, kuru reibum� p�rsvar� nodara noziedz�gus nodar�jumus.�
Tik�an�s nosl�gum� biedr�bas �Vec�ki Jelgavai� p�rst�vis K�rlis Boldi�evics dal�j�s pieredz� sadarb�b� ar �rvalstu l�dz�g�m instit�cij�m un paskaidroja, ka tiekoties ar da��du valstu p�rst�vjiem Eirop� secin�jis, ka pozit�va ir vec�ku apvien�bu sadarb�ba ar dro��bas iest�d�m un apsardzes apvien�b�m, kas sniedz liel�ku iesp�ju r�p�ties par b�rnu dro��bu iel�s, k� ar� kontrol�t situ�ciju pils�tas iel�s.
Latvij� ��das pieredzas nav, tom�r, cik konstat�ts �aj� diskusij�, starp tik�an�s eso�aj�m biedr�b�m, biedr�ba �Vec�ki J�rmalai� ir vien�g�, kas regul�ri veic pieredzes apmai�as pas�kumus ar �rvalstu instit�cij�m, kas p�rst�v b�rnu ties�bas un �rvalstu vec�ku apvien�b�m, k� ar� regul�ri organiz� semin�rus nepilngad�gajiem par HIV/AIDS, venerisko slim�bu draudiem, atkar�bu izraiso�o vielu ietekmi u.tml., veido akt�v�ko jaunie�u grupas, kas turpina izgl�tot savus vienaud�us un r�ko vasaras nometnes. Jelgavas pils�t� pirm� l�dz�ga veida vasaras nometne pl�nota �aj� vasar�.
�
Nosl�guma jaut�jums
�
S/O Latvijas Vec�ku apvien�ba �Visi� inform�ja, ka tiks izveidota m�jas lapa, kur� tiks iek�auta inform�cija par vis�m Vec�ku apvien�b�m un, �emot v�r� Jelgavas Vec�ku pieredzi, m�jas lap� var�tu izveidot nelielas kartes, kur�s redzama sh�ma, kuras pils�tas da�as ir b�rnam visdro��k�s. Var�tu sadarboties ar �www.vis.lv� vai �www.skolas.lv� (kontakta inform�cija: LR IzM Eiropas re�ion�l�s att�st�bas fonda invest�ciju departamenta projektu ievie�anas noda�as vad�t�js Edgars Pudzis, 7047952, 26005064, Edgars.pudzis@izm.gov.lv).� S/O Latvijas Vec�ku apvien�ba �Visi� ir gatava r�kot vair�k ��du tik�anos, lai kop�giem sp�kiem risin�tu jaut�jumus par b�rnu dro��bu Latvij�. Gan S/O Latvijas Vec�ku apvien�ba �Visi� , gan Valsts policijas priek�nieks Aldis Lieljuksis atz�m�ja diskusij� piemin�t�s probl�mas un paskaidroja, ka m��in�s raksts risin�jumus vai citas jaut�juma risin��anas iesp�jas, par ko inform�s n�ko�aj� tik�an�s reiz�.
�
P�cv�rds
�P�c piedal��an�s �aj� diskusij�, atliek secin�t, ka ir prieks, ka tik�an�s bija diezgan augl�ga, ir ieg�ta jauna inform�cija, bija iesp�ja sajust, ka ar� cit�s pils�t�s ir vec�ki, kas r�p�jas par b�rniem, bija iesp�jas viens otram l�gt padomu vai sniegt ierosmes. B�tu gr�ks ar� nepiemin�t to, ka tom�r esmu lepna b�t biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� biedrs, jo m�su biedr�bas biedri ir augstas klases profesion��i katrs sav� jom�, ir laic�gi dom�jo�i un veic daudz aktivit��u un sav� att�st�b� un profesionalit�t� biedr�ba var konkur�t ar cit�m biedr�b�m.��

Biedr�ba �Vec�ki J�rmalai� izsludina konkursu biedr�bas valdes priek�s�d�t�ja asistenta amatam

2008-07-01T00:00:00+03:00

Biedr�ba �Vec�ki J�rmalai�
izsludina konkursu biedr�bas valdes priek�s�d�t�ja asistenta amatam
�
Darba periods projekt�- 13 m�ne�i.
Laiks: 2008. gada 1. augusts- 2009. gada 31. decembris
�
Inform�cija par veicamo darbu:
�
1. Darba b�t�ba- valdes priek�s�d�t�ja �asistenta pien�kumu pild��ana saska�� ar projektu �Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� darb�bas ilgtermi�a pl�ns un darba programma�. Projektu finans� no EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta, un no Latvijas valsts bud�eta ar Sabiedr�bas integr�cijas fonda starpniec�bu.�
�
2. Pras�bas kandid�tiem:

Augst�k� izgl�t�ba un izpratne par darbu projektos.
Vismaz 3 gadu pieredze darb� ar projektiem.
Pieredze darb� ar nevalstiskaj�m organiz�cij�m un /vai pa�vald�b�m.

�
CV un motiv�cijas v�stuli iesniegt Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� biroj� Tallinas iel� 36-44, J�rmala, LV-2016 iepriek� sazinoties pa t�lruni 29423797.
�
Pieteik�an�s termi��- 2008. gada 10. j�lijs.

�rpusk�rtas reids J�rmal� kop� ar �rvalstu kol��iem

2008-07-10T00:00:00+03:00

��
�Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai�
priek�s�d�t�js Vilnis Meiers�

2008.gada 17.j�nij� notika biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� (turpm�k � Vec�ki) reids sadarb�b� ar J�rmalas pils�tas Pa�vald�bas policiju. Reid� piedal�j�s da��du soci�lo un nevalstisko organiz�ciju p�rst�vji no Moldovas, Krievijas, Francijas, Baltkrievijas un Kazahst�nas. Kop� Latvija uz��ma 23 viesus. Skolas projekta ietvaros reid� piedal�j�s ar� divi skol�ni no J�rmalas 1.�imn�zijas.
Sadarb�b� ar J�rmalas Izgl�t�bas p�rvaldes Nepilngad�go uzraudz�bas noda�u (turpm�k NUN) tika organiz�ta tika organiz�ta tik�an�s NUN telp�s, lai p�rrun�tu soci�lo situ�ciju J�rmal� un veiktu reida instrukt��u. T�tad plkst. 22:00 kop� ar J�rmalas Pa�vald�bas policijas darbiniekiem notika reida pl�no�ana un plkst. 22:30 tika uzs�kts reids.�
Grupas tika sadal�tas �etros mar�rutos:

Bulduri � Lielupe

Apsekojam�s probl�mzonas � Ce�� gar upi pie L�vu akvaparka, Trio, Bulduru vidusskola (iesp�ju robe��s izp�t�t me�a zonu), teritorija ap b/d �Saul�te�, R�zeknes pulka iel�, Mui�as iela, Bulduru tirgus, Bulduru dzelzce�a stacija, pludmales zona.
Mar�ruta vad�t�ji: Krist�ne Bulka un Rolands Po�a�onoks
�
Mar�ruta laik� probl�msitu�cijas netika konstat�tas.
�

Majori, Dzintari

Apsekojam�s probl�mzonas � Majoru dzelzce�a stacija, Horna d�rzs, pludmales zona pie Bru�urupu�a, Jomas iela, Majoru pamatskola/slidotava., J.Pliek��na iela, Orma�u iela, Jaun� iela, upes zona, Majoru pamatskola/slidotava, ce�� gar dzelzce�a slied�m Majori-Dzinatri, Dzinatru koncertz�les zona/parci��.
Mar�ruta vad�t�ji: Evija Pel�a un Iveta Blaua
�
Tika konstat�ts, ka p�c plkst. 23:00 uz ielas atrad�s nepilngad�go grupa, kas p�c vec�ku iera�an�s izkl�da.�
�
�

Dubulti, Jaundubulti

Apsekojam�s probl�mzonas � Dubultu dzelzce�a stacija, parci�� pretim J�rmalas PPP, pludmales zona (Bazn�cas iela), k�pu zonas laukums pie pludmales K�pu iel�, autobusa pietura pie pareiztic�go bazn�cas, v�lams izv�l�ties ce�u, ejot uz priek�u pa Str�lnieku prospektu un Dubultu prospektu p�rm��us, sekojot l�dzi notieko�aj�m ��rsiel�s.
V�lams apsekot veikala �Re�i� zonu*.��
Mar�ruta vad�t�ji: Art�rs Rom�ns
Arnis Miezis, Ilze �t�le (skol�ni)
�
Mar�ruta laik� probl�msitu�cijas netika konstat�tas.
�
�
�
�

Mellu�i, Asari

Apsekojam�s probl�mzonas � pludmales zona pie D�rzu ielas, Zeme�u iela, Vasaras iela, Kan�lu ielas veikals, Mellu�u dzelzce�a stacija, Mellu�u pasts, Asaru kapu zona/ pludmales zona aiz kapiem, Asaru prospekts/Str�lnieku prospekts.
V�lams apsekot Vaivaru rehabilit�cijas centru/ Vaivaru pamatskolas teritoriju*.
Mar�ruta vad�t�ji:�� Vilnis Meiers un Anete Tupe
�
Asaru stacij� tika konstat�ta jaunie�u grupa lietojot alkoholiskos dz�rienus un sm��jot. Jaunie�i paskaidroja, ka ir draugi un parasti tiekas �aj� viet�, tika konstat�ts, ka liel�k� da�a jaunie�u ir pilngad�gi. Jaunie�iem tika izteikts br�din�jums, p�c k� jaunie�i izkl�da.
�
�
Kopum� apst�k�i apsekojam�s viet�s bija dro�i un �rvalstu kol��i var�ja p�rliecin�ties k� Latvij�, J�rmal�, produkt�vi notiek darbs ar sabiedr�bu, k� ar� secin�ja, ka darbs veikts veiksm�gi un tas ir lietder�gs. Tika secin�ts, ka k�rt�bas un soci�lo jaut�jumu risin��an� veiksm�gs risin�jums ir starpinstitucion�la sadarb�ba, kas cit�s valst�s netiek izpild�ts tik pla�� m�rog� k� Latvij�.
�
�
Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� biedri izsaka pateic�bu J�rmalas Pa�vald�bas policijas priek�niekam M. Romanovskim par atbalstu reidu laik�, k� ar� J�rmalas Pa�vald�bas policijas darbiniekiem �par akt�vu l�dzdal�bu reida laik� un J�rmalas t�la veido�an�.�
�
�
�
�
��_____________________

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.� �

2008-02-10T00:00:00+03:00

No �� gada 1.septembra l�dz 2008.gada 31.augustam biedr�ba �Vec�ki J�rmalai� ,sadarb�b� ar J�rmalas Mobilo atkar�bu profilakses punktu un J�rmalas pils�tas Labkl�j�bas p�rvaldi, �steno UNODC finans�to projektu � Paaugstin�t izgl�t�bas l�meni par HIV/AIDS profilaksi, �rst��anu apr�pi un nodro�in�t lab�kus profilakses un apr�pes pakalpojumus intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal�.
�
Galvenie projekta m�r�i ir:
�
1. Paaugstin�t izgl�t�bas l�meni par HIV/AIDS profilaksi, �rst��anu apr�pi intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal�.
2. Nodro�in�t lab�kus profilakses un apr�pes pakalpojumus intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal�.
3. Papla�in�t �aunuma mazin��anas programmas pielieto�anu intravenozajiem narkotiku lietot�jiem Latvij�.
�
Projekts ir orient�ts uz darbu ar narkotiku lietot�jiem, kas �obr�d turpina lietot narkotisk�s vielas. Projekta ietvaros narkotiku lietot�jiem tiks pied�v�ta pla�a inform�cija par iesp�j�m izsarg�ties no HIV/AIDS, tiks sniegta inform�cija kur mekl�t pal�dz�bu lai var�tu p�rtraukt narkotiku lieto�anu , k� ar� tiks veikta net�ro ��ir�u un adatu apmai�a pret t�r�m.
Projekts ir virz�ts uz HIV infekcijas ierobe�o�anu J�rmalas pils�t� un t� saukt�s �aunuma mazin��anas strat��ijas pielieto�anu intravenozajiem narkotiku lietot�jiem. Projekts ir sekm�gi uzs�cis savu gaitu un jau ir redzami pirmie rezult�ti, kas liecina par to, ka ne tuvu visiem narkotiku lietot�jiem ir pieejamas t�ras ��irces un vi�i ir inform�ti par iesp�j�m sa�emt da��dus soci�los pakalpojumus. � Projekta ietvaros ir iev�rojami pieaudzis jauno klientu un samain�to ��ir�u un adatu skaits. Ja pirms projekta uzs�k�anas pils�t� vid�ji tika samain�tas aptuveni 700- 800 �lirces m�nes�, tad projekta darb�bas rezult�t� �obr�d tiek samain�ts aptuveni 1500 ��ir�u m�nes�, t�d�j�di jau �obr�d var dro�i apgalvot, ka projekts ir attaisnojis savu b�t�bu.
Projekta rezult�t� ir piesaist�ti aptuveni 50 jaunie klienti. �obr�d norisin�s darbs pie t�, lai paral�li J�rmalas mobilajam atkar�bu profilakses pnktam pils�t� tiktu atv�rts ar� stacion�rs atkar�bu profilakses punkts, t�d�j�di uzlabojot eso�o pakalpojumu kvalit�ti.

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.�

2008-03-08T00:00:00+03:00

Projekts turpina savu darbu, un �obr�d ir nol�kotas telpas jaunajam Atkar�bu profilakses centram. Saska�� ar ��du centru veido�anas pamatprincipiem, telpas ir izv�l�tas viet�, kur ir augsta narkotisko vielu lietot�ju koncentr�cija. Saska�� ar UNODC un citu starptautiski atz�tu organiz�ciju rekomend�cij�m tie�i ��d�s viet�s ar� �adi zema sliek��a centri ir j�veido.�Stacion�rs zema sliek��a centrs J�rmalai ir �oti nepiecie�ams, jo narkotisko vielu lietot�ju m�su pils�t� ir �oti daudz, it �pa�i Kauguru- Slokas rajon�, kur ar� ir paredz�ts �o centru veidot. J�rmala jau�ilgu laiku ie�em 4 vietu valst� HIV infic�to skaita zi�� un ��da zema sliek��a centra izveide dotu noz�m�gu ieguld�jumu HIV infekcijas profilaks� un ierobe�o�an�. �

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.�

2008-05-15T00:00:00+03:00

ANO Narkotiku un noziedz�bas birojs (United Nations Office on Drugs � UNODC) sadarb�b� ar Lietuvas Republikas vald�bas Narkotiku kontroles departamentu organiz� starptautisku konferenci �Kait�juma mazin��anas programmas Eirop�: prakse, probl�mas, perspekt�vas�, kas notiks �.g. 29.-30.maij� Vi��, viesn�c� �Panorama� (Sodu iel� 14, Vi��a, Lietuva). Konferences organiz��anas partneri ir Lietuvas Republikas Vesel�bas ministrija, Lietuvas Iek�lietu ministrijas Policijas departaments un Lietuvas Soci�l�s Dro��bas un Darba ministrija. Konferences dal�bnieki tiks iepaz�stin�ti ar ANO un Eiropas Savien�bas politiku ar narkotiku lieto�anu saist�to risku mazin��an�, k� ar� da��du valstu pieredzi kait�juma mazin��anas programmu realiz�cij�. Prezent�cijas sniegs eksperti no UNODC,, EMCDDA - Eiropas Narkotiku un Narkom�nijas Monitoringa centra, Pasaules Vesel�bas organiz�cijas un da��d�m Eiropas valst�m.
Konferenc� uzaicin�ts piedal�ties ar� biedr�bas "Vec�ki J�rmalai" valdes priek�s�d�t�js Vilnis Meiers. Neap�aub�mi,� uzaicin�jums piedal�ties ��da l�me�a konferenc� ir v�rt�jams k� liels pagodin�jums, un biedr�ba "Vec�ki J�rmalai" izsaka� pateic�bu UNODC Baltijas birojam par biedr�bai par�d�to godu.

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.�

2008-06-05T00:00:00+03:00

Biedr�ba "Vec�ki J�rmalai" inform� savus sadarb�bas partnerus un citus interesentus, ka
Apvienoto N�ciju Narkotiku un Noziedz�bas biroja (UNODC) projekta XEE/J20 �HIV/AIDS profilakse un apr�pe injic�jamu narkotiku lietot�ju vid� un ieslodz�juma viet�s Igaunij�, Latvij� un Lietuv� ietvaros izsludina grantu sh�mas konkursu valsts instit�cij�m, nevalstiskaj�m organiz�cij�m (biedr�b�m un nodibin�jumiem) un pa�vald�b�m.
�UNODC grantu sh�mas m�r�is ir uzlabot pieejam�bu HIV/AIDS profilaksei un apr�pei paaugstin�ta riska grupu p�rst�vjiem.� Aizpild�to un parakst�to pieteikumu (ori�in�ls un kopija pap�ra form�t� un elektroniski) iesnieg�anas termi�� ir 2008.gada 7.j�lijs.
�Papildus inform�cijai l�dzu skat�t grantu sh�mas vadl�nijas un pieteikuma veidlapu.
�Informat�vs semin�rs par grantu sh�mas konkursu notiks 2008.gada 17.j�nij� plkst.10:00 - 14:00, ANO nam� Pils iel� 21, R�g�. Papildus inform�cija pie koordinatores Latvij� Sintijas �mites, tel.: 67503602, Sintija.Smite@unodc.org.
�is projektu konkurss ir lielisks veids NVO un cit�m ieinteres�taj�m pus�m , k� tikt pie finans�juma savu ideju realiz��anai, lai uzlabotu pieejam�bu HIV/AIDS profilaksei un apr�pei paaugstin�ta riska grupu p�rst�vjiem. Aicin�m nevienu nepalikt vienaldz�gu! Biedr�ba "Vec�ki J�rmalai" jau pag�ju�� gad� piedal�j�s UNODC grantu sh�mas konkurs� un ieg�stot finans�jumu , �obr�d ir iev�rojami palielin�jusi jauno klientu skaitu un samain�to �lir�u un adatu daudzumu. Turkl�t iedro�inot potenci�los konkursa dal�bniekus, j�teic ir tas, ka atskai�u noform��ana ir sal�dzino�i vienk�r�a. L�dzu piedalieties, jo �� ir j�su organiz�cijas re�la iesp�ja realiz�t savas lab�s idejas un UNODC tie��m str�d� pret�mn�ko�i un labi cilv�ki, ar kuriem sadarboties vienm�r ir pat�kami.

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.�

2008-07-15T00:00:00+03:00

Nosl�gusies projektu iesniegumu pie�em�ana �� gada UNODC grantu sh�mas konkursam. Biedr�ba "Vec�ki J�rmalai" �im konkursam �ogad iesniedza projekta pieteikumu ar nosaukumu: "Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�".
Projektu ir iecer�ts veidot k� sec�gu turpin�jumu �� gada projektam (skat. virsrakstu) un projekta darb�bas laiks ir no 2008.gada 1.septembra l�dz 2009.gada 31.augustam.
Projekta m�r�is ir:
Pilnveidot un papla�in�t efekt�vu HIV/AIDS profilaksi injic�jamu narkotiku lietot�ju vid� J�rmal� ,nodro�inot jauna stacion�ra punkta darb�bu, lai uzlabotu adatu un ��ir�u mai�as programmas, motiv�tu klientus iesaist�ties farmakolo�isku opio�du atkar�bas �rst��anas programm�s, veikt br�vpr�t�gu HIV test��anu un konsult��anu, k� ar� att�st�t narkotiku p�rdoz��anas profilaksi un citas kait�juma mazin��anas programmas J�rmal�.
�
�
�

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.�

2008-08-15T00:00:00+03:00

Rit �� projekta p�d�jais darb�bas m�nesis, un j�teic, ka projekts piln�b� ir attaisnojis uz sevi likt�s cer�bas, jo jauno klientu skaits J�rmalas mobilajam atkar�bu profilakses punktam projekta darb�bas laik� ir palielin�jies par aptuveni 60 cilv�kiem, kas ar� bija paredz�ts projekta m�r�os. Samain�to ��ir�u skaits J�rmal� ir palielin�jies no aptuveni 700- 800 m�nes� l�dz aptuveni 1500-1600 m�nes�. Projekta darb�bas rezult�t� intravenozajiem narkotiku lietot�jiem ir j�tami palielin�jusies iesp�ja samain�t net�r�s ��irces pret t�r�m, k� ar� sa�emt inform�ciju par sev nepiecie�amajiem pakalpojumiem. Var uzskat�t , ka projekta realiz�cijas rezult�t� ir j�tami palielin�jusies intravenozo narkotiku lietot�ju iesp�ja sa�emt kvalitat�vus pakalpojumus. Se�desmit cilv�ki ir k�uvu�i par punkta klientiem, bet no ielu darbinieku zi�ojumiem ir zin�ms, ka J�rmal� ir v�l daudz intravenozo narkotiku lietot�ju, kas neizmanto mobil� punkta sniegtos pakalpojumus. Vi�u iek�au�ana da��d�s profilakses programm�s ir jauns izaicin�jums biedr�bas "Vec�ki J�rmalai" profilakses darbiniekiem un J�rmalas mobil� atkar�bu profilakses punkta darbiniekiem. Lai to var�tu sekm�g�k realiz�t ir paredz�ts 2008. gada septembr�- oktobr� , J�rmal� atv�rt stacion�ru atkar�bu profilakses punktu kur var�tu veikt ar� test��anu uz HIV, kas �obr�d sanit�ro apst�k�u d�� mobilaj� punkt� nenotiek. �obr�d notiek saska�o�anas darbi ar J�rmalas domi par telpu iz�r��anu J�rmalas atkar�bu profilakses centra vajadz�b�m un cerams, ka tas dr�z uzs�ks savu darb�bu.

Nosl�gusies projektu iesniegumu pie�em�ana Sabiedr�bas integr�cijas fond�.

2008-10-01T00:00:00+03:00

30.septembr� nosl�dz�s projektu iesniegumu pie�em�ana vis�s trij�s grantu programm�s NVO fonda ietvaros 1) NVO darb�bas atbalsta programm�, 2) NVO kapacit�tes stiprin��anas programm� un 3) NVO projektu programm�, kas tiek finans�tas EEZ un Norv��ijas vald�bas finan�u instrumentu ietvaros. Kop� vis�s trij�s programm�s ir sa�emti 184 projektu iesniegumi.
L�dz projektu iesniegumu termi�a beig�m Sabiedr�bas integr�cijas fond� sa�emti 184 projektu iesniegumi vis�s trij�s programm�s, ta�u prec�zu iesniegto projektu iesniegumu skaitu katr� programm� var�s pateikt tikai p�c da��m dien�m, jo pirmo reizi projektus ir iesp�jams iesniegt, nos�tot tos pa pastu, kur pasta z�mogs ir projektu iesniegumu iesnieg�anas p�d�j�s dienas datums, t.i. 30.septembris. Tiek sagaid�ts, ka pa pastu ien�ks v�l vair�ki projekti.
NVO darb�bas atbalsta programm� sa�emts 61 projektu iesniegums, no tiem 37 iesniegumi ir no nacion�la m�roga organiz�cij�m, bet 24 iesniegumi no viet�j� m�roga organiz�cij�m. Pieejamais finans�jums �aj� programm� ir 337 003 eiro. NVO kapacit�tes stiprin��anas programm� - 50 projektu iesniegumi. Visvair�k projektu ir sa�emts no R�gas - 13 projekti, Latgale - 12 projekti, Vidzeme - 8 projekti, Pier�ga - 6 projekti, Zemgale - 6 projekti, bet no Kurzemes sa�emti 5 projektu iesniegumi. Pieejamais finans�jums �aj� programm� ir 210 627 eiro. NVO projektu programm� - 72 projektu iesniegumi. Pieejamais finans�jums �aj� programm� ir 421 254 eiro.
Vis�s programm�s ir noteikts, ka t�s organiz�cijas, kas sa��mu�as atbalstu iepriek��jos konkursos, nevar pretend�t uz atbalstu turpm�kajos konkursos.
Projektu iesniegumu v�rt��anas rezult�ti un finansi�l� atbalsta sa��m�ji b�s zin�mi gada nogal�.
�
Sabiedr�bas integr�cijas fonds konkursus EEZ un Norv��ijas finan�u instrumentu ietvaros izsludina tre�o reizi, un vis�m NVO fonda programm�m 2009.gad� tiks izsludin�ts v�l viens konkurss, kas b�s p�d�jais �� Fonda ietvaros.

Kas ir medi�cija?

2008-07-29T00:00:00+03:00

Kas ir medi�cija?
Burtiski p�rtulkojot no lat��u valodas c�lu�os v�rdu �mediation�, tas noz�m�- starpniec�ba, kompromisa pan�k�ana. Tie�i �� iemesla d��, str�d� iesaist�tie daudzu profesiju p�rst�vji uzskata, ka medi�cija nav nekas jauns, jo str�du likvid��ana ir to tradicion�ls uzdevums.
Ja izveidojies konflikts, varam to m��in�t risin�t pa�i vai gad�jum�, ja tas saist�ts ar juridisku ties�bu �steno�anu, v�rsties attiec�g�s valsts instit�cij�s, tai skait�, ties�. Vai vienm�r ��da r�c�ba ir efekt�v�k�?
�
Protams, ka ar savstarp�jo komunik�ciju un zin��an�m par konflikta psiholo�isko pusi, konflikts var tikt mazin�ts. Ta�u ne vienm�r pietiek ar person�gaj�m zin��an�m, lai nov�rstu iemeslus, kas veicina konflikta pastiprin��anos. Juridiskiem konfliktiem rakstur�gs ir tas, ka viena puse proces� zaud�, bet otra puse uzvar - ko viena puse ieg�st, to otra pazaud�. Diem��l ��ds, no uzvaras un sak�ves veidots modelis, veicina t�du strat��iju piem�ro�anu, kur� pret�j� puse tiek padar�ta par zaud�t�ju.
�
Piem�rs: K�d� ��ir�an�s proces�, m�tei tika jaut�ts, k�d�� gan tiesnesim vajadz�tu pie��irt atsevi��o aizg�d�bu p�r nepilngad�go b�rnu tie�i vi�ai. M�te atbild�ja: �T�d��, ka t�vs nav piem�rots�. Ta�u m�te p�c tiesne�a jaut�juma nevar�ja min�t iemeslus, k�p�c vi�a b�tu piem�rota.
�
P�d�j� gadsimta s�kum� ir par�d�jusies tendence konfliktus risin�t ar komunik�cijas starpniec�bu p�rrunu ce��. Medi�cija ir viena no komunik�cijas metod�m, kuras galvenais uzdevums ir konfliktu nov�r�ana. ��d� veid� puses netiek pak�autas tiesas procesam, kur� viena puse tiek padar�ta par zaud�t�ju un t�d� veid� v�l vair�k saasinot konflikta attiec�bas, nevis uzlabojot t�s.
�
P�c H�rvardas Universit�tes p�t�jumiem tika rad�ts koncepts, kas sp�tu likvid�t uzvaras un sak�ves veidoto du�lismu. T� saucamais H�rvardas koncepts ir balst�ts uz abu pu�u uzvaru (win-win), kur� nav zaud�t�ju. Ab�m pus�m ir iesp�ja g�t labumu. ��das situ�cijas var izveidoties tikai tajos gad�jumos, kad konflikta risin�jums ir v�rsts uz liet� iesaist�to pu�u interes�m, un nevis stingri pieturoties pie str�d�go pu�u poz�cij�m, un kad ir sagaid�ma visu iesaist�to personu vajadz�bu apmierin��ana.
�
Piem�rs: M�tei ir divi b�rni. Abi str�das par vienu apels�nu. K� m�te iz��irs �o str�du? Vai t� apels�nu dal�s uz pus�m un katram b�rnam iedos vienu pusi? Vai vi�a apels�nu nedos nevienam no b�rniem un pati ap�d�s? M�te, kas ir ieinteres�ta pan�kt konstrukt�vu konflikta risin�jumu, pajaut�s b�rniem, k�d�� tie str�das un ko tie v�las ieg�t. �aj� gad�jum� viens b�rns atbild: �Lai ceptu k�ku�, otrs: �Lai dzertu sulu�. M�te sadala apels�nu t�, lai vienam iedotu da�u k�kas cep�anai, otram - sulas spie�anai. Katrs b�rns ieguva 100% no t�, ko grib�ja.
�
Lai pan�ktu, abu pu�u uzvaru (win-win), medi�cijas proces� tiek apkopota inform�cija par radu�os konfliktu un savstarp�j�m komunik�cijas iesp�j�m. B�tu nepareizi dom�t, ka medi�cija, k� uz interes�m v�rst� konfliktu nov�r�anas proced�ra, neizb�gami veido pretrunu ar konvencion�lo just�ciju vai visp�r ap�auba tiesu varu. Tie�i otr�di, tiesas tiek atslogotas, ja t�s lietder�gi izmanto uz interes�m un vajadz�b�m v�rstos konfliktu risin��anas resursus. T�d� veid� labumu g�st visas konflikta risin��an� iesaist�t�s profesijas. Tiesas nav vairs tik noslogotas, konsultantiem tiek dota iesp�ja pied�v�t jaunus un efekt�vus pakalpojumus un t�dej�di papla�in�t savu darb�bas jomu, k� ar� par�d�s daudz vair�k apmierin�tu klientu.
www.bm.gov.lv

Priek�stati par �imeni un b�rniem Latvij�

2008-08-22T00:00:00+03:00

2008.gada j�lij� p�t�juma �Demogr�fija un �imene st�voklis Latvij� �ietvaros (SKDS) tika noskaidroti uzskati par �ime�u situ�ciju Latvij�, detaliz�t�k p�tot atsevi��us aspektus. Aptauj�tie eksperti � valsts un pa�vald�bu instit�ciju darbinieki un sabiedrisko organiz�ciju p�rst�vji � raksturoja probl�mas, ko ir nov�roju�i sav� darb�bas lauk�. Latvijas iedz�vot�ju aptauj� tika l�gts atbild�t uz jaut�jumiem par eso�o un v�lamo b�rnu skaitu, raksturot savus uzskatus par �imeni un b�rniem da��dos aspektos � saist�b� ar sabiedr�bas attieksmi visp�r, b�rnu ietekmi uz labkl�j�bu, nodarbin�t�bu u.t.t. Raksturojot situ�ciju, aptauj�tie eksperti ir piev�rsu�i uzman�bu vair�kiem aspektiem.
Viens no faktoriem, kas j�min, raksturojot �ime�u situ�ciju Latvij�, ir saist�ts ar �imenes vietu sabiedr�bas v�rt�bu sist�m�. Eksperti nor�d�ja, ka izpratne par �imeni main�s. Tas ir saist�ts gan ar sievietes vietu sabiedr�b� � iesp�j�m ieg�t izgl�t�bu, pilnv�rt�gi iek�auties darba tirg�, gan ar pat�ri�a sabiedr�bas v�rt�b�m. J�atz�m�, ka eksperti ne tikai nor�d�ja uz at��ir�g�m v�rt�b�m sabiedr�b�, kas rada atkl�tas vai latentas domstarp�bas (t�d�s jom�s k� darba un �imenes dz�ves apvieno�ana, dzimumu l�dzties�ba), bet ar� pa�i par v�lamo politiku pauda at��ir�gus viedok�us. Ekspertu uzskati at��r�s ar� run�jot par laul�bas noz�mi m�sdienu sabiedr�b�, nepilnaj�m �imen�m, t�va lomu, to, k� tiek pie�emts l�mums par b�rnu, k�ds ir v�lamais b�rnu skaits m�sdienu �imen� u.c.
Otrs aspekts, ko min�ja eksperti, raksturojot �ime�u situ�ciju Latvij�, ir probl�mas, kas saist�tas ar materi�lo situ�ciju. Atz�stot, ka ar ekonomiskaj�m gr�t�b�m sastopas liela da�a sabiedr�bas, un ir vair�kas grupas, kur�m ir gr�ti nodro�in�t pien�c�gu dz�ves kvalit�ti (piem�ram, pension�ri, inval�di), tika nor�d�ts, ka �ime�u ar b�rniem situ�cija ir visslikt�k�. Sliktais materi�lais st�voklis veicina neg�cijas � bezcer�bu, depresiju, ko nereti pavada alkoholisms, p�rslodzi darb�, kas ne�auj piev�rst b�rniem pietiekami lielu uzman�bu, veicina nesavald�bu un vardarb�bu. V�rt�jot situ�ciju pa�vald�b�s, tika nor�d�ts, ka da�a �ime�u ekonomisk�s probl�mas risina, mekl�jot darbu �rvalst�s. Tas, p�c ekspertu dom�m, rada ne vien soci�l�s probl�mas pa�laik (bez pien�c�gas uzraudz�bas atst�ti b�rni, �ime�u izir�ana u.c.), bet ar� n�kotn�, jo aizbraucot jaunie�i reprodukt�v� vecum�, aizvien bie��k l�dz tiek �emti ar� b�rni t�p�c, ka m�tnes zem� (piem�ram, �rij�) iesp�jams ieg�t daudz liel�ku atbalstu b�rna audzin��anai.

Nevalstisko organiz�ciju un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de 2008. gada 24.septembr�

2008-09-26T00:00:00+03:00

K�rt�j� nevalstisko organiz�ciju un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de notika 2008. gada 24.septembr�. S�d� piedal�j�s ar� biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� p�rst�vis.
Izskat�tie jaut�jumi:
Memoranda padomes locek�u rot��ana un jaunie padomes locek�i. Padomes vad�t�ja G.Veismane inform� par Memoranda padomes locek�iem, kuri beidz savu darbu (Eiropas Kust�ba Latvij�, p�rst�vis Andris Gobi��, Latvijas Pension�ru feder�cija, p�rst�ve Aina Verze, mazo un vid�jo uz��mumu amatniec�bas padomes p�rst�ve Silvija Greste) Memoranda padom�, k� ar� izsaka pateic�bu par darbu Memoranda padom�. Iepaz�stina ar NVO p�rst�vjiem, kuri uzs�k savu darbu Memoranda padom� . Tie ir -Latvijas B�rnu foruma p�rst�ve I. Iel�te, Latvijas Ra�ot�ju un tirgot�ju asoci�cijas p�rst�vis Leons Boj�rs, Latvijas Tirgot�ju asoci�cijas p�rst�vis Henriks Danusevi�s, Priv�t�s vidusskolas �BVS p�rst�ve Kerola Koziola. Par padomes vad�t�jas vietnieci tiek iev�l�ta I. Iel�te.
�
Par Memoranda padomes p�rst�vi �UMSILS darba grup�. Tiek nolemts izvirz�t L.Boj�ru un �.Verneru k� Memoranda padomes p�rst�vjus darba grup�, kurai l�dz 2009.gada 15.martam ir j�izstr�d� un j�iesniedz Ministru kabinet� ties�bu akta projekts par nevalstisko organiz�ciju klasifik�cijas un vienotas finans�juma no valsts bud�eta l�dzek�iem uzskaites sist�mas izveidi.
�
�Finan�u ministrijas darba grupas, kas str�d� pie krit�rijiem un k�rt�bas k�d� valsts finans�jums tiek pie��irts NVO, zi�ojums par iemesliem, k�d�� darba grupa darbs tika pagarin�ts l�dz 2009.gadam Memoranda padome pau� viedokli, ka Finan�u ministrijas darba grupas, kas str�d� pie krit�rijiem un k�rt�bas k�d� valsts finans�jums tiek pie��irts NVO, darbs uzskat�ms par neapmierino�u. Tiek l�gts darba grupai rast iesp�ju pabeigt darbu l�dz 2009.gada valsts bud�eta apstiprin��anai 2009.gada novembra beig�s. Tiek nolemts nos�t�t darba grupai Memoranda padomes priek�likumu sporta un kult�ras jomas NVO noteikt �pa�u statusu, k� ar� memoranda padomes s�d� 2008.gada novembr� izskat�t darba grupas darba rezult�tus.
�
G.Veismane inform�, ka Finan�u ministrija ierosina main�t finans�juma sadal�jumu ESF projektiem, nosakot, ka l�dzfinans�juma da�u veido valsts bud�ets 5% apm�r�, bet NVO nodro�ina priv�to finans�jumu 10% apm�r�. S.Gulbe inform�, ka Finan�u ministrija ��du bud�eta avotu proporcion�lo sadal�jumu pied�v� k� iesp�ju un gaida NVO viedokli par �o jaut�jumu. Ja b�tu nepiecie�ams main�t finans�juma proporcijas, tad t b�tu j�veic attiec�gi groz�jumi darba programm� un t�s papildin�jum�, un �� proced�ra pras�tu apm�ram 6 m�ne�us. Tiek nolemts atbalst�t Valsts kancelejas viedokli par to, ka finans�juma avotu sadal�jums ESF projektos ir ��ds 10% no valsts bud�eta, 85% no Eiropas soci�l� fonda, 5% - NVO finans�jums, jo ��ds sadal�jums ir saska�ots Eiropas pl�no�anas dokumentu un Ministru kabineta noteikumu izstr�des laik�.
�
E.Kirilova inform�, ka Sabiedr�bas integr�cijas fonds (SIF) nol�ma sl�gt NVO 15% l�dzfinans�juma programmu, kad vasar� tika dots uzdevums samazin�t valsts bud�eta t�ri�us. A.Gobi�� pau� viedokli, ka SIF b�tu var�jis ietaup�t l�dzek�us, samazinot birokr�tisk�s proced�ras, I.Iel�te ierosina uzaicin�t SIF p�rst�vjus uz n�kamo Memoranda padomes s�di. Tiek nolemts oktobra Memoranda padomes s�des darba k�rt�b� iek�aut jaut�jumu par SIF veikto valsts finans�juma samazin��anu atsevi��m programm�m.
�
Diskusija par IUMSILS iesp�jamo likvid�ciju, instit�cijas kompeten�u p�rdali un to iek�au�anu B�rnu un �imenes lietu ministrij�. I.Zalp�tere inform�, ka nav pie�emts l�mums par to, ka �UMSILS b�tu j�likvid� un j�pievieno B�rnu un �imenes lietu ministrijai, t�p�c ��da diskusija pagaid�m nav lietder�ga. .Gobi�� pau� viedokli, ka diskusija ir lietder�ga, jo NVO j�pilda savs konsultanta uzdevums v�l pirms l�muma pie�em�anas. Ierosina izv�rt�t iesp�jas ar NVO l�dzdal�bu saist�t�s funkcijas nenodot B�rnu un �imenes lietu ministrijai, bet gan Valsts kancelejai. R.P�pi�e, V.Stefanovi�s, E.Rozencveigs neatbalsta �UMSILS likvid�ciju. J.Asaris inform�, ka bud�eta samazin�jums par 10,67% ministrijai j�veic, nesamazinot dot�cijas NVO. Tiek nolemts l�gt Ministru prezidentu l�dz 7.10.2008 inform�t NVO par �pa�u uzdevumu ministra sabiedr�bas integr�cijas liet�s sekretari�ta un t� kompetenc� eso�o jomu un programmu att�st�bu un iesaist�t Memoranda padomi diskusij�, tiekoties ar Memoranda padomi un Memorandu parakst�ju��m organiz�cij�m.

Kas ir nevalstisk�s organiz�cijas?

2008-11-05T00:00:00+03:00

Parasti ar nevalstiskaj�m organiz�cij�m (NVO) tiek saprastas t�s organiz�cijas, kas darbojas p�c br�vpr�t�bas un pe��as neg��anas principa. Latvij� t�s ir biedr�bas un nodibin�jumi (l�dz 2005.gada beig�m bija ari sabiedrisk�s organiz�cijas).
�
Nevalstiskas organiz�cijas raksturo vair�kas b�tiskas paz�mes:
1. T�s ir organiz�cijas, t.i., grupas, kur�m piem�t zin�ma organizatoriska forma. Nav b�tiski, vai organiz�cija ir re�istr�ta un juridiski atz�ta, cik tas, vai tai ir institucion�la realit�t�. Par to var liecin�t, piem�ram, zin�ms iek��j�s organiz�t�bas l�menis, m�r�u, strukt�ras un aktivit��u relat�va past�v�ba, organiz�cijas robe�u aprises. Defin�cija ietver gan form�l�s, gan neform�l�s organiz�cijas. Izsl�gtas tiek tikai speciali un �slaic�gi sapulc�ju��s cilv�ku grupas bez re�las strukt�ras un organizatoriskas identit�tes. Ja neb�tu �� nosac�juma, tad par NVO var�tu rasties priek�stats, ka par kaut ko p�r�k neskaidru, �slaic�gu un netaust�mu.
�
2. T�m ir priv�ts raksturs, t.i., t�s ir organizatoriski atdal�tas no valsts p�rvaldes. Tas nenoz�m�, ka organiz�cijas nevar izmantot valsts atbalstu vai ari, ka to vad�b� nevar b�t iek�auti valsts instit�ciju p�rst�vji. Noteico�ais faktors �aj� gad�jum� ir tas, ka NVO pamatstrukt�ra sava b�t�ba ir priv�ta.
�
3. T�s nesadala savu pelnu. Tas noz�m�, ka organiz�cijas pe��a netiek sadal�ta starp organiz�cijas �pa�niekiem vai vad�t�jiem. Nevalstiskai organiz�cijai dr�kst b�t pelna, bet t� noteikti tiek izmantota dot�s organiz�cijas uzdevumu �steno�anai un nevar tikt uzskat�ta par organiz�cijas vai tas vad�bas pe��u. �aj� gad�jum� t� ir priv�ta organiz�cija, kuras prim�rais m�r�is nav saist�ts ar pe��as g��anu. �� paz�me nosaka at��ir�bas starp bezpe��as organiz�ciju un komercorganiz�ciju priv�taj� sektor�.
�
4. T�s ir pa�regul�jo�as un autonomas, kas noz�m�, ka organiz�cijas patst�v�gi kontrole pa�u aktivit�tes. Nevalstiskaj�s organiz�cij�s ir sava regul�jo�a vad�ba, kura nav atkar�ga no valsts p�rvaldes.
�
5. T�m ir br�vpr�t�gs raksturs, tas ietver divus apst�k�us, pirmk�rt, organiz�cijas darb�b�s un vad�b� j�b�t iesaist�tiem br�vpr�t�gajiem, t.i., valdes darbs vai br�vpr�t�gais person�ls, otrk�rt, �br�vpr�t�gs� noz�m�, ka nav piespiedu vai oblig�ts.
�
Organiz�cijas, kur�s dal�ba tiek noteikta ar likumu vai piepras�ta noteiktam personu lokam, netiek ietvertas j�dzien� �NVO�. Ar �o dom�tas, piem�ram, profesion�l�s asoci�cijas, kuru biedriem j�b�t, lai ieg�tu k�du noteiktu licenci vai at�auju. Paz�me, kas ir b�tiska NVO funkcion��anai, bet nav rakstur�ga visam NVO, ir sabiedriskais labums.
No �� aspekta NVO var iedal�t divas grup�s, atkar�b� no t�, ka to darb�ba atbilst publiska labuma krit�rijiem:
Savstarp�j� jeb biedru labuma organiz�cijas ir t�das, kuru galvenais m�r�is ir kalpot to biedru interes�m. T�das organiz�cijas rodas, piem�ram, apvienojoties vienas profesijas, soci�l� statusa vai vecuma cilv�kiem, un to m�r�is nav kalpot sabiedriskajam labumam. Sabiedrisk� labuma organiz�cijas savuk�rt ir t�s, kuru galvenais uzdevums ir visai sabiedr�bai svar�gu m�r�u sasnieg�ana, nodro�in�t sabiedriska labuma pakalpojumus, darb�bas, aptverot ne tikai savas organiz�cijas biedrus un vi�u intereses.
�
NVO var tikt defin�ta ar� k� indiv�du grupa, kuri apvienoju�ies vienam no tr�s m�r�iem:
� lai veiktu publisku/valstisku funkciju, ko tai dele��jusi valsts,
� lai veiktu publisku/valstisku funkciju, ko tai nav pas�t�jusi valsts, bet organiz�cijas to ir gatavas dar�t,
� lai ietekm�tu politikas procesus valst�, priv�taj� sektor� vai NVO sektor�.

Turpin�s HIV/AIDS �rst��anu

2008-11-28T00:00:00+03:00

27. novembr� Sabiedr�bas vesel�bas a�ent�r� (SVA) ceturtdien notika �rk�rtas HIV, tuberkulozes un seksu�l�s transmisijas infekciju izplat�bas ierobe�o�anas koordin�cijas komisijas s�de, kur� Vesel�bas ministrija inform�ja, ka ir atrasti Hiv/AIDS pacientu �rst��anai nepiecie�amie l�dzek�i, inform�ja SVA
�
S�des m�r�is bija risin�t HIV/AIDS slimniekiem aktu�lo jaut�jumu par slimnieku nodro�in��anu ar nepiecie�amajiem medikamentiem.
�
Vesel�bas ministrija komisijas locek�us inform�ja, ka �oned�� ir atrasti nepiecie�amie l�dzek�i, lai turpin�tu HIV/AIDS pacientu �rst��anu ar antiretrovir�l�s terapijas (terapijas, kas paredz�ta HIV slimnieku �rst��anai) medikamentiem. HIV/AIDS pacientu un nevalstisko organiz�ciju p�rst�vji probl�mas atrisin�jumu v�rt�ja pozit�vi.
�
Komisijas locek�i ar� p�rrun�ja turpm�kos so�us, kas uzlabotu HIV/AIDS pacientu �rst��anas procesu: profilakses organiz��anu, �imenes �rstu iesaist��anu HIV/AIDS pacientu �rst��anas proces� un �rstu apm�c�bu, k� ar� iesp�ju n�kamaj� gad� veikt p�t�jumu par HIV/AIDS �rst��anas pieejam�bu Latvij�.
�
Latvijas Infektolo�ijas centr� (LIC) novembr� tika aptur�ta antiretrovir�l�s terapijas medikamentu izsnieg�ana vair�kiem HIV/AIDS pacientiem, jo centram beigu�ies l�dzek�i �o medikamentu ieg�dei �ogad.
www.delfi.lv

ATSTAROJO�S JAUNAIS GADS

2008-12-30T00:00:00+03:00

ATSTAROJO�S JAUNAIS GADS

Ziemassv�tku laiks tiek d�v�ts par gai�u, ta�u tas ir sirds gai�ums un sv�tku gaid��anas gai�ums. Dro��bas zi�� is laiks, jau s�kot no novembra ir vistum��kais. Tie�i �aj� laik� vair�k k� jebkur� cit� period� g�j�jiem ir svar�gi lietot atstarot�jus, jo statistikas dati liecina, ka g�j�ju un velobrauc�ju dz�v�bu apdraudo�i nelaimes negad�jumi notiek liel�koties diennakts tum�aj� laik�.

Dom�jot par g�j�ju dro��bu, vis� valst� tiek veiktas da��das akcijas - R�gas re�iona policisti r�ko akciju �Uzman�bu g�j�j, esi redzams!�, veikali �Maxima�, atbalstot Ce�u Satiksmes Dro��bas direkcijas kampa�u �Nenobrauc� ziedoja 100 000 bezmaksas atstarot�jus, reidus veica atstarot�ju policists, diem��l J�rmala pils�ta netika iek�auta �aj� akcij�.
Neskatoties uz ��m regul�raj�m akcij�m, liela da�a g�j�ju v�l arvien ir neredzami un apdraud gan savu dz�v�bu, gan brauc�ju dro��bu. J�atg�dina, ka sods par atra�anos uz ielas bez atstarot�jiem ir 20Ls. �� gada pirmajos devi�os m�ne�os Ce�u policija jau bija sast�d�jusi 18 666 protokolus g�j�jiem un 4171 protokolu velosip�distiem.

To visu v�r� �emot, pa�� gada nogal� - 2008.gada 26.decembra vakar�, biedr�ba �Vec�ki J�rmalai� organiz�ja �pa�u reidu- akciju �Atstarojo�s Jaunais gads�. Reida laik� uz iel�m J�rmalas teritorij� sastaptajiem iedz�vot�jiem tika dal�ti atstarot�ji ar biedr�bas logo, t�d�j�di veicinot dro��bu uz iel�m J�rmal�.
Akcijas �Atstarojo�s Jaunais gads� laik� J�rmal� tika izdal�ti apm�ram 200 atstarot�ji, l�dz ar to varam cer�t, ka 2009. gad� J�rmalas pils�tas iel�s b�s par 200 �dro�iem� g�j�jiem vair�k.
�
Akcija �Atstarojo�s Jaunais gads� tiek organiz�ta J�rmalas domes atbalst�ta projekta �Liels un mazs dro�� pils�t� 2008� ietvaros, k� ar� Sabiedr�bas integr�cijas fonda administr�t�s EEZ/ Norv��ijas finan�u instrumentu NVO fonda �NVO darb�bas atbalsta programma� 2008.gada darba programmas nr.: 2007. NVOF1.1./2-2/07-2008 �Biedr�bas "Vec�ki J�rmalai" darb�bas ilgtermi�a pl�ns un darba programma� ietvaros.
�
�Biedr�ba �Vec�ki J�rmalai� visiem nov�l gai�us un dro�us Ziemsv�tkus un Laim�gu Jauno gadu!

�Pa�vald�bu un NVO sadarb�ba, tiesiskie aspekti�

2008-06-23T00:00:00+03:00

2008.gada 12.j�nij�, Latvija Universit�tes Mazaj� aul� notika konference �Pa�vald�bu un NVO sadarb�ba, tiesiskie aspekti�. Konferences laik� A. Knabe (Latvijas pilsonisk� alianse) prezent�ja p�t�jumu �Anal�ze par pa�vald�bu iesp�j�m atbalst�t un finans�t nevalstisk�s organiz�cijas eso�� tiesisk� regul�juma ietvaros un metodisko ieteikumu izstr�di par eso�o ties�bu normu piem�ro�anas skaidro�anu�. U. D�mi�� (Zemgales NVO atbalsta centrs) prezent�ja inform�ciju par re�ion�lo resursu centru sadarb�ba ar pa�vald�b�m, I. Danga (Kopienu fondu kust�ba) par iedz�vot�ju forumiem.

Narkotiku lietot�ju skaits Eirop�

2008-09-20T00:00:00+03:00

Narkotiku lietot�ju skaits Eirop�
�
Kop�jais to cilv�ku skaits Eiropas Savien�b�, kas lieto narkotikas (vai ir k�dreiz t�s lietoju�i), ir: 70 miljoni marihu�nas lietot�ju, vismaz 12 miljoni koka�na lietot�ju, 9,5 miljoni ecstasy lietot�ju un 11 miljoni amfetam�na lietot�ju. T�pat ir ar� zin�ms, ka vismaz pusmiljons cilv�ku sa�em hero�na aizst�j�jterapiju.
Eiropas Savien�b� gandr�z divi miljoni cilv�ku lieto narkotikas b�stamos apm�ros, un apm�ram 7500 cilv�ki katru gadu mirst no narkotiku p�rdoz��anas.
Jaun�kie pieejamie dati liecina, ka hero�na, marihu�nas un sint�tisko narkotisko vielu lietot�ju skaits ir nemain�gs vai pat samazin�s, savuk�rt koka�na lietot�ju skaits pieaug vair�k�s dal�bvalst�s.
�
Eiropas Komisija ceturtdien, 18.septembr�, pie��ma "ES narkotiku apkaro�anas r�c�bas pl�nu 2009.�2012. gadam", kur� ierosin�ti visaptvero�i pas�kumi Eiropas sadarb�bas pastiprin��anai, lai t�d�j�di ierobe�otu narkotiku lieto�anas nelabv�l�g�s sekas un mazin�tu ar narkotik�m saist�to noziedz�bu. Ierosin�ts ar� izveidot Eiropas Narkotiku apkaro�anas aliansi, lai ar t�s pal�dz�bu mazin�tu to kait�jumu, ko narkotikas nodara.
Piecas galven�s jaun� r�c�bas pl�na priorit�tes ir
1) samazin�t piepras�jumu p�c narkotik�m un padzi�in�t sabiedr�bas izpratni,
2) mobiliz�t Eiropas iedz�vot�jus,
3) samazin�t narkotiku pied�v�jumu,
4) uzlabot starptautisko sadarb�bu
5) veicin�t lab�ku izpratni par jaut�jumiem, kas saist�ti ar narkotik�m.
Pie ierosin�taj�m darb�b�m ir pieskait�mi pas�kumi, kas uzlabotu narkotiku lietot�jiem paredz�to �rst��anas un kait�juma samazin��anas programmu kvalit�ti, pieejam�bu un pied�v�jumu.

Biedr�bas "Vec�ki J�rmalai" kopsapulce un valdes s�de

2008-12-16T00:00:00+03:00

2009.gada 16.decembr�pulksten 19.00, Nepilngad�go uzraudz�bas noda�as telp�s, Kauguros, �Tallinas iel� 44-36 notiks��biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� biedru kopsapulce un valdes s�de, kur� pl�nots izskat�t sekojo�us jaut�jumus

P�rskats par 2007.un 2008.gadu.
Jaunu biedru uz�em�ana.
Valdes v�l��anas.
�Valdes priek�s�d�t�ja v�l��anas .
Valdes priek�s�d�t�ja vietnieka v�l��anas.
Biedr�bas revidenta v�l��anas.
Inform��ana par pl�notaj�m aktualit�t�m 2009.gadam, aktivit�tes apstiprin�to projektu ietvaros.
Biedru ierosin�jumi un priek�likumi turpm�kajai biedr�bas darb�bai. Debates.

Nevalstisko organiz�ciju un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de

2009-01-30T00:00:00+03:00

�2009.gada 28.janv�r� notika k�rt�j� Nevalstisko organiz�ciju un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de.
S�des laik� B�ILM ministrijas p�rst�ve I. Zalp�tere zi�oja par �UMSILS funkciju p�r�em�anu. Janv�r� tika veikta p�r�emto dokumentu izp�te, izv�rt��ana. Pa�laik tiek veikts darbs, apzinot NVO, kas ir ministrijas debitoru un kreditoru sarakst�. NVO nav iesniegu�as atskaites par �stenotajiem projektiem (summa sast�da 960 000 Ls). Daudzas no t�m ir maz�kumtaut�bu organiz�cijas, kuru �stenotie projekti biju�i nelieli. Ministrija sagatavojusi groz�jumus likumam par biedr�b�m un nodibin�jumiem, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka krit�rijus finans�juma pie��ir�anai NVO no valsts bud�eta. Ministrija sagatavojusi priek�likumus Ministru kabineta noteikumiem par NVO klasifik�ciju. Ministrija uzskata, ka b�tu nepiecie�ams veikt maks�jumus par NVO dal�bu starptautisk�s organiz�cij�s. G.Veismane pauda gatav�bu kop�gi ar I.Zalp�teri izstr�d�t priek�likumus groz�jumiem likum� par LSIF, kas vienk�r�otu un atvieglotu NVO iesp�jas sa�emt finans�jumu.
�
Finan�u ministrijas p�rst�vis J. �ints zi�oja par ekonomisko situ�ciju valst�, t�s ietekmi uz NVO un iesp�j�m NVO pilnv�rt�gi pild�t savu funkciju. Subs�diju un dot�ciju sada�a bud�et� ir samazin�ta par 25%. Finans�jums NVO tika veikts no ��s bud�eta sada�as. Ministrij�m pie��irtais finans�jums tika sadal�ts tikai 2 sada��s � atl�dz�ba str�d�jo�ajiem un izdevumi kop�. Ministrija pati noteica, k� samazin�s izdevumus (pa poz�cij�m). Marta beig�s paredz�ts Saeim� iesniegt bud�eta groz�jumus, t.sk. paredz�ts nov�rst meh�niska samazin�juma rezult�t� radu��s k��das. Febru�ra 2.pus� var�s spriest par to, k� pild�s bud�ets. Ministrij�m j�atskait�s par izlietojumu s�kum� reizi ned��, v�l�k � reizi m�nes�. Tiks izv�rt�ti no ministrij�m sa�emtie iesniegumi par komun�lo maks�jumu un citu par�du veido�anos. J.�ints inform�ja, ka kop�j� naudas summa Eiropas Savien�bas strukt�rfondu projektu �steno�anai netiks samazin�ta, bet priorit�te b�s projekti, kas v�rti uz atbalstu ra�o�anai. I.Zalp�tere nor�d�ja, ka �nekomerci�lu� projektu �steno�anai naudas nepietiek jau daudzus gadus, kaut ar� ��di projekti ir labi un vajadz�gi. A.Gobi�� (Eiropas Kust�ba Latvij�) pauda viedokli, ka b�tu nepiecie�ams saglab�t proporcijas, samazinot finans�jumu atsevi��k�m jom�m. Bud�eta samazin�jums da��d�s nozar�s ir 6-16%, savuk�rt NVO programmas tiek piln�b� likvid�tas, t�d�j�di zaud�jot ekspertus.
�
S.Gulbe (Valsts kanceleja) inform�ja, ka Eiropas Komisija 19.01.2009 ir atbalst�jusi Valsts kancelejas izstr�d�to priek�likumu par administrat�vo izmaksu nemain�g�s likmes (flat-rate) noteik�anu 20% apm�r� NVO projektiem. Eiropas Komisija prasa apliecin�t, ka ��da likme b�s tikai NVO projektiem, t� b�s nemain�ga l�dz 2013.gadam, k� ar� j�sniedz skaidrojums par to, k� padar�s �o likmi saisto�u projektu iesniedz�jiem un k� komunic�s ar NVO. Valsts kancelejai j�sniedz atbilde Finan�u ministrijai l�dz 3.02.2009.
�
S�des nosl�gum� R.P�pi�e (Latvijas Pilsonisk� alianse) inform� par akciju �Ieklausies! Es esmu Latvija�.

Uzs�kts jauns UNODC finans�ts projekts

2008-10-20T00:00:00+03:00

S�kot ar 2008.gada 1.oktobri biedr�ba "Vec�ki J�rmalai" realiz� UNODC finans�tu projektu Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�.
�
Projekts tiek veidots k� lo�isks turpin�jums 2007-2008.gad� realiz�tajam UNODC finans�tajam projektam � Paaugstin�t izgl�t�bas l�meni par HIV/AIDS profilaksi, �rst��anu apr�pi un nodro�in�t lab�kus profilakses un apr�pes pakalpojumus intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal�.
Finans�jums jaunajam projektam tika pie��irts, jo UNODC augstu nov�rt�ja iepriek��j� projekt� sasniegtos rezult�tus, jo piesaistot jaunus ielu soci�los (outreach) darbiniekus un palielinot Mobil� atkar�bu profilakses punkta darbu ir pan�kta b�tiska att�st�ba �� pakalpojuma pieejam�b� J�rmal� un projekta indikatori par to liecina, jo� Mobil� punkta jauno klientu �skaits s�kot no 2007.g. septembra ir palielin�jies par 55 cilv�kiem, divk�rt ir pieaudzis apmain�to ��ir�u skaits, bet apmain�to adatu skaits pat tr�sk�r�ojies.
Projekts ir devis b�tisku impulsu lai att�st�tu pakalpojumus intravenozo narkotiku lietot�jiem J�rmal�, t�d�j�di veicot ar� HIV profilaksi J�rmalas iedz�vot�ju vid�. Pateicoties UNODC finans�t� projekt� iesaist�tajiem cilv�kiem HIV/AIDS un narkom�nijas probl�ma ir aktualiz�ta ar� J�rmalas Dom� un 2008.gad� J�rmal� ir paredz�ts izveidot ar� stacion�ro profilakses punktu (Low treshold centre) l�dz�gi k� tas ir cit�s Latvijas pils�t�s, pie tam saglab�jot ar� pa�reiz eso�o mobilo "brig�di" un ielu darbiniekus.��obr�d notiek saska�o�anas darbi ar J�rmalas domi par centra telpu pie��ir�anu, ta�u jaun� projekta iesaist�t� komanda ielu darba re��m� jau ir uzs�kusi darbu lai inform�tu injic�jamos narkotiku lietot�jus J�rmal� par jaun� centra izveidi.

UNODC finans�t� projekta gaita

2008-11-26T00:00:00+03:00

Turpin�m informat�vo rakstu s�riju �par noz�m�go UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas� birojs) finans�to un ��biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�to projektu �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�. ��aj� rakst� inform�jam par �� projekta m�r�iem un k�d�� visp�r ��ds projekts J�rmalai ir nepiecie�ams.
�
Projekta m�r�is ir pilnveidot un papla�in�t efekt�vu HIV/AIDS profilaksi injic�jamu narkotiku lietot�ju vid� J�rmal� ,nodro�inot jauna stacion�ra punkta darb�bu, lai uzlabotu adatu un ��ir�u mai�as programmas, motiv�tu klientus iesaist�ties farmakolo�isku opio�du atkar�bas �rst��anas programm�s, veikt br�vpr�t�gu HIV test��anu un konsult��anu, k� ar� att�st�t narkotiku p�rdoz��anas profilaksi un citas kait�juma mazin��anas programmas J�rmal�.
Rodas jaut�jums- k�d�� ir nepiecie�ams veidot jaunu stacion�ru, ja J�rmal� jau no 2002.gada 1.oktobra sekm�gi darbojas mobilais atkar�bu profilakses punkts, kura darb�ba ir augstu nov�rt�ta da��d�s instit�cij�s?
Par �o jaut�jumu l�dz�m past�st�t projekta vad�t�jam Vilnim Meieram:
�2007-2008. gad� pateicoties UNODC finans�tajam projektam � Paaugstin�t izgl�t�bas l�meni par HIV/AIDS profilaksi, �rst��anu apr�pi un nodro�in�t lab�kus profilakses un apr�pes pakalpojumus intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal� J�rmalas pils�tas mobilais atkar�bu profilakses punkts palielin�ja savu darba laiku l�dz 5 dien�m ned��, k� ar� pie��ma darb� jaunus ielu soci�los darbiniekus.
��s aktivit�tes noveda pie t�, ka samain�to ��ir�u un adatu skaits pieauga divk�rt (no 800- 1600 m�nes�) un divk�rt palielin�j�s ar� jauno klientu skaits ( no 60- 110 �obr�d). Turkl�t p�c punkta darbinieku un ielu soci�lo darbinieku nov�rojumiem aptverta nav v�l ne tuvu visa iesp�jam� intravenozo narkotisko vielu lietot�ju auditorija J�rmalas pils�t� , it sevi��i Kauguru rajon�.
�Projekta gait� v�rojot klientu uztic�bu mobilajam punktam tapa redzams, ka klienti uzticas konkr�tajiem ielu soci�lajiem darbiniekiem, nevis mobilajam punktam k� instit�cijai. Savuk�rt sarun�s ar klientiem tika g�ta inform�cija- ja pils�t� b�tu ar� stacion�rs zema sliek��a centrs, tad �is uztic�bas l�menis b�tu augst�ks, jo b�tu konkr�ta vieta, kur doties, jo mikroautobuss tom�r klientu skat�jum� ir pietieko�i neaizsarg�ts.
�
Realiz�jot UNODC finans�to projektu arvien skaidr�k rad�s ideja par nepiecie�am�bu J�rmal� veidot stacion�ro punktu, kas darbotos paral�li mobilajam punktam, jo mobilais punkts tom�r nesp�j realiz�t visus pakalpojumus, ko var veikt stacion�r� punkt� un liel�kais skaits intravenozo narkotiku lietot�ju J�rmal� koncentr�jas vien� � Kauguru/Slokas rajon�.
�
�obr�d projekt� iesaist�tais person�ls ir uzs�cis savu darbu, tom�r joproj�m J�rmalas domes atbild�g�s amatpersonas nav izl�mu�as par telpu iz�r��anu jaunveidotajam J�rmalas atkar�bu profilakses centram. Par radu�os situ�ciju ir noba��ju�ies gan biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� p�rst�vji, gan ar� projekta finans�t�ji UNODC. Tom�r v�l joproj�m past�v zin�mas cer�bas, ka visas neb��anas nok�rtosies un projekts savus izvirz�tos m�r�us izpild�s.
�
�
�

Projekta aktualit�tes

2008-12-20T00:00:00+03:00

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas� birojs) finans�tais un ��biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�. ��aj� rakst� inform�jam par �� projekta ra�an�s v�sturi un t� realiz��anas noz�m�bu J�rmalas pils�tas iedz�vot�jiem.
To, ka J�rmal� narkotiku lieto�ana ir pla�i izplat�ta ��iet ir paman�jis ikviens m�su pils�tas iedz�vot�js un lai samazin�tu narkotisko vielu lieto�anas izrais�t�s kait�g�s sekas ,realiz�jot 2007- 2008. gada UNODC finans�to projektu arvien skaidr�k rad�s ideja par nepiecie�am�bu J�rmal� veidot stacion�ro punktu, kas darbotos paral�li mobilajam punktam, jo mobilais punkts tom�r nesp�j realiz�t visus pakalpojumus, ko var veikt stacion�r� punkt� un liel�kais skaits intravenozo narkotiku lietot�ju J�rmal� koncentr�jas vien� � Kauguru/Slokas rajon�.
�obr�d beidzot J�rmalas dome ir akcept�jusi nomas l�guma nosl�g�anu par telpu iznom��anu J�rmalas atkar�bu profilakses (zema sliek��a) centram un centrs beidzot var s�kt iek�rtoties sav�s jaunaj�s telp�s. Paredzams, ka visdr�z�kaj� laik� centrs uzs�ks savu darb�bu, jo nepiecie�amais apr�kojums (m�beles, biroja tehnika) jau ir ieg�d�ts.
�
Atz�m�jot �o priec�go notikumu un lai klied�tu iedz�vot�ju neizpratni par ��das instit�cijas izveides nepiecie�am�bu v�lamies nedaudz painform�t par �iem jaut�jumiem.
�
Par pakalpojumu pieejam�bas papla�in��anas nepiecie�am�bu biedr�ba �Vec�ki J�rmalai� iz��r�s t�d��, ka jau vair�kus gadus , �emot v�r� J�rmalas k�rortpils�tas statusu un Labkl�j�bas p�rvaldes pras�bu� , mobilaj� punkt� nenotiek HIV un hepat�tu ekspres testu veik�ana, lai gan interese no klientu puses par ��du pakalpojumu ir. Tom�r t� k� mikroautobus�- mobilaj� punkt� nav iesp�jams nodro�in�t kvalitat�vu pirms un p�c HIV testa konsult�ciju, k� ar� minim�l�s higi�nas pras�bas, tika nolemts �o pakalpojumu p�rtraukt.
�
Stacion�r� punkta izveide �aus atjaunot �o pakalpojumu, turkl�t veicot to atbilsto�i vis�m pras�b�m. Stacion�ra punkta izveide paral�li mobil� punkta darb�bai �aus ar� pla��k att�st�t kvalitat�vu konsultat�vo darbu, k� ar� ieviest da��dus jaunus pakalpojumus.
�
Turkl�t veidojot stacion�ro punktu ir paredz�ts, ka tas darbosies 5 dienas ned�� no 15.00 -19.00, t�d�j�di nep�rkl�joties ar mobil� punkta darba laiku un iev�rojami palielinot klientu iesp�jas sa�emt kvalitat�vu pakalpojumu vakara stund�s.
�
Ir iev�rots viens no ��du centru sekm�gas darb�bas priek�noteikumiem, proti, Domes pie��irt�s telpas atrodas pa�vald�bas �pa�um�, soci�laj� m�j�, Kauguru mikrorajon�, tie�i pa�� tirgus tuvum�, kur apgroz�s daudz narkotisko vielu lietot�ju , kas potenci�li b�tu jaun� centra klienti. T�tad jaunais centrs tiek veidots klientiem pieejam� viet�, kuru ir viegli sasniegt un apmekl�t, lai sa�emtu nepiecie�amo pakalpojumu.
�
Atkar�bu profilakses centra darb�bas tie�ie labuma sa��m�ji b�s J�rmalas injic�jamo narkotiku lietot�ji, kuri centra darb�bas uzs�k�anas rezult�t� var�s sa�emt kvalitat�v�kus pakalpojumus, kas nodro�in�tu efekt�vu HIV/AIDS profilaksi injic�jamu narkotiku lietot�ju vid� J�rmal� ,uzlabotu adatu un ��ir�u mai�as programmas, centra darbinieki motiv�s klientus iesaist�ties farmakolo�isku opio�du atkar�bas �rst��anas programm�s, veikt br�vpr�t�gu HIV test��anu un konsult��anu, centrs pal�dz�s ar� att�st�t narkotiku p�rdoz��anas profilaksi un citas kait�juma mazin��anas programmas J�rmal�.
Projekta netie�ie labuma sa��m�ji b�s visa J�rmalas pils�tas sabiedr�ba, jo sekm�gas centra darb�bas rezult�t� iesp�jams samazin�sies jauno HIV infekcijas gad�jumu skaita dinamika, k� ar� narkotisko vielu lietot�ju skaits. Turkl�t iesp�jams , ka sekm�gas programmas darb�bas rezult�t� ar� eso�ie narkotisko vielu lietot�ji main�s savus ieradumus uz maz�k kait�gu lieto�anu.
�

UNODC finans�t� projekta gaita

2009-01-20T00:00:00+03:00

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�.

Ar prieku varam pazi�ot, ka biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais UNODC projekts ir uz��mis apgriezienus. Nev�loties kritiz�t J�rmalas domi, tom�r j�teic, ka tie�i ilg�s dokumentu saska�o�anas d�� projekt� izvirz�t� galven� m�r�a �

Pilnveidot un papla�in�t efekt�vu HIV/AIDS profilaksi injic�jamu narkotiku lietot�ju vid� J�rmal� ,nodro�inot jauna stacion�ra punkta darb�bu, lai uzlabotu adatu un ��ir�u mai�as programmas, motiv�tu klientus iesaist�ties farmakolo�isku opio�du atkar�bas �rst��anas programm�s, veikt br�vpr�t�gu HIV test��anu un konsult��anu, k� ar� att�st�t narkotiku p�rdoz��anas profilaksi un citas kait�juma mazin��anas programmas J�rmal�.

realiz��ana tika kav�ta. Tom�r tagad visi ��r��i ir nov�rsti un centra darb�ba jaunaj�s telp�s Kauguros, Nomet�u iel� 2A, tiks uzs�kta no 2009.gada febru�ra s�kuma, kaut gan ielu darba re��m� tas str�d� jau no projekta uzs�k�anas br��a � 2008.gada 1.oktobra.

Projekta komanda tom�r ir p�rliecin�ta par to, ka projekt� izvirz�tie m�r�i tiks izpild�ti un rezult�ti tiks sasniegti piln�b�. ��dam optimismam ir pamats- ir izv�l�ta atbilsto�a projekta komanda, kas bauda J�rmalas injic�jamo narkotiku lietot�ju uztic�bu un ir sevi pier�d�jusi jau pirms tam, ar� centra vietas izv�le ir vair�k nek� atbilsto�a, tas atrodas Kauguros, tirgus tuvum�, kur faktiski ar� notiek liel�k� potenci�lo klientu kust�ba.

J�rmalas atkar�bu profilakses centra darba laiks ir paredz�ts no pirmdienas l�dz piektdienai no pulksten 15-19. Centr� b�s iesp�jams veikt HIV testu, sa�emt speci�listu konsult�cijas , k� ar� samain�t t�ras ��irces pret atnestaj�m net�raj�m.

�obr�d centra darbinieki veic ar� informat�vu kampa�u, lai inform�tu J�rmalas injic�jamo narkotiku lietot�jus par J�rmalas atkar�bu profilakses centra darb�bas uzs�k�anu un veic skaidrojo�o darbu, ka centrs ir klientiem draudz�gs.

�
�
�
Projekta aktivit�tes febru�r� �
�
�
�

2009-02-11T00:00:00+03:00

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�.

Pasaules un Latvijas ekonomisk� kr�ze ir sk�rusi ar� J�rmalas pils�tas narkotiku un HIV/AIDS profilakses programmu. Kr�zes rezult�t� ir aizkav�jusies J�rmalas pils�tas bud�eta pie�em�ana un tas rada zin�mus sare��jumus HIV/AIDS profilakses programmas darb�b� J�rmal�.

Tom�r pateicoties UNODC finansi�lajam atbalstam jaunizveidotais J�rmalas atkar�bu profilakses centrs turpina savu darb�bu. �obr�d centr� uz vietas str�d� divas jaukas darbinieces- Je�ena un Lilija, kas veic HIV testus, sniedz konsult�cijas, k� ar� maina net�r�s ��irces pret t�raj�m, k� ar� centra vad�t�js un HIV/AIDS un narkotiku profilakses konsultants Vilnis Meiers.

Centru jau ir apmekl�ju�i pirmie klienti, kas ir izteiku�i lielu gandar�jumu par ��da centra izveidi J�rmal�, jo run�jot klientu v�rdiem: � ...nakonec u nas estj mesto, gde spokoino posidetj, gde nas zdjet i ne osuzhdajet�.

Ir pat�kami, ka projekts un J�rmalas atkar�bu profilakses centrs darbojas cie�� sadarb�b� ar J�rmalas pils�tas Labkl�j�bas p�rvaldi da��dos konsultat�vos jaut�jumos.

Biedr�bai �Vec�ki J�rmalai� ir izveidojusies laba un konstrukt�va sadarb�ba ar �o pa�vald�bas strukt�rvien�bu da��du soci�lo jaut�jumu risin��an�.

Ar J�rmalas pils�tas Labkl�j�bas p�rvaldes atbalstu ar� tika pan�kts telpu nodro�in�jums J�rmalas atkar�bu profilakses centra darb�bai, k� ar� n�kotn� ir sol�ts pal�dz�t iestr�d�t nepiecie�amo finans�jumu pie pils�tas bud�eta pl�no�anas, lai var�tu nodro�in�t J�rmalas atkar�bu profilakses centra darb�bas nep�rtraukt�bas turpin��anos ar� p�c UNODC granta programmas beig�m.

�Latvijas Pilsonisk� alianse� (eLPA) biedru sapulce

2009-04-01T00:00:00+03:00

2009. gada 26. mart� notika biedr�bas �Latvijas Pilsonisk� alianse� (eLPA) biedru �kgad�j� sapulce. Kop� 2007. gada ar� biedr�ba �Vec�ki J�rmalai� ir pievienojusies eLPAs biedru sarakstam, t�d�� l�dzdal�ba tika �emta ar� �aj� kopsapulc�. Kop� sapulc� piedal�j�s 48.organiz�cijas.
Saturisk�s atskaites par laik� biedr�bas �� br��a direktore R. P�pi�e nor�d�ja, ka 2008. gads ir bijis saspringts, viena gada laik� biedr�bai ir nomain�ju�ies 3 direktori, bet neskatoties uz to jaun� Alianses darb�bas strat��ija 2008 � 2010 gadam ir izstr�d�ta.
Taj� ir noteikti tr�s galvenie darb�bas virzieni:
1. Ietekm�t politikas procesu, iev�rojot biedr�bu un nodibin�jumu kop�j�s intereses;
2. Stiprin�t biedr�bu un nodibin�jumu kapacit�ti pamatdarb�bas jaut�jumos;
3. Populariz�t biedr�bu un nodibin�jumu darb�bu.
Piln�gs darb�bas strat��ijas saturs ir atrodams eLPAs m�jas lap� www.nvo.lv

K� re�ionu organiz�cij�m �pa�i v�rt�gs tika atz�m�ts iepriek��j� gad� veiktais p�t�jums �Tiesiskais regul�jums pa�vald�bu iesp�j�m atbalst�t nevalstisk�s organiz�cijas�, kas noder nvo un pa�vald�bu sadarb�bas uzlabo�anai, iev�rojot visas ties�bu normas.
Biedru koment�ros par iepriek��jo gadu bija man�ma tendence, ka jaunie biedri ir sal�dzino�i optimistisk�ki sal�dzinot ar �vecbiedru� v�rojumiem par notieko�o sabiedr�b�. Tika min�ts, ka v�l arvien nav izveidojies akt�vs l�dz�go organiz�ciju t�klojums, tr�kst sabiedr�bas izpratnes un atbalsta, jo attieksme pret nvo v�l arvien esot rezerv�ta, izteiki kritiska attieksme pret Saeimas forumu deput�tu nekompetences d�� un, protams, ekonomisk� kr�ze.

P�c gada p�rskata apstiprin��anas sekoja ne maz�k interesanta da�a � diskusijas par n�kotnes, konkr�t�k, 2013. gada v�zij�m nvo un valsts p�rvaldes sadarb�bas jom�. Ar savu redz�jumu dal�j�s Gunta Veismane (Valsts kanceleja un Memoranda padomes priek�s�d�t�ja), Aija Bauere (Sabiedr�bas integr�cijas fonda direktore), J.Matulis (Latvijas Za�� kust�ba) un Krista Baumane (Sabiedrisk�s politikas centrs PROVIDUS).
Lai izteikt�s prognozes piepild�tos, piem�ram, katr� nozares ministrij� ir viens algots nvo p�rst�vis, SIF nvo pieejamais atbalsts ir 30 milj., tiek uzlikta robe�a, l�dz kurai netiek p�rbaud�ti nvo t�ri�i, valstij ekonomiski un politiski b�tu j�sasniedz tik augsts l�menis, ka autom�tiski tiktu atrisin�tas liela da�a probl�mas, kuru risin��anu �obr�d uz��mu��s nvo. Tas noz�m� tikai vienu � lai saglab�tos j�ga eksist�t, b�tiski j�main�s b�tu ar� nvo sektoram.

Nevalstisko organiz�ciju un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de

2009-03-27T00:00:00+03:00

2009.gada 25.mart� notika k�rt�j� Nevalstisko organiz�ciju un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de S�d� piedal�j�s ar� Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kur� uzrunas s�kum� pateicas par NVO atbalstu vald�bas deklar�cijas izstr�des posm�.
Ministru prezidents raksturoja galvenos vald�bai veicamos pas�kumus:
1. priek�likumu izstr�de administrat�vo ��r��u mazin��anai,
2. valsts p�rvaldes optimiz�cija,
3. c��a ar korupciju.
�o pasa�umu �steno�anai ir nepiecie�ams visas sabiedr�bas atbalsts, t�p�c NVO p�rst�vji tika aicin�ti ies�t�t priek�likumus, ko b�s iesp�jams izdar�t Ministru kabineta m�jaslapas Funkciju audita sada��, izmantojot �pa�u elektronisko formu.

No s�des dal�bnieku puses izskan�ja t�di jaut�jumi k� piem�ram,
 K�p�c daudzas strukt�rfondu (SF) projektu aktivit�tes ir sl�gtas NVO;
 Vai p�rce�ot Sabiedr�bas integr�cijas fondu (SIF) Tieslietu ministrijas p�rraudz�b� neciet�s fonda neatkar�ba?; k�p�c daudzas SF aktivit�tes ir sl�gtas NVO?
 K�p�c Finan�u ministrija sl�gusi daudzas aktivit�tes, ko bija jau izlemts �stenot.
Uz �iem un citiem atbildes sniedz gan pats Ministru prezidents, gan padomes priek��d�t�ja Gunta Veismane.

Sarunas laik� A.Gobi�� (Eiropas Kust�ba Latvij�) aktualiz�ja viedokli, ka NVO ir j�atz�st k� 3.soci�lais partneris, I.Iel�te (Latvijas B�rnu forums, Latvijas dzimumu l�dzties�bas apvien�ba) nor�d�ja uz vair�k�m nvo sektoram aktu�l�m liet�m,
 daudzus Memoranda padomes ieteikumus ministrijas ne�em v�r�, piem�ram, ministrijas nev�las atv�rt savas SF projektu konkursu aktivit�tes un dot iesp�ju ar� NVO iesniegt projektus.
 nepiecie�ams vienk�r�ot atskai�u formas par finans�juma izlietojumu.
 j�pan�k, lai NVO projektiem tiktu noteikta nemain�g� attiecin�mo administrat�vo izdevumu likme 20% apm�r�.
 nepiecie�ams palielin�t iesp�jas NVO sa�emt projektu �steno�anai nepiecie�amo priek�finans�jumu un l�dzfinans�jumu projektu �steno�anai no valsts bud�eta.
 j�uzlabo valsts p�rvaldes iest��u m�jaslapas, padarot t�s lietot�jam draudz�g�kas un satur�g�kas.
 Valsts var�tu dele��t NVO pakalpojumu snieg�anas funkcijas, ko NVO �stenotu ar maz�k�m izmaks�m, tom�r b�tu atvieglojama uzdevumu dele��anas k�rt�ba.

Turpin�j�s diskusijas par valsts p�rvaldes uzdevumu dele��anu NVO, s�des dal�bnieki iepazin�s ar Tieslietu ministrijas zi�ojums par pieredzi, dele��jot valsts p�rvaldes uzdevumus VA �Maks�tnesp�jas administr�cija� un B. P�tersones (Valsts kanceleja) zi�ojumu par uzdevumu dele��anas tiesisko regul�jumu. Tika pausts viedoklis, ka nepiecie�ams vienk�r�ot uzdevumu dele��anas proced�ru, ka tiesisk� regul�juma meh�nisms ir nepiln�gs, jo Ministru kabinetam nav dots dele��jums noteikt, k�dus valsts p�rvaldes uzdevumus var�tu dele��t NVO.

Nosl�gum� tika sniegts ieskats Latvijas Ornitologu biedr�bas un Zemkop�bas ministrijas konflikt� sakar� ar r�kojumu �Par koku cir�anas maksim�li pie�aujamo apjomu 2006.-2010.gadam� kas tika pie�emts steidzam�bas k�rt�, nekonsult�joties ar ieinteres�taj�m NVO un piesardz�bas pas�kumiem, kas pl�noti, lai nov�rstu groz�jumu �steno�anas nelabv�l�go ietekmi uz biolo�isko daudzveid�bu. Groz�jumus bija nepiecie�ams apspriest ar Me�a konsultat�vaj� padom� iesaist�taj�m NVO. �is padomes s�des nav sasauktas kop� 2007.gada s�kuma. Konflikta atrisin��anaai tika ierosina sasaukt Me�a konsultat�vo padomi un p�c tam Memoranda padom� uzklaus�t Me�a padomes p�rst�vjus.
N�kam� Nevalstisko organiz�ciju un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de notika 29. apr�l�, kur� piedal�sies ar� Ministru prezidents V. Dombrovskis un memorandam pievienosies jaunas organiz�cijas.

Informat�vie semin�ri par Fondu finans�juma iesp�j�m

2009-04-14T00:00:00+03:00

R�gas pl�no�anas re�iona Eiropas Savien�bas strukt�rfondu inform�cijas centrs sadarb�b� ar Sabiedr�bas integr�cijas fondu r�ko bezmaksas informat�vos semin�rus par Fondu finans�juma iesp�j�m nevalstiskaj�m organiz�cij�m. Semin�ros tiks st�st�ts gan par Eiropas Savien�bas strukt�rfondu aktivit�t�m, gan Eiropas Ekonomikas zonas un Norv��ijas vad�bas divpus�j� finan�u instrumenta programm�m, gan citiem finans��anas avotiem.
Informat�vie semin�ri notiks: 22.apr�lis, plkst. 11.00 Tukuma Ledus Halle, Stadiona iela 3 un 24.apr�lis, plkst. 11.00 Limba�u rajona padome, Maz� z�le, R�gas iela 1. Dal�ba semin�ros ir bez maksas
Semin�ru programm� iek�auts:
Fondu iesp�jas NVO: EEZ/Norv��ijas vald�bas finan�u instruments:
- Grantu sh�ma �Pilsonisk�s sabiedr�bas stiprin��ana un sabiedr�bas integr�cijas veicin��ana"
- NVO fonda grantu sh�ma �NVO darb�bas atbalsta programma"
- NVO fonda grantu sh�ma �NVO kapacit�tes stiprin��anas programma"
- NVO fonda grantu sh�ma �NVO projektu programma"
- ESF darb�bas programmas "Cilv�kresursi un nodarbin�t�ba" papildin�juma 1.5.2.2.2.apak�aktivit�te "Nevalstisko organiz�ciju administrat�v�s kapacit�tes stiprin��ana" 1.5.2.2.3.apak�aktivit�te "Atbalsts nevalstiskaj�m organiz�cij�m un pa�vald�b�m kapacit�tes stiprin��an� Eiropas Savien�bas politiku instrumentu un p�r�j�s �rvalstu finan�u pal�dz�bas l�dzfinans�to projektu un pas�kumu �steno�anai"
- Latvijas - �veices sadarb�bas programmas "NVO fonds"*

Eiropas Savien�bas fondu iesp�jas NVO:
- LEADER veida pas�kumi
- P�rrobe�u sadarb�bas programmas
- Zieme�valstu un Baltijas valstu mobilit�tes programmas

Liel� talka J�rmal�

2009-04-05T00:00:00+03:00

Sestdien, 18.apr�l�, J�rmal� visos pils�tas rajonos iedz�vot�ji tiks gaid�ti uz Lielo talku. Pa�vald�ba ir izraudz�jusies vair�k nek� 20 vietas, kur nepiecie�amas �aklu cilv�ku rokas un atsauc�ba, lai pils�ta vasaru sagaid�tu skaista un t�ra. Pulc��an�s viet�s pulksten 10.00 gaid�s koordinatori, kas ier�d�s darbus un vad�s sakop�anu konkr�t�s pils�tas teritorij�s.
Kauguru tuvum� talcinieku pulc��an�s vietas kop� ir piecas � pie �dens atdzel�o�anas stacijas, pie Kauguru tirdzniec�bas centra, �dens atrakciju park� �Nemo�, pie �Latvijas naftas� degvielas uzpildes stacijas un pie Me�malas vidusskolas. Sagaid�ms, ka �eit talcinieku b�s �oti daudz, jo, k� nek�, �aj� pils�tas da�� dz�vo liel�kais vairums j�rmalnieku. Naski str�d�jot, no atkritumiem var�tu tikt atbr�voti visi apkaimes me�i un teritorijas ap Nomet�u ielu, pie Engures ielas, gar veloceli�u no Kauguriem uz Vaivariem, ap Tel�u, T�rbatas, Tallinas un cit�m iel�m, k� ar� pie �Latvijas naftas� degvielas uzpildes stacijas.
Vaivaros pulc��an�s vieta ir pie Skautu ielas un Asaru prospekta krustojuma.
Pumpuros talciniekus sagaid�s pie dzelzce�a stacijas, Dubultos � pie Slokas un Skuju ielas krustojuma.
Dzintaru me�u sakop�anai talcinieki pulc�sies k�p�s pie sanatorijas �Baltija�, pie Bulduru bazn�cas, Dzintaru stacijas un R�gas un Viestura ielas krustojum�.
Bulduros un Priedain� talciniekus gaid�s pie dzelzce�a stacijas, bet �emeros � vecaj� tirgus laukum�.
Lai par�p�tos par k�p�m no Upes ielas l�dz Bazn�cas ielai, j�pulc�jas vai nu Bazn�cas, vai Upes iel�. Olgas un D�vja ielu krustojum� satiksies Asaru me�u sakop�ji. Talcinieki ierad�sies ar� Majoru mui��.
�
Tos, kas v�las piedal�ties Lielupes palie�u p�avu sakop�an�, aicina ierasties vai nu Slok� pie tilta p�ri Lielupei, vai ar� Ausmas un Straumes ielas gal� pie upes.
�
Koordinatoru pien�kumus �ajos darbos ir uz��mu�ies Nacion�lie bru�otie sp�ki un J�rmalas mak��ernieku biedr�ba.
�
Ikviens j�rmalnieks tiek gaid�ts 18.apr�l� plkst. 10.00 jebkur� no augst�k nosauktaj�m viet�m, lai piedal�tos Lielaj� talk�. Atkritumu maisi un cimdi ir sar�p�ti, bet dro��bas labad tos var ar� pa�emt l�dzi no m�j�m, jo nekad jau nevar paredz�t, cik daudz talcinieku katr� viet� ierad�sies un vai visiem pietiks ekip�jums. Maisu un cimdu p�ri ikviens var sev sag�d�t no 16.-18.apr�lim �RIMI� vai �Supernetto� veikal�, kur tos izsniegs bez maksas.

Programma �P�rmai�u iesp�ja skol�m �

2009-08-17T00:00:00+03:00

Ir izsludin�ts projektu konkurss Latvijas pa�vald�b�m. Programmas �P�rmai�u iesp�ja skol�m� m�r�is ir veicin�t skolu (izgl�t�bas iest��u ar nelielu skol�nu vai audz�k�u skaitu) p�rveidi par daudzfunkcion�liem izgl�t�bas, kult�ras, soci�l� atbalsta centriem,
- atbalstot pa�vald�bas iedz�vot�ju, it sevi��i b�rnu un skol�nu, vi�u vec�ku un �ime�u pla��k� noz�m� izgl�t�bas un soci�l�s vajadz�bas;
- sekm�jot inovat�vus risin�jumus izgl�t�bas, nodarbin�t�bas un soci�l�s aktivit�tes sekm��anai saska�� ar iedz�vot�ju vajadz�b�m un izmantojot viet�j�s sabiedr�bas iesp�jas;
- veidojot stabilas partner�bas starp p�rvaldes, izgl�t�bas, uz��m�jdarb�bas, nevalstisk� sektora organiz�cij�m.
Programmu �stenoto Sorosa Fonds � Latvija (SFL) sadarb�b� ar Latvijas Republikas Izgl�t�bas un zin�tnes ministriju un Latvijas Lauku forumu.
Visiem projektu pieteikumiem j�b�t izstr�d�tiem, balstoties uz viet�jo iedz�vot�ju izgl�t�bas un soci�lo vajadz�bu anal�zi, un j�b�t vispirms orient�tiem uz b�rnu un skol�nu interes�m, nodro�inot iesp�jas vi�u daudzpus�gai att�st�bai un izgl�t�bai, apvienojot daudzveid�gas form�l�s un neform�l�s izgl�t�bas iesp�jas, viet�j�s sabiedr�bas resursus un modern�s tehnolo�ijas.
Projektu �steno�anas termi�� no 2009. gada decembra l�dz 2011. gada janv�rim (ieskaitot). Maksim�l� pie��ruma summa ir 25 000 EUR. Attiecin�mie izdevumi ietver projekta izpild�t�ju atalgojumu, izdevumus projekta aktivit��u �steno�anai, tai skait� ar� izdevumus telpu labiek�rto�anai vai tehnikas ieg�dei ( l�dz 30% no kop�j�s summas).
Priek�roka tiks dota novadu skol�m, neizsl�dzot atbalstu ar� pils�tu skol�m. Konkurss notiek div�s k�rt�s. Pieteikumu iesnieg�anas termi�� projektu konkursa pirmajai k�rtai ir 2009. gada 15. septembris. Pirmaj� k�rt� pretendentiem j�iesniedz projekta koncepcija, kas ietver inform�ciju par pa�vald�bu (adresi un kontaktinform�ciju), projekta nosaukumu, �su situ�cijas raksturojumu pa�vald�b� un izgl�t�bas iest�d�/s, projekta m�r�us un �su iecer�to aktivit��u aprakstu, kam pievienots aptuvens projekta bud�ets ( l�dz 3 lpp. A4 form�t�). Projekta pieteikuma veidlapa b�s public�ta www.sfl.lv no 2009. gada 25. augusta. To var sa�emt ar� pa e-pastu, rakstot sfl@sfl.lv.
Pirmo k�rtu iztur�ju�ie pretendenti tiks l�gti iesniegt izv�rstus projektu pieteikumus konkursa otrajai k�rtai l�dz 2009. gada 10. oktobrim. Otraj� k�rt� pretendentiem j�iesniedz izv�rsts projekts, kur� j�ietver:
� pa�vald�bas un skolas nosaukums, prec�za adrese un t�lru�i;
� projekta nosaukums;
� projekta nepiecie�am�bas pamatojums: viet�j�s situ�cijas anal�ze, kas ietver ar� iedz�vot�ju, �pa�i b�rnu un skol�nu, vajadz�bu izp�ti;
� projekta m�r�is un uzdevumi;
� darb�bas programma;
� projekta nov�rt��anas pl�ns, sagaid�mie rezult�ti un ilgtsp�jas raksturojums;
� projekta komunik�ciju pl�ns (min�ti veidi, k� iedz�vot�ji uzzin�s par projekta noris�m)
� inform�cija par projekta �stenot�jiem ( CV form�t�) ;
� bud�ets.
Otr�s konkursa k�rtas projekta pieteikuma veidlapa b�s public�ta www.sfl.lv no 2009. gada 1. septembra. Pilnais projekta pieteikums j�iesniedz divos eksempl�ros drukas form�t� un elektroniski CD vai USB atmi�as form�t� l�dz 2009.gada 10. oktobra plkst.16.00. Pieteikumi j�iesniedz SFL biroj� Alberta iel� 13, 6.st�v�, R�ga, LV-1010 ar nor�di Konkurss �P�rmai�u iesp�ja skol�m�.

NVO fonds b�s!

2009-07-26T00:00:00+03:00

2009. gada 21. j�lij� R.P�pi�e un I. �imanska tik�s ar Patrizia Brandellero, Eiropas Ekonomisk�s zonas un Norv��ijas finan�u instrumenta centr�l� biroja p�rst�vi, lai noskaidrotu turpm�k�s finansu iesp�jas no Norv��ijas un cit�m donorvalst�m NVO fondam, ko Latvij� administr� LSIF (Sabiedr�bas Integr�cijas fonds), k�das b�s priorit�tes un finans�juma apjoms.
P. Brandellero nor�d�jis, ka �obr�d norit diskusija starp Eiropas Komisiju un donorvalstu vald�b�m par atbalst�maj�m priorit�t�m 2009. � 2013.gadam, vienlaikus nav skaidrs, k�ds b�s NVO fonda finans�juma apjoms. Viennoz�m�gi donorvalstis ir ieinteres�tas atbalst�t NVO fonda aktivit�tes Latvij� un finans�jums b�s l�dz�g� apjom� k� �obr�d. P.Brandellero min�ja, ka Latvij� ir lab�kais ietvars, p�c kura tiek sadal�ts finans�jums NVO. eLPA uzsv�ra, ka ir j�vienk�r�o finans�juma apguves un atskait��an�s sist�ma LSIF. eLPA turpin�s sazi�u ar Biroju, lai sekm�tu finans�juma piesaisti Latvijas NVO, sazinoties gan ar EK par priorit��u noteik�anu, gan donorvalst�m par finans�juma apjomu

J�rmal� s�kas p�rst�vju izvirz��ana iedz�vot�ju konsultat�vajai padomei

2009-08-14T00:00:00+03:00

J�rmalas pils�tas dome l�dz j�rmalniekus izvirz�t jaunus kandid�tus darb�bai Iedz�vot�ju konsultat�vaj� padom�.
Iedz�vot�ju konsultat�vaj� padom� var tikt izvirz�ti p�rst�vji no 17 pils�tas mikrorajoniem: �emeriem, K�dras, Kaugurciema, Kauguriem, Slokas (pa vienam no katras dzelzce�a puses), Vaivariem, Asariem, Mellu�iem un Pumpuriem, Dubultiem un Jaundubultiem kop�, Krastaciema un Valteriem kop�, Druvciema, Majoriem, Dzintariem, Bulduriem un Lielupes kop�, Bu��uciema un Priedaines.
Par p�rst�vi padom� nevar b�t J�rmalas pils�tas domes deput�ti, deput�tu kandid�ti, J�rmalas pils�tas domes strukt�rvien�bu un iest��u vad�t�ji, k� ar� politisko organiz�ciju (partiju), to apvien�bu un partiju past�v�go strukt�rvien�bu izpildinstit�ciju un citu instit�ciju locek�i.
Iedz�vot�ju konsultat�v�s padomes galvenais uzdevums ir priek�likumu izskat��ana un iesnieg�ana J�rmalas pils�tas domei par ��diem jaut�jumiem:
- pils�tas bud�ets;
- pils�tas Att�st�bas pl�ns,
- koncepcijas un citi strat��iski svar�gi dokumenti;
- atsevi��u teritoriju att�st�ba, det�lpl�nojumi un infrastrukt�ra;
- noz�m�gi att�st�bas projekti, to izstr�de un �steno�ana J�rmalas pils�t�, k� ar� ietekme uz iedz�vot�ju dz�ves apst�k�iem;
- pa�vald�bas izdotie saisto�ie noteikumi;
- nodok�u politika pils�t�,
- pa�vald�bas nodevas un sabiedrisko pakalpojumu cenas un tarifi;
- iedz�vot�ju soci�l�s, izgl�t�bas, kult�ras un sporta vajadz�bas;
- vides aizsardz�ba;
- J�rmalas �t�la�, iedz�vot�ju pa�apzi�as un lepnuma par savu pils�tu veido�ana;
- pa�vald�bas un iedz�vot�ju savstarp�j� inform�cijas apmai�a;
- citi iedz�vot�jiem svar�gi jaut�jumi.
Padomes uzdevums ir ar� noskaidrot iedz�vot�ju viedokli un rakstiska zi�ojuma veid� inform�t par to pils�tas pa�vald�bu; sekm�t pils�tas iedz�vot�ju inform��anu par pa�vald�bai iesniedzamajiem priek�likumiem; apzin�t un apkopot mikrorajonu iedz�vot�jiem aktu�l�s probl�mas un veicin�t sabiedr�bas saska�u.
Pieteikumi par kandid�tiem Iedz�vot�ju konsultat�vajai padomei iesniedzami J�rmalas pils�tas domes apmekl�t�ju apkalpo�anas centros dom�, Jomas iel� 1/5 vai Kauguros, Rai�a iel� 110 l�dz 2009.gada 5.septembrim.

**Aicina piedal�ties akcij� �Eiropas pretsm��anas balva 2009�**

2009-08-08T00:00:00+03:00

Ja Tev nesen izdevies sekm�gi atmest sm��anu un v�lies citiem past�st�t par saviem sasniegumiem k� atmest sm��anu, piesakies akcijai �Eiropas pretsm��anas balva 2009�. Akcijas m�r�is ir veicin�t sm��anas atme�anu, motiv�jot citus sm��t�jus atmest, iedvesmojot tos ar savu person�go piem�ru.
Eiropas pretsm��anas balv� piedal�s 19 Eiropas valstis, ieskaitot Latviju. Katra valsts izv�las vienu savas valsts p�rst�vi, kas dosies uz Eiropas pretsm��anas balvas pasnieg�anas ceremoniju Sp�nij� 2010. gada febru�r�. Uzvar�t�jam pie��irs Eiropas sm��anas atmet�ja titulu un br�vdienu ce�az�mes 5000 eiro v�rt�b�. Otr�s vietas ieguv�js sa�ems br�vdienu ce�az�mi 2000 eiro v�rt�b�.
Lai piedal�tos akcij�, person�m, kuras tie�i vai dr�z p�c 2008. gada 1. janv�ra, j�re�istr�jas vai j�piesak�s aizpildot anketu l�dz 2009. gada 31. decembrim. Ar iedvesmojo��kajiem autoriem R�gas atkar�bu profilakses centrs sazin�sies person�gi un inform�s par akcijas t�l�ko norisi.
S�k�kai inform�cijai par akciju un Pretsm��anas balvu pasnieg�anu Latvij�, l�dzam sazzin�ties ar Tatjanu Justu, zvan�t uz uztic�bas t�lruni atkar�bu jaut�jumos 67037333 no 8.00. � 23.00. katru darba dienu. www.narcomania.lv

�Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�

2009-07-29T00:00:00+03:00

J�rmalas pils�ta ir viena no pirmaj�m narkotiku lietot�ju un HIV infic�to skaita zi�� Latvij�, turkl�t �im skaitam ir tendence palielin�ties, kas nor�da uz nepiecie�am�bu ieviest jaunus alternat�vus narkom�nijas mazin��anas pas�kumus. Biedr�ba �Vec�ki J�rmalai� ir izstr�d�jusi projekta iesniegumu �Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�� SIF izsludin�taj� NVO projektu programm�.
Izstr�d�t� projekta m�r�is ir ar dz�vesveidu saist�to slim�bu ierobe�o�ana, veicinot narkotiku lieto�anas kait�go seku mazin��anos J�rmalas pils�t�.
Projekta galven�s pl�not�s aktivit�tes � 1)tik�an�s ar m�r�auditoriju, 2)apm�c�bu �steno�ana remisij� eso�ajiem narkom�niem un to �imenes locek�iem, 3)pa�paldz�bas grupu izveide, 4) pa�pal�dz�bas bukleta sagatavo�ana un izplat��ana, 5) konferences �Narkotiku lietot�ju pa�pal�dz�bas grupas� r�ko�ana.
Projekta �steno�anas laik� tiks sasniegti sekojo�i rezult�ti:
1) veiktas apm�c�bas l�dzbiedru izgloto�an� remisij� eso�ajiem narkom�niem un to �imenes locek�iem,
2) paaugstin�jies apm�c�bu dal�bnieku � l�dzbiedru izgl�tot�ju zin��anu un izpratnes l�menis,
3) izveidotas vismaz 2 pa�pal�dz�bas grupas narkotiku atkar�gajiem un l�dzatkar�gajiem,
4) palielin�jies notur�g� remisij� eso�o narkom�nu skaits,
5) izveidots un izplat�ts pa�pal�dz�bas buklets,
6) realiz�ta atkar�bu profilakses centru darbinieku un ielu soci�lo darbinieku konference par pa�pal�dz�bas grup�m.
Apm�c�bu un pa�pal�dz�bas grupu darb�bas rezult�tu ietekm� gan biju�ajiem un eso�ajiem narkom�niem, gan to �imenes locek�iem un draugiem J�rmalas pils�t� b�s iesp�jams dz�vot vesel�bai dro��ku un motiv�t�ku dz�vesveidu.

UNODC projekts uz�em apgriezienus

2009-03-10T00:00:00+03:00

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas apkaro�anas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�.�
�
��Vec�ki J�rmalai� realiz�tais UNODC projekts arvien strauj�k uz�em apgriezienus. Projekt� izvirz�t� galven� m�r�a �
Pilnveidot un papla�in�t efekt�vu HIV/AIDS profilaksi injic�jamu narkotiku lietot�ju vid� J�rmal� ,nodro�inot jauna stacion�ra punkta darb�bu, lai uzlabotu adatu un ��ir�u mai�as programmas, motiv�tu klientus iesaist�ties farmakolo�isku opio�du atkar�bas �rst��anas programm�s, veikt br�vpr�t�gu HIV test��anu un konsult��anu, k� ar� att�st�t narkotiku p�rdoz��anas profilaksi un citas kait�juma mazin��anas programmas J�rmal�.

realiz��ana uz�em apgriezienus. No febru�ra s�kuma centra darb�ba jaunaj�s telp�s Kauguros, Nomet�u iel� 2A, k��st arvien pla��ka, kas vie� optimismu projekta komand� , ka izvirz�tie m�r�i tiks izpild�ti un rezult�ti tiks sasniegti piln�b�.

��dam optimismam ir pamats- ir izv�l�ta atbilsto�a projekta komanda, kas bauda J�rmalas injic�jamo narkotiku lietot�ju uztic�bu un ir sevi pier�d�jusi jau pirms tam, ar� centra vietas izv�le ir vair�k nek� atbilsto�a, tas atrodas Kauguros, tirgus tuvum�, kur faktiski ar� notiek liel�k� potenci�lo klientu kust�ba.
�
Ar� pirmie rezult�ti liecina par projekta sekm�go gaitu- t� laika posm� no febru�ra l�dz martam centram jau ir piesaist�ti 23 jaunie klienti, 5 no kuriem ir veiku�i HIV eksprestestu un ar centra un ielu darbinieku pal�dz�bu ir izdal�tas 735 ��irces.
�

J�rmalas atkar�bu profilakses centra darba laiks ir no pirmdienas l�dz piektdienai no pulksten 15-19. Centr� ir iesp�jams veikt HIV testu, sa�emt speci�listu konsult�cijas , k� ar� samain�t t�ras ��irces pret atnestaj�m net�raj�m.

UNODC finans�t� projekta gaita mart�

2009-04-11T00:00:00+03:00

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas apkaro�anas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�.�
�
��Vec�ki J�rmalai� realiz�tais UNODC finans�tais projekts tiek realiz�ts sekm�gi un centra klientu skaits arvien vair�k palielin�s.
Centrs ar savu darb�bu Kauguros, Nomet�u iel� 2A, ir ieguvis injic�jamo narkotiku lietot�ju uztic�bu un ar vien vair�k klientu apmekl� to.
No sarun�m ar klientiem centra darbinieki secina, ka vairums no centra klientiem ir pat�kami p�rsteigti, par iesp�ju izrauties no sev ierast�s vides, pakomunic�t ar� par sev neierast�m t�m�m.
Centra darbinieces st�sta, ka konsult�ciju laik� parasti tiek st�st�ts par to, k� narkotiku lietot�js var pasarg�t sevi no HIV un hepat�tu B un C infekcij�m.
Liela klientu interese ir ar� par iesp�j�m sa�emt �rstniec�bas un rehabilit�cijas pakalpojumus.
Diem��l �obr�d situ�cija Latvij� ar �rst��an�s iesp�j�m ir visai kritiska, t�d�� J�rmalas atkar�bu profilakses centra darbinieces tuv�kaj� n�kotn� cer uz�emt kontaktus ar rehabilit�cijas centriem �rzem�s. Veidojas ar� laba sadarb�ba ar J�rmalas narkologiem.
To, ka ��ds centrs J�rmalai ir nepiecie�ams un vajadz�gs pier�da arvien pieaugo�ais centra klientu skaits un samain�to ��ir�u apjoms.
J�rmalas atkar�bu profilakses centra darba laiks ir no pirmdienas l�dz piektdienai no pulksten 15-19. Centr� ir iesp�jams veikt HIV testu, sa�emt speci�listu konsult�cijas , k� ar� samain�t t�ras ��irces pret atnestaj�m net�raj�m.
�

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas apkaro�anas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�

2009-05-12T00:00:00+03:00

J�rmalas Atkar�bu profilakses centr� sekm�gi turpin�s projekta realiz�cija. Lai piesaist�tu jaunus klientus un sniegtu vi�iem nelielu stimulu atk�rtoti apmekl�t J�rmalas Atkar�bu profilakses centru, projekta ietvaros biedr�ba ir izgatavojusi ��iltavas ar uzdruk�tu inform�ciju par centra darba laikiem.
��da J�rmalas APC reklam��anas forma nav izv�l�ta nejau�i- ir visp�rzin�ms fakts, ka liel�k� da�a no injic�jo�o narkotiku lietot�jiem sm��, l�dz ar to aizsm��jot �cigareti inform�cija par centra darba laikiem ir paman�ma.
Projekta realiz�t�ji apzin�ti ir izv�l�ju�ies tie�i ��da veida informat�vo aktivit�ti, jo informat�vo bukletu klienti parasti �tri izmest un bie�i inform�cija uz t� netiek izlas�ta.
�Savuk�rt ��iltavas, k� klientam noder�gs priek�mets tiek izmantots ilg�ku laiku un nav izsl�gts, ka to pielietojot inform�ciju par punkta darb�bu izlasa ar� tie injic�jo�o narkotiku lietot�ji, kas v�l nav piesaist�ti centram.
��iltavas ar inform�ciju par J�rmalas APC darb�bu tiek izsniegtas tiem centra apmekl�t�jiem, kas to apmekl� pirmo reizi un to, ka ��ds reklam��anas veids darbojas efekt�gi apliecina fakts, ka centra klientu skaits nemit�gi pieaug un pieaug ar� samain�to ��ir�u daudzums.
T� apr�l� J�rmalas APC tika piesaist�ti 35 jauni klienti- narkotiku lietot�ji, savuk�rt kop� ar ielu darbinieku paveikto izsniegtas 1555 ��irces un nodotas 1234 ��irces.
J�rmalas Atkar�bu profilakses centra darba laiks ir no pirmdienas l�dz piektdienai no pulksten 15-19. Centr� ir iesp�jams veikt HIV testu, sa�emt speci�listu konsult�cijas , k� ar� samain�t t�ras ��irces pret atnestaj�m net�raj�m.
�

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas apkaro�anas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�

2009-06-10T00:00:00+03:00

Projekts J�rmalas APC turpin�s piln� spar� un maij� J�rmalas APC tika piesaist�ti 18 jauni klienti- narkotiku lietot�ji. 41 klients J�rmalas APC ir apmekl�jis atk�rtoti, kas tikai liecina par to, ka centrs ir ieguvis klientu uztic�bu un iepazinu�ies ar centra darb�bu un darbiniekiem ,vi�i turpina n�kt atkal.

Maij� kop� ar ielu darbinieku un mobil�s brig�des paveikto J�rmalas APC izsniegtas 1726 ��irces , no t�m 901 ir insul�na , jeb 1 ml, kas liecina par narkotiku lietot�ju paradumiem J�rmal�.

Nodotas savuk�rt tradicion�li mazliet maz�k ��ir�u, nek� izsniegts un kopskait� tas ir tie�i 1500 ��irces.

Maij� ir veikti ar� 4 HIV eksprestesti, no kuriem visi ir biju�i negat�vi, jeb tas noz�m�, ka neviens no klientiem, kas veiku�i �o testu nav infic�jies ar HIV.

Pievienotaj� att�l� m�s varam redz�t divus HIV eksprestestus, no kuriem tests ar vienu sv�tri�u par�da ka klientam nav indik�cijas uz HIV, savuk�rt tests ar div�m sv�tri��m uzr�da HIV indik�cijas un klientam vajadz�tu p�rbaud�ties ar ofici�li apstiprino�o testu, kas tiek veikts �emot no v�nas asinis.

J�rmalas Atkar�bu profilakses centra darba laiks ir no pirmdienas l�dz piektdienai no pulksten 15-19. Centr� ir iesp�jams veikt HIV testu, sa�emt speci�listu konsult�cijas , k� ar� samain�t t�ras ��irces pret atnestaj�m net�raj�m.

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas apkaro�anas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�

2009-07-09T00:00:00+03:00

Neskatoties uz vasaras ies�k�anos darbs J�rmalas APC turpin�s t�d� pa�� apjom� un j�nija m�nes� centram tika piesaist�ti 10 jauni klienti- narkotiku lietot�ji. Klientu skaita pieaugums ,kas apmekl� J�rmalas APC pirmo reizi sal�dzinot ar t� darb�bas pirmajiem m�ne�iem nedaudz kr�tas, bet tas ir izskaidrojams ar vasaras ies�k�anos un to, ka klientu aptv�rums J�rmal� ir pieaudzis. Par to liecina ar� tas, ka atk�rtoti centru apmekl�ju�o klientu skaits ir pieaudzis no 41 klienta maij�, l�dz 77 j�nij�.

J�nij� kop� ar ielu darbinieku un mobil�s brig�des paveikto J�rmalas APC atkal ir palielin�jies izsniegto ��ir�u skaits un tas ir sasniedzis 1987 ��irces , kas ir absol�ti augst�kais r�d�t�js J�rmalas HIV profilakses programmas v�stur� un arvien vair�k pietuvin�s starptautisko organiz�ciju rekomend�tajiem standartiem.

K� parasti nodotas tiek mazliet maz�k ��ir�u, nek� izsniegts un kopum� tas sast�da 1324 ��irces.

J�nij� ir krietni pieaugusi klientu interese par HIV eksprestestu veik�anu un ir veikti 11 HIV eksprestesti (maij� 4) no kuriem visi ir biju�i negat�vi, jeb tas noz�m�, ka neviens no klientiem, kas veiku�i �o testu nav infic�jies ar HIV.

J�rmalas Atkar�bu profilakses centra darba laiks ir no pirmdienas l�dz piektdienai no pulksten 15-19. Centr� ir iesp�jams veikt HIV testu, sa�emt speci�listu konsult�cijas , k� ar� samain�t t�ras ��irces pret atnestaj�m net�raj�m.

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas apkaro�anas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�

2009-08-08T00:00:00+03:00

Biedr�ba �Vec�ki J�rmalai� turpina realiz�t UNODC finans�to projektu un j�lija m�nes� J�rmalas APC tika piesaist�ti 12 jauni klienti- narkotiku lietot�ji. Klientu skaita pieaugums ,kas apmekl� J�rmalas APC pirmo reizi saglab� zin�mu stabilit�ti un kopum� tendence ir uz klientu skaita pieaugumu, kas palielina narkotiku lietot�ju aptveri.

Atk�rtoti centru apmekl�ju�o klientu skaits j�lij� ir pieaudzis no 77 klientiem j�nij� l�dz 91 klientam j�lij�.

J�lij� kop� ar ielu darbinieku un mobil�s brig�des paveikto J�rmalas APC atkal ir palielin�jies izsniegto ��ir�u skaits. Izsniegto ��ir�u skaits ir sasniedzis jaunu robe�u un pirmo reizi J�rmalas HIV profilakses programmu v�stur� ir p�rsniedzis 2000 izdal�to ��ir�u robe�u. J�lij� tika izdal�tas 2101 ��irces, savuk�rt nodotas 1465 ��irces.

J�lij� ir atsl�busi klientu interese par HIV eksprestestu veik�anu un ir veikti tikai 4 HIV eksprestesti (j�nij� 11) no kuriem visi ir biju�i negat�vi, jeb tas noz�m�, ka neviens no klientiem, kas veiku�i �o testu nav infic�jies ar HIV. Iesp�jams, ka tas izskaidrojams ar to, tie klienti, kas grib�ja veikt HIV eksprestestu to ir jau izdar�ju�i.

J�rmalas Atkar�bu profilakses centra darba laiks ir no pirmdienas l�dz piektdienai no pulksten 15-19. Centr� ir iesp�jams veikt HIV testu, sa�emt speci�listu konsult�cijas , k� ar� samain�t t�ras ��irces pret atnestaj�m net�raj�m.

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas apkaro�anas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�

2009-09-07T00:00:00+03:00

UNODC finans�t� projekta ietvaros augusta m�nes� J�rmalas APC tika piesaist�ti 13 jauni klienti- narkotiku lietot�ji. Klientu skaita pieaugums ,kas apmekl� J�rmalas APC pirmo reizi, turpina saglab�t zin�mu stabilit�ti , jo j�lij� centru apmekl�ja 12 klienti.

Atk�rtoti centru apmekl�ju�o klientu skaits august� bija tie�i t�ds pats, k� j�lij�, un proti, centru atk�rtoti apmekl�ja 91 klients.

August� kop� ar ielu darbinieku un mobil�s brig�des paveikto J�rmalas APC atkal ir palielin�jies izsniegto ��ir�u skaits. Izsniegto ��ir�u skaits atkal ir palielin�jies un august� tika izdal�tas 2249 ��irces, savuk�rt nodotas tie�i 1900 ��irces. Ir v�rojama pozit�va tendence pieaugt atpaka� atgriezto ��ir�u skaitam.

August� , pirmo reizi kop� projekta uzs�k�anas klienti nav izr�d�ju�i interesi par HIV eksprestestu veik�anu. Iesp�jams, ka tas izskaidrojams ar to, ka tie klienti, kas grib�ja veikt HIV eksprestestu to ir jau izdar�ju�i.

J�rmalas Atkar�bu profilakses centra darba laiks ir no pirmdienas l�dz piektdienai no pulksten 15-19. Centr� ir iesp�jams veikt HIV testu, sa�emt speci�listu konsult�cijas , k� ar� samain�t t�ras ��irces pret atnestaj�m net�raj�m.

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas apkaro�anas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�

2009-10-06T00:00:00+03:00

Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais un UNODC finans�tais projekts J�rmalas Atkar�bu profilakses punkt� ir sekm�gi fini��jis. �obr�d notiek darbs pie rezult�tu apkopo�anas, bet jau tagad var dro�i sac�t, ka projekts ir sasniedzis visus izvirz�tos m�r�us un rezultat�vos r�d�t�jus.

Projekta ietvaros septembra m�nes� J�rmalas APC tika piesaist�ti 3 jauni klienti- narkotiku lietot�ji. Klientu skaita pieaugums ,kas apmekl� J�rmalas APC pirmo reizi, ir samazin�jies, jo august� centru apmekl�ja 13 klienti.

Atk�rtoti centru apmekl�ju�o klientu skaits septembr� bija 85 klienti. Kopum� J�rmalas APC septembr� ir apmekl�ju�i 68 v�rie�i un 20 sievietes.

Septembr� kop� ar ielu darbinieku un mobil�s brig�des paveikto J�rmalas APC atkal ir palielin�jies izsniegto ��ir�u skaits. Septembr� tika izdal�tas 2147��irces, savuk�rt nodotas tie�i 1967��irces. Atkal ir pieaudzis atpaka� atgriezto ��ir�u skaits.

Septembr� J�rmalas APC ir veikts 1 HIV eksprestests, kas ir bijis negat�vs, tas ir klientam nav uzr�d�ta HIV antivielu kl�tb�tne organism�.

J�rmalas Atkar�bu profilakses centra darba laiks ir no pirmdienas l�dz piektdienai no pulksten 15-19. Centr� ir iesp�jams veikt HIV testu, sa�emt speci�listu konsult�cijas , k� ar� samain�t t�ras ��irces pret atnestaj�m net�raj�m.

Vesel�bas apr�pe HIV/AIDS infic�tajiem

2009-11-06T00:00:00+03:00

Raksturojot konkr�ti HIV/AIDS infic�t�m person�m paredz�to soci�l�s dro��bas sist�mu, noteico�� loma taj� ir vesel�bas apr�pes nodro�in��anai. Latvij� bezmaksas �rstniecisko pal�dz�bu HIV infic�t�m person�m valsts nodro�ina neatkar�gi no veiktaj�m apdro�in��anas iemaks�m, iev�rojot LR MK noteikumus Nr.628 "Cilv�ka im�ndefic�ta v�rusa infekcijas (HIV) un AIDS izplat�bas ierobe�o�anas un ar HIV infic�tu personu un AIDS slimnieku �rst��anas organizatorisk� k�rt�ba" HIV infic�to person�m sniegtajai vesel�bas apr�pei saisto�s ir ar� �rstniec�bas likums , Seksu�l�s un reprodukt�v�s vesel�bas likums, un Epidemiolo�isk�s dro��bas likums, l�dz ar to uz HIV infic�tajiem ir attiecin�mas visas iedz�vot�ju un pacientu ties�bas un pien�kumus.

HIV infic�to personu un AIDS slimnieku medic�nisko apr�pi, konsultat�vo un medic�nisko pal�dz�bu centraliz�ti nodro�ina Latvijas Infektolo�ijas centrs. Kopum� Latvijas valsts katru gadu HIV/AIDS specifiskiem medikamentiem pie��ir apm�ram 1,2 miljoni latu. �obr�d �rstniecisk� pal�dz�ba tiek sniegta 416 person�m. Personu skaits, kam pal�dz�ba b�tu nepiecie�ama da��dos avotos at��iras. Statistikas neprecizit�tes ir skaidrojamas ar izmai��m �rstniecisk�s pal�dz�bas snieg�anas vadl�nij�s. 2008.gad� tika pazemin�ts vesel�bas indikatoru l�menis, pie kura b�tu j�uzs�k medikamentu izsnieg�ana. K� galveno dro��bas sist�mas probl�ma ir j�min �rstniec�bas pakalpojuma centraliz�ciju. Medikamentus var sa�emt tikai R�g�, Latvijas Infektolo�ija centr�. �rstniecisk�s pal�dz�bas centraliz�cija no vienas puses �auj iev�rot liel�ku konfidencialit�ti, jo infic�tais pats var izv�l�ties, vai par to inform�t savu �imenes �rstu. No otras puses centraliz�cija iev�rojami ierobe�o pakalpojuma pieejam�bu. �obr�d no visiem Latvijas re�ioniem reizi m�nes� ir j�brauc uz R�gu p�c medikamentiem. Cilv�ks no Daugavpils velta veselu dienu ce�am l�dz Infektolo�ijas centram un atpaka�, lai sa�emtu savas z�les. Ar� nepiecie�am� ce�a nauda nav maza. Centraliz�cijas probl�mas noz�m�ba k�pin�s atkar�b� no infic�t� dz�ves vietas.

Situ�cija b�tiski main�sies no 2010.gada 1. janv�ra, kad HIV infic�tajiem un AIDS slimniekiem lietojam�s z�les tiks iek�autas Kompens�jamo z��u sarakst� . T�s var�s ieg�d�ties jebkur� aptiek�. ��m izmai��m ir paredzamas gan pozit�vas, gan negat�vas sekas. No vienas puses pakalpojums k��s pieejam�ks visas Latvijas teritorij�, no otras puses mazin�sies �rst�jo�� person�la uzraudz�bas noz�me, jo oblig�t�s p�rbaudes �obr�d ir tr�s l�dz �etras reizes gad� agr�ko ikm�ne�a p�rbau�u viet�. Ir ba�as, vai visi infic�tie vesel�bas probl�mu saasin�juma gad�jum� savlaic�gi apmekl�s infektolo�ijas centru. K� probl�ma ir v�rt�jams ar� inform�cijas tr�kums, jo palicis ir maz�k k� m�nesis, bet skaidr�bas k� jaun� sist�ma darbosies nav ne �rstiem, ne infic�tajiem. Iesp�ja interpret�t statistikas datus par personu skaitu, kam �rstniecisk� pal�dz�ba netiek nodro�in�ta, nereti provoc� public�t tendenciozus rakstus pla�sazi�as medijos. Domstarp�bas rodas starp infic�to un �rstu par br�di, no kura uzs�kt medikamentu lieto�anu. �rsti objekt�vi p�c objekt�viem r�d�t�jiem izv�rt� situ�ciju, ta�u HIV infic�tie nereti z�les pieprasa jau HIV infekcijas stadij�, kad tas nav nepiecie�ams. Br�d�, kad cilv�ks uzzina, ka vi�� ir HIV pozit�vs, vi�am var b�t daudz lab�ka im�nsist�ma nek� citiem veselajiem cilv�kiem. Var nodz�vot daudzus gadus bez z�l�m vai �pa��m probl�m�m. Bet panikas br�d� tiek piepras�tas z�les nekav�joties.

Aktu�ls ir jaut�jums par medikamentu izsnieg�anu narkotisko vielu lietot�jiem. P�c medikamentiem uz Latvijas Infektolo�ijas centru ir j�ierodas noteikt� datum�, ko narkotisko vielu lietot�ji nereti nesp�j iev�rot, t�d�� tiek izsl�gti no �rstniec�bas programmas. Pag�ju�aj� gad� no �rstniec�bas programmas tika atskait�ti apm�ram 150 narkotisko vielu lietot�ji. Sa�emot specifisko vesel�bas apr�pi pacientam ir j�b�t �l�dzest�gam� � j�seko savam vesel�bas st�voklis, regul�ri, vair�kas reizes dien� j�lieto medikamenti un nedr�kst patva��gi p�rtraukt terapiju.

V�l viena pagaid�m neatrisin�ta probl�ma ir HIV/AIDS infic�tas personas ieslodz�juma viet�s. Valsts nodro�ina bezmaksas medikamentus, bet t� k� �rstniecisk� apr�pe centraliz�ti ir pieejama tikai Latvijas Infektolo�ijas centr�, tad ieslodz�tajam par saviem personiskajiem l�dzek�iem ir j�apmaks� konvojs no ieslodz�juma vietas l�dz Latvijas Infektolo�ijas centram. Liel�kaj� da�� gad�jumu tas praktiski nav iesp�jams un ieslodz�juma vietas ir v�rt�jamas k� augstam HIV infic��anas riskam pak�autas teritorijas.

Pakalpojumi HIV/AIDS infic�t�m person�m

2009-11-13T00:00:00+03:00

Galvenie soci�lie pakalpojumi HIV infic�t�m person�m ir psihologu un soci�lo darbinieku konsult�cijas, atbalsta vai pa�pal�dz�bas grupas, kr�zes t�lrunis. Valsts finans�tas soci�l� darbinieka konsult�cijas pirms un p�c HIV testa veik�anas var sa�emt tikai Latvijas Infektolo�ijas centr�.
Gan ar pa�vald�bu atbalstu, gan da��dos projektos ieg�ta finans�juma pal�dz�bu vis� Latvij� ir pieejami HIV profilakses pakalpojumi injic�jamo narkotiku lietot�jiem - speci�li punkti, kur var apmain�t ��irces un adatas, kur pieejams bezmaksas HIV tests, informat�vie materi�li, prezervat�vi, konsult�cijas par HIV/AIDS, v�rushepat�tiem, tuberkulozi, seksu�li transmis�vaj�m slim�b�m un atkar�b�m. ��di centri atrodas Bausk�, C�s�s, Daugavpil�, J�kabpil�, Jelgav�, J�rmal�, Kuld�g�, �ekav�, Liep�j�, Ogr�, Olain�, �etr�s viet�s R�g�, k� ar� Sald�, Talsos, Tukum�, Valmier� un Ventspil�.
AIDS profilakses punktu strat��ijai ir j�b�t draudz�gai klientam:
� Konfidencialit�tes garantija (klientu re�istr�cija nenotiek p�c pases datiem, bet, izmantojot �klienta kodu��, kas tiek pie��irts p�c vienotas kod��anas sist�mas);
� Uzklausa, nemoraliz�, pie�em klientu t�du, k�ds tas ir;
� Bezmaksas pakalpojumi � HIV testi, pirm� medic�nisk� pal�dz�ba, psiholo�isks atbalsts, soci�l� pal�dz�ba;
� Prezervat�vi, ��irces, dezinfektanti, bukleti;
� Iesp�ja komunic�t (t�ja, uzkodas) un veidot pozit�vu attieksmi, personisku motiv�ciju.

Iev�rojama loma soci�lo pakalpojumu snieg�an� nevalstiskaj�m organiz�cij�m. �pa�a noz�me ir HIV/AIDS atbalsta centram �Dia+logs�, kura misija ir sniegt psiholo�isku, emocion�lu un soci�lu atbalstu visiem, kurus skar HIV/AIDS. Centrs nodro�ina HIV test��anu, konsult�cijas, atbalsta grupas, soci�lo darbinieku un psihologu konsult�cijas, ��ir�u mai�u intravenozajiem lietot�jiem, k� ar� nodro�ina HIV/AIDS infic�to intere�u aizst�v�bu. Konsult�cijas un atbalsts ir nepiecie�ams, jo tikai retais sp�j adekv�ti pie�emt faktu par infic��anos. Bie�i sastopams ir fakta noliegums, izlik�an�s, ka infekcija neeksist�, pret�ja reakcija, piem�ram, �priec�g� notikuma� nosvin��ana, v�lme atriebties, depresija, domas par pa�n�v�bu, pastiprin�ta narkotiku lieto�ana. Tom�r �is pakalpojums faktiski ir pieejams tikai R�gas un t�s tuv�k�s apk�rtnes iedz�vot�jiem.

Otra akt�va HIV/AIDS infic�to personu intere�u aizst�v�bas organiz�cija ir �Apvien�ba HIV.LV�, kuru ir dibin�ju�as vair�kas nevalstisk�s organiz�cijas. Da�i no organiz�cijas m�r�iem:
� Izstr�d�jot un realiz�jot apm�c�bu programmas HIV/AIDS akt�vistiem;
� Att�st�t cilv�ku, kas dz�vo ar HIV/AIDS atbalsta un pa�pal�dz�bas grupu darb�bu Latvij�;
� Izstr�d�jot un realiz�jot vienotu HIV/AIDS skarto cilv�ku aizst�v�bas pl�nu;
� Veikt HIV/AIDS pacientu �rst��anas un t�s pieejam�bas sabiedrisko uzraudz�bu;
� Izstr�d�t likumdo�anas iniciat�vas.
Noz�m�gs resurss ir organiz�cijas izveidot� un uztur�t� m�jas lapa www.apvienibahiv.lv , kur� gan infic�tajiem, gan p�r�jiem interesentiem ir pieejama aktu�la un pla�a inform�cija. Nor�d�t� interneta vietne ir pieejama neatkar�gi no dz�ves vietas, p�rvieto�an�s iesp�j�m un vesel�bas st�vok�a.

Gandr�z visas nevalstisk�s organiz�cijas saskaras ar stabila finans�juma nodro�in��anas probl�m�m. Da�a aktivit�tes tiek realiz�tas projektu ietvaros, l�dz ar to ar� m�r�a grupai nav garant�ti stabili ilgtermi�a pakalpojumu. Ierobe�ota finans�juma apst�k�os par�d�s HIV infic�to pa�pal�dz�bas grupu izveides iniciat�vas, jo ��s grupas br�vpr�t�gi organiz� un vada pa�i infic�tie.

HIV infic�tie darba tirg�

2009-10-20T00:00:00+03:00

Latvijas likumdo�ana nav noteikusi, ka cilv�ks ar HIV infekciju nesp�j vai nedr�kst str�d�t, k� ar� nav noteiktu sarakstu ar profesij�m, kur�s HIV infic�tajiem aizliegts str�d�t. T�tad infic�tai personai ir ties�bas str�d�t jebkur� darb� un profesij�, k� ar� m�c�ties jebkur� m�c�bu iest�d�.

Darba dev�js nav ties�gs lauzt darba l�gumu t�d��, ka darbinieks infic�jies ar HIV. HIV infic�t�s personas un AIDS slimnieka pien�kums ir veikt individu�l�s profilakses pas�kumus un lietot attiec�gus l�dzek�us, lai pasarg�tu darba kol��us un citas personas no infic��an�s.
Tom�r j��em v�r�, ka pien�k br�dis, kad AIDS slimniekam var n�kties arvien bie��k uztur�ties slimn�c�, kas savuk�rt s�k trauc�t darba pien�kumu veik�anu. Tas var b�t par pamatu, lai darbinieks atkl�tu savu vesel�bas st�vokli darba dev�jam un darba dev�js ir atbild�gs par konfidencialit�tes saglab��anu. Darba likum� noteikts, ka ilgsto�a slim�ba pati par sevi nevar b�t pamats darbinieka atlai�anai no darba. Uzteikt darbu vesel�bas st�vok�a d�� dr�kst tikai t�d� gad�jum�, ja nav iesp�jams darbinieku ar vi�a piekri�anu nodarbin�t cit� darb� taj� pa�� vai cit� uz��mum�.
Tom�r saist�b� ar diskrimin�ciju darba tirg� past�v sl�pt� diskrimin�cija. Piem�ram, j�rniekiem tiek piepras�ts veikt HIV testu. Protams, ir ties�bas atteikties veikt testu, bet ir skaidrs - neb�s tests, neb�si j�rnieks. T�pat HIV tests tiek piepras�ts adopt�t�jiem.

Lai g�tu priek�statu par HIV/AIDS infic�to personu vietu darba tirg� 2007.gad� ESF grantu sh�mas ietvaros tika veikts p�t�jums �HIV infekcijas riska grupu integr�cijas iesp�jas darba tirg��. Apkopotas atbildes uz jaut�jumu �K�da ir J�su pa�reiz�j� nodarbo�an�s?� p�rsteidzo�s izr�d�j�s augstais bezdarba l�menis � 75,1%. Tai pat laik� 42,4 % no tiem nekad nav biju�i re�istr�ju�ies k� bezdarbnieki un 35,9 % no p�t�juma respondentiem ir atbild�ju�i, ka vienk�r�i negrib str�d�t.
�eit j�atceras, ka liel�kajai da�ai no infic�tajiem ir smagas, infekcijas saasin�tas socializ�cijas probl�mas, kas izpau�as k� narkom�nija, alkoholisms, prostit�cija.

Svar�gs ir ar� jaut�jums par HIV infic�to b�rnu dro��bu m�c�bu iest�d�s. LR MK 1997.gada 23.septembra noteikumos Nr.328 ,.Cilv�ka im�ndefic�ta v�rusa (HIV) infekcijas un AIDS izplat�bas ierobe�o�anas noteikumi" 24.punkt� bija noteikts, ka infic�tajai personai ir ties�bas m�c�ties jebkur� m�c�bu iest�d�. �obr�d min�tais likums ir zaud�jis sp�ku un infic�to ties�bas un pien�kumi citos likums nav defin�ti. Tai pat laik� nav ar� likumdo�anas akta, kas noteiktu, ka m�c�bu iest�des vad�ba vai skolot�ji j�inform� par to, ka skolu apmekl� infic�ts b�rns. Min�to noteikumu 12.pants paredz ar� klus��anas pien�kumu, kas aizliedz izplat�t �rstniec�bas person�m inform�ciju par HIV infic�to personu. Ja, pildot dienesta pien�kumus, k��st, zin�ms par k�das personas infic��anos ar HIV vai saslim�anu ar AIDS, ikvienas personas pien�kums ir neizpaust ��s zi�as cit�m fiziskaj�m un juridiskaj�m person�m.

J�rmalas sabiedrisk� padome

2009-10-26T00:00:00+03:00

J�rmalas Sabiedrisk� padome ar J�rmalas pils�tas domes priek�s�d�t�ja Raimonda Munkevica r�kojumu izveidota 2009.gada 26.oktobr�, lai veicin�tu dialogu starp pils�tas nevalstiskaj�m organiz�cij�m (NVO) un pa�vald�bu pils�tai un pils�tniekiem noz�m�gu jaut�jumu risin��an�.

J�rmalas Sabiedriskaj� padom� pa�laik ir apstiprin�tas 30 NVO, kas rakstveid� izteiku�as v�lmi veidot dialogu ar pa�vald�bu, iek�aujoties J�rmalas Sabiedriskaj� padom�. J�rmalas Sabiedriskaj� padom� ietilpst:
1. �riks Annu�k�ns� Austrumc��u c��u klubs �Neguss�;
2. Aelita Biga�a � biedr�ba �Pasaku m�ja �Und�ne�- Za�ais ordenis�;
3. Vita Brakovska� biedr�ba �Zin��anu un inov�ciju sabiedr�ba�;
4. Lolita Bredermane � J�rmalas Diab�ta biedr�ba;
5. Brokovska Zinaida � biedr�ba �J�rmalas Krievu kult�ras un izgl�t�bas centrs�;
6. Aleksandrs Bur�ins � Futbola klubs �J�rmala�;
7. Veronika Sab�ne Cironoka � Latvijas Po�u savien�bas J�rmalas noda�a;
8. Zenta �ak�a� J�rmalas Pension�ru biedr�ba;
9. R�ta Dzen�te� biedr�ba �Aspazijas mantojums�;
10. Ingr�da Elinga-Eliasa � J�rmalas Uz��m�ju biedr�ba;
11. Anatolijs Judins� Ties�bsarg�jo�o iest��u un speci�lo dienestu biju�o darbinieku starptautiskais labdar�bas un atbalsta fonds �Inter Aid�;
12. Margarita Karpova � biedr�ba �Slokas 29.Dubulti�;
13. Kaspars Kravinskis � biedr�ba �Iniciat�vu laboratorija�;
14. Elita Kr�mi�a� air��anas klubs �Majori�;
15. Engelena Kr�mi�a � Jaunatnes attur�bas feder�cija;
16. Ramona Liepi�a-Krauja � biedr�ba �Velo ce�ot�ju klubs�;
17. Agita L�se � J�rmalas Inval�du biedr�ba �Anima�;
18. Vilnis Meiers � biedr�ba �Vec�ki J�rmalai�;
19. M�ris Me�apu�e � biedr�ba �Vec�s tehnikas klubs MG�;
20. J�nis Millers � biedr�ba �Hokeja klubs �J�rmala��;
21. Lillija Mucel�ne � J�rmalas Inval�du un vi�u draugu biedr�ba �Kop� b�t�;
22. Juris Mu�perts � biedr�ba �Saules tilts�;
23. Krist�ne Ojala � J�rmalas M�zikas vidusskolas atbalsta fonds;
24. Aira Ozoli�a � J�rmalas V�stures un m�kslas biedr�ba;
25. Nikolajs Po�akovs � biedr�ba �Futbola klubs �Kauguri � PBLC�� ;
26. Inese Prisjolkova � J�rmalas Sabiedriskais labdar�bas fonds;
27. Voldem�rs Rains � Zem�dens kult�rv�sturisk� mantojuma asoci�cija;
28. M�rti�� Stulpi�� emeru iedz�vot�ju biedr�ba;
29. P�teris Vilkaste � Horna biedr�ba;
30. Boriss Zu�evics � Latvijas Neredz�go biedr�bas J�rmalas teritori�l� organiz�cija.

Padome ir izveidota p�c domes un viet�jo NVO iniciat�vas ar m�r�i veicin�t dialogu starp pils�tas NVO un pa�vald�bu pils�tai un pils�tniekiem noz�m�gu jaut�jumu risin��an�. Padome izskat�s priek�likumus par pa�vald�bas l�mumu un strat��isko dokumentu ietekmi uz NVO un pilsonisko l�dzdal�bu pils�t�, veicin�s sabiedr�bas inform�t�bu un savstarp�jo sapratni. Padomes l�mumiem ir rekomend�jo�s un inform�jo�s statuss.

"Cik saproto�s b�tu Tu, ja uzzin�tu, ka Tav� k�p�u telp� dz�vo AIDS slimnieks?�

2009-12-01T00:00:00+03:00

"Cik saproto�s b�tu Tu, ja uzzin�tu, ka Tav� k�p�u telp� dz�vo AIDS slimnieks?�

2009. gada 29. novembr� biedr�ba Apvien�ba HIV.LV uzs�k kampa�u - vides soci�lo rekl�mu "Cik saproto�s b�tu Tu, ja uzzin�tu, ka Tav� k�p�u telp� dz�vo AIDS slimnieks?"

"Narkom�nijas kait�juma mazin��ana"

2009-12-14T00:00:00+03:00

�Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�
�
Sabiedr�bas integr�cijas fonds ir apstiprin�jis biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� izstr�d�to projektu �Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�. Projekta �steno�ana tiks uzs�kta 2010. gada 1. janv�r� un norisin�sies l�dz gada beig�m.
�
Projekta ietvaros ir paredz�tas sekojo�as aktivit�tes:
1) apm�c�bu �steno�ana remisij� eso�ajiem narkom�niem un to �imenes locek�iem;
2) pa�paldz�bas grupu izveide;
3) informat�v� bukleta sagatavo�ana un izplat��ana;
4) konferences �Narkotiku lietot�ju pa�pal�dz�bas grupas� r�ko�ana.
�
�Projekta pirmajos m�ne�os tiks uzs�kts apm�c�bu cikls div�m grup�m 1) remisij� eso�ajiem narkom�niem 2) narkom�nu �imenes locek�iem un draugiem. Apm�c�bas HIV eksperta, lektora un ielu soci�l� darbinieka vad�b� turpin�sies 7 m�ne�us, katra grupa tiksies 2 reizes m�nes� (kop� 14 reizes) J�rmalas pils�tas atkar�bu profilakses centr�. Visas apm�c�bas reizes tiks velt�tas atkar�gaj�m un l�dzatkar�gaj�m person�m aktu�l�m t�m�m.
Iesp�jam�s t�mas:
� infekcijas � HIV, AIDS, hepat�ti, tuberkuloze;
 narkotiku lieto�anas simptomi un rehabilit�cija;
 narkotiku atkar�ba un l�dzatkar�ba;
 HIV infekcija un gr�tniec�ba;
 vesel�gs dz�vesveids;
 konsult��anas un grupas vad�bas iema�as;
 pa�pal�dz�bas grupas;
 pa�aizsardz�ba, superv�zija. u.c.
�
Tiek sagaid�ts, ka apm�c�t�s personas sp�s veiksm�gi turpm�k koordin�t pa�pal�dz�bas grupas un konsult�t �l�dz�gos�.

HIV infekcija un narkom�nija

2009-05-19T00:00:00+03:00

�
Pak�aujot sevi HIV infic��an�s riskam, narkom�ni vair�k vai maz�k izaicina likteni. Ikdien� ikvienam ir skaidrs, ka n�ve ir neizb�gams dz�ves posma nosl�gums, tom�r domas par n�vi izraisa virkni negat�vu emociju. T�p�c visviegl�kais veids k� sevi no t� pasarg�t ir �o domu noliegums, ka pagaid�m tas uz mums neattiecas. Ta�u eksist� ar� cits bai�u p�rvar��anas meh�nisms � kontrafobiska r�c�ba, kas izaicina risku mirt. K� piem�ri ir minami ir l�k�ana ar izpletni, automa��nas vad��ana ar maksim�lo �trumu un, protams, ar� kop�ju adatu lieto�ana intravenozo narkotiku lietot�ju vid�, risk�jot ar HIV infekciju. Nere�li priek�stati par savas person�bas lielumu, ma�isk�m sp�j�m, �aubas par savas eksistences ties�b�m � ��s ir tikai da�as no narkom�nu person�bas �patn�b�m.
�
Uzzinot par HIV infekciju, reakcija var b�t da��da:
� Noliegums. Katru reizi, kad tiek piemin�ta infekcija, infic�tais rea�� it k� uzzin�tu par to pirmo reizi;
� Pret�ja reakcija. Svin�bu organiz��ana, lai nosvin�tu ��pa�o� notikumu;
� Atrieb�an�s. Ir p�rliec�ba par likte�a ne��l�bu, kam j�atriebjas infic�jot citus;
� Depresija un domas par pa�n�v�bu;
� Narkotiku p�rdoz��ana, kas saist�ma ar pa�n�vnieciskaj�m dom�m;
� Pozit�vas dz�vesveida izmai�as. P�rtrauc lietot narkotikas un mazina HIV v�rusam labv�l�gu vidi.
� Akt�va narkotiku lieto�ana, lai izvairoties no j�t�m, ko izraisa inform�cija par infekciju;
�
Ikviens infic�tais piedz�vo br�di, kad viss, kas ir veidojis dz�ves j�gu, neatkar�gi vai ar pozit�vu vai negat�vu noz�mi, draud zust. Ar� apk�rt�jie aiz smalkj�t�bas izvair�s ar infic�to run�t par n�kotnes pl�niem. Gan pa�a, gan apk�rt�jo reakcija nor�da, ka domas un j�tas saist�b� ir infekciju lab�k ir sl�pt. Tom�r blakus dz�vo cilv�ki, kuri dom� un uztraucas par to pa�u. Kur sa�emt atbalstu?
Bezmaksas konsult�cijas vai sa�emt Latvijas Infektolo�ijas centr�, atbalsta centr� �Dialogs�, atkar�bu profilakses punktos liel�kaj�s Latvijas pils�t�s. J�rmal� atkar�bu profilakses punkts atrodas Kauguros, Nomet�u iel� 2a.

�veices fonds

2009-12-15T00:00:00+03:00

2009. GADA 11. DECEMBR� TIKA PARAKST�TS L�GUMS PAR LATVIJAS - �VEICES SADARB�BAS PROGRAMMAS NVO FONDA UZS�K�ANU
�
2010.gada 1.janv�ri tiks uzs�kta NVO fonda ievie�ana. J�atz�m�, ka Latvija ir pirm� no 10 �veices pal�dz�bu sa�emo�aj�m valst�m, kas uzs�k NVO fonda �steno�anu.
�
Lai nekav�tu Latvijas - �veices sadarb�bas programmas NVO fonda darb�bas uzs�k�anu, Sabiedr�bas integr�cijas fonds jau ir izveidojis NVO fonda Vad�bas un v�rt��anas uzraudz�bas komiteju un sagatavojis Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks projektu iesniegumu sagatavo�anas, v�rt��anas un atbalst�to projektu ievie�anas nosac�jumus. Tuv�kaj� laik� pl�nots noteikumu projektu iesniegt Tieslietu ministrijai virz��anai uz Ministru kabinetu apstiprin��anai.
�
NVO fonda m�r�is ir veicin�t pilsonisk�s sabiedr�bas ieguld�jumu soci�laj� un ekonomiskaj� koh�zij�, atbalstot nevalstisko organiz�ciju aktivit�tes, kas uzlabo dz�ves kvalit�ti un b�rniem ar maz�k�m iesp�j�m (b�rniem un jaunie�iem ar �pa��m vajadz�b�m, no nelabv�l�g�m �imen�m, b�re�iem, no att�liem re�ioniem u.c.) un senioriem.
Projektu konkursu �aj� sh�m� pl�nots izsludin�t 2010.gada 1. ceturksn�.

L�dzatkar�gie b�rni

2009-05-25T00:00:00+03:00

B�rni, kuriem ir j�aug alkoholisma probl�mas skartaj�s �imen�s, piedz�vo izteiktas negat�vas j�tas � kaunu, vainas saj�tu, dusmas, bezsp�c�bu. Ar ��m j�t�m ir gr�ti sadz�vot. B�rniem ir j�uz�emas atbild�bu par vec�kiem, jo vec�ki netiek gal� ne pa�i ar sevi, ne ar pien�kumiem pret b�rniem. Viens ir aiz�emts ar alkoholu, bet otrs ar alkoholi�i, vec�kie b�rni uz�emas atbild�bu ar� par jaun�kajiem br��iem un m�s�m. Vec�kiem nav laika un uzman�bas b�rniem.

B�rni �imen� iem�c�s, ka dz�ve ir neprognoz�jama un nedro�a, ka nevienam nevar uztic�ties. Pieaugot alkoholi�u b�rniem ir rakstur�ga zema, nestabila pa�apzi�a, iek��js haoss, sasprindzin�jums, bailes no cilv�kiem, nesp�ja veidot l�dzv�rt�gas attiec�bas. Pieaugu�ajiem alkoholi�u b�rniem ir izteiktas gr�t�bas tikt gal� ar savu dz�vi.

�imen�s b�rniem izdala ��das lomas:
Varonis (visbie��k vec�kais b�rns �imen�) � ir tas, kur� par�da, ka viss ir labi, viss k�rt�b�. Vi�� ir �imenes lepnums un gods, kas parasti �oti labi m�c�s un daudz dara. Ta�u vi�� nekad pats ar sevi nav �sti apmierin�ts, un neviens ar� vi�am neprasa, ko vi�� pats v�l�s. Vi�� vienm�r atst�j par saviem gadiem vec�ka b�rna iespaidu. Par vi�u m�dz teikt, ka vi�� ir �stiprs�, godk�r�gs, neatlaid�gs. Vi�� uz�emas atbild�bu, jo izj�t lielu vainas saj�tu, kaunu par �imen� notieko�o, vi�� m��ina to gl�bt, vismaz �imenes godu, lai rad�tu iespaidu no mals, ka viss ir OK. Taj� pat laik� vi�� izj�t ar� bailes, j�tas apjucis un vientu��.
Gr�k�zis - visbie��k otrais b�rns �imen�, jo priek�� vi�� satiek varoni, kuru nesp�j p�rsp�t, t�d�� visu dara otr�di, pret�ji � slikti uzved�s, slikti m�c�s, kaujas utt., vienm�r nost�j�s �slikto� pus�, kaut gan paties�b� v�las b�t pie�emts. Gr�k�z� ir daudz dusmu un, t� k� par savu uzved�bu vi�� sa�em nosod�jumu, tas tikai vairo vi�a dusmas. Visbie��k gr�k��i k��st nevald�mi. Vi�os ir daudz sp�ta, s�pes un vienlaikus ar� bailes un atstumt�ba.
Klauns � tradicion�li k�ds no jaun�kajiem b�rniem �imen�. Vi�� ir k� zibensnoved�js gan �imen�, gan skol�, gan v�l�k ar� sav� darba viet�, jo gr�t�s situ�cij�s vi�� em� uzman�bu uz sevi. B�rn�b� vi�i bie�i ir �oti akt�vi, tan� pat laik� ar� �oti rado�i. Par vi�iem m�dz teikt �komp�nijas dv�sele�. Tom�r ar� aiz ��s lomas sl�pjas bailes, nedro��ba apjukums, vientul�ba, jo visi grib redz�t tikai �priec�go� klaunu, jo klauns, kur� nesmaida nav vajadz�gs. �Neeso�ais� b�rns� vi�� pat nem��ina konkur�t par uzman�bu, jo �parasti� ir jaun�kais b�rns �imen�, un visi p�r�jie t�pat ir aiz�emti ar atkar�go. Vi�� ir neuzkr�to�s, kluss, vi�u neiev�ro, vi�� turas savrupi. Daudz lasa, parasti labi m�c�s, vi�am ir bag�ta iek��j� pasaule. Bie�i vi�u d�v� par �profesoru�. Vi�� sav� zi�� dz�vo �fant�ziju pasaul�, jo t� vi�am pal�dz izdz�vot. Vi�am ir da�i, bet labi draugi. Tom�r aiz t� visa st�v liela vientul�ba, atstumt�bas saj�ta un dusmas.

K� rodas l�dzatkar�ba?

2009-07-15T00:00:00+03:00

Pirm�s par�d�s ba�as, kas partneris dzer p�r�k daudz. �imenes locek�i m��ina par to run�t un m��ina saprast, cik ��s ba�as ir pamatotas. Dzer�ana turpin�s un �imene pak�peniski to pie�em. Vienlaikus gan dz�r�js, gan vi�a �imenes locek�i atrod attaisnojumus dzer�anai. Tom�r �aubas par to, ka kaut kas nav k�rt�b�, paliek. �imene locek�i s�k spont�ni kontrol�t dz�r�ja uzved�bu � attur�t no iedzer�anas, aizr�d�t, sl�pt alkoholu, izvair�ties no situ�cij�m, kur�s var�tu notikt dzer�ana. T�ma �alkohols� rada spriedzi, ir gr�t�bas run�t par to, kas notiek. �imenes locek�i piedz�vo apjukumu, par�d�s saj�ta, ka ar vi�iem kaut kas nav k�rt�b�, par�d�s vainas saj�ta.

Dzer�ana pastiprin�s un veidojas �imenes locek�u no t�s. �imene m��ina sl�pt probl�mu no apk�rt�jiem, atrod attaisnojumus, aizst�v alkoholi�i. Vienlaikus m�j�s kritiz� dz�r�ju, p�rmet. Arvien vair�k �imenes dz�ve pak�rtojas dz�r�jam, pieaug l�dzatkar�ba. �imene piedz�vo bailes, vainas saj�tu, dusmas, past�v�gu sasprindzin�jumu. Periodiski rodas cer�bas, kad alkoholi�is sola atmest dzer�anu, bet dzer�ana trupin�s. �imene draud alkoholi�im � s�t�t �rst�ties, pamest, atmaskot dzer�anu, bet savus draudus ne�steno.

�imenes m��in�jumi kontrol�t alkoholi�a dzer�anu piedz�vo neveiksmi. L�dzatkar�gais partneris arvien vair�k atst�j nov�rt� savu dz�vi un koncentr�jas uz dz�r�ju, t�p�c piedz�vo probl�mas darb�, s�k izvair�ties no draugiem, radiniekiem, nesp�j r�p�ties par b�rniem. �imen� rodas probl�mas ar naudu. L�dzatkar�gais izj�t arvien liel�ku spriedzi, par�d�s depresijas simptomi, vesel�bas probl�mas, bezmiegs, paz�d apet�te.

L�dzatkar�bas att�st�bas l�kne
1. Tolerances (ieciet�bas) pieaug�ana Veidojas ieciet�ba pret tuvinieka atkar�bas vielu lieto�anu vai sp�l��anu. ��iet, ka nav tik briesm�gi. Pieaug iztur�ba pret emocion�l�m s�p�m. 2. Sl�p�ana Nest�sta nevienam, kas paties�b� notiek. Ja k�ds tom�r cen�as izzin�t patieso st�vokli, l�dzatkar�gais melo.
3. Pacie�ana Pacie� atkar�g� lieto�anu.
4. Probl�mas nolieg�ana Mierina un m�na sevi un l�dzcilv�kus, ka �Man nav probl�mu! T�s ir atkar�gajam!� Tic, ka tad, kad atkar�gais atrisin�s savas probl�mas, tad autom�tiski atrisin�sies ar� probl�mas �imen�.
5. Perfekcionisms Uzvedas �pareizi� un nevainojami, jo tic, ka tas pal�dz�s atkar�gajam nelietot.
6. Kontrole Nep�rtraukti kontrol� atkar�g� uzved�bu, p�rbauda vi�a personisk�s mantas, zvana, interes�jas par to, ko dara un kur ir.
7. Sevis ��lo�ana Uzdod sev jaut�jumu: �K�p�c tas notiek ar mani?�, arvien izteikt�k j�tas k� upuris.
8. Vientul�ba Izvair�s no sabiedr�bas, p�rdz�vo vienatn�, jo ir kauns dal�ties ar citiem.
9. Zema pa�cie�a �Es neesmu pietiekami laba/s!?�
10. Izdab��ana Dara daudz ko atkar�g� viet�, cerot atvieglot vi�a dz�vi. Atbr�vo atkar�go no pien�kumiem un atbild�bas.
11. Domas fiks�tas uz atkar�bu Dom� tikai par �o probl�mu, aizmirstot velt�t laiku sev. 12. Kauns Kauns par atkar�g� uzved�bu.
13. Vainas apzi�a Vainas izj�ta par to, kas notiek ar atkar�go.
14. Mazin�s tolerance (ieciet�ba) Fizisko un emocion�lo sp�ku izs�kums, vesel�bas st�vok�a pasliktin��an�s.
15. ��ir�an�s draudi Partnerim tiek draud�ts, ka ��irsies, bet realit�t� tie ir tikai v�rdi, r�c�ba neseko.
16. Bezcer�ba Bezsp�c�bas saj�ta, ka neko nevar main�t.
17. Bai�u saj�tas Visp�r�jas bailes (par n�kotni, sevi, atkar�go utml.).
18. Emocion�ls haoss Domas par pr�t� juk�anu.
19. Domas par pa�n�v�bu �Dz�vei nav j�gas!�
20. Saprot, ka vajadz�ga pal�dz�ba Mekl� pal�dz�bu SEV.

L�dzatkar�bas tests

2009-06-15T00:00:00+03:00

Cik l�dzatkar�gs tu esi?

T�l�k sekos apgalvojumi, kas raksturo �tipisku� l�dzatkar�gu person�bu.
Katru apgalvojumu nov�rt� no 1- 4 (1- nekad, 2- da�reiz, 3- bie�i, 4- gandr�z vienm�r)

� Man ir tieksme uz�emties atbild�bu par cita/u cilv�ku j�t�m vai uzved�bu.
� Man ir gr�t�bas identific�t/atpaz�t savas j�t�s, t�das k� laimi, niknumu/dusmas, apjukumu/apmulsumu, gr�tsird�bu/skumjas vai uzbudin�jumu.
� Man ir gr�ti izpaust savas j�tas.
� Es uzj�tu trauksmi vai nemieru par to k� citi rea��s uz manu uzved�bu vai j�t�m.
� Es noliedzu vai sagrozu paties�bu par to cilv�ku j�t�m un uzved�bu ar kuriem es satiekos.
� Man ir gr�ti nodibin�t vai uztur�t atkl�tas/patiesas attiec�bas.
� Es baidos b�t atgr�sts/a. (nepie�emts/a)
� Es cen�os vis� pan�kt piln�bu un sodu/kritiz�ju sevi bargi.
� Man ir gr�ti pie�emt l�mumu.
� Man ir tendence pa�auties uz citu cilv�ku viedokli un ner�koties p�c saviem uzskatiem /viedok�a.
� Man ir tendence citu cilv�ku v�l��an�s st�d�t/v�rt�t augst�k/pirmaj� viet� par sav�j�m.
� Man ir tendence citu cilv�ku viedokli v�rt�t augst�k nek� savu.
� Mana saj�ta par pa�a/as v�rt�bu ir atkar�ga no citu cilv�ka viedok�a vai darb�bas.
� Man ir gr�ti l�gt pal�dz�bu.
� Es bie�i pak�aujos kontrolei vai tiecos kontrol�t.
� Es esmu p�rlieku iej�t�gs pret citiem, pat tad, kad mana uztic�ba neattaisnoj�s.
� Man ir ieradums v�rt�t situ�ciju p�c principa �visu vai neko�.
� Es esmu �oti tolerants/a pret nekonsekventiem un nesaprotamiem/neskaidriem/mistiskiem r�kojumiem/uzdevumiem.
� Man � dz�v� ir/notiek emocion�las kr�zes un haoss.
� Es cen�os mekl�t un saglab�t t�das attiec�bas, kur�s es j�tos �vajadz�gs/a�.

60 � 80 punkti: �oti l�dzatkar�gs
40 � 59: augst� pak�p� l�dzatkar�gs
30- 39: vid�jas pak�pes l�dzatkar�ba

Kas ir l�dzatkar�ba?

2009-04-21T00:00:00+03:00

L�dzatkar�ba ir psiholo�iska un emocion�la atkar�ba no otra cilv�ka vai vi�a uzved�bas.

L�dzatkar�gam cilv�kam nav robe�u - vi�� nej�t, kur beidzas pats un kur s�kas otrs cilv�ks. L�dzatkar�gais �zina lab�k�, kas vajadz�gs un ko v�las otrs. Ja �imen� k�ds k��st atkar�gs vai eksperiment� ar atkar�bas viel�m vai p�rm�r�gi aizraujas un k��st atkar�gs no azartsp�l�m, datoriem, tas ietekm� ar� p�r�jos �imenes locek�us. Vi�u dz�ves bie�i tiek pak�rtotas atkar�g� dz�vei.

Protams, ikdien� m�s esam atkar�gi viens no otra da��dos veidos, ta�u l�dzatkar�ba nes sev l�dzi p�rm�r�bas. Tas noz�m�, ka es nedz�voju vairs savu dz�vi, bet otra cilv�ka dz�vi. L�dzatkar�gs cilv�ks vienm�r zina, ko un k� vajag dar�t otram, bet vi�am ir gr�ti atbild�t uz jaut�jumu, ko v�las un k� j�tas vi�� pats.
L�dzatkar�gajam ir rakstur�ga atbild�bas uz�em�an�s par atkar�go � tendence vi�u "gl�bt", nov�rst un ne�aut izbaud�t savas r�c�bas sekas. Vi�� kontrol� atkar�go, izj�t varu p�r vi�u, nosoda un cen�as par�d�t, cik pats ir labs un cik slikts � atkar�gais, bet vienlaikus vi�� izj�t lielu vainas izj�tu, dusmas, kaunu, s�pes, bailes, vientul�bu.

Alkoholi�u �imen�s valda haoss un neparedzam�ba. Nekad un ne par ko nevar b�t dro�s. Jebkur� br�d� atkar�gais var s�kt dzert un tas piln�b� izmaina noska�ojumu un attiec�bas m�j�s, atce� visus pl�nu, �imene s�k dz�vot it k� cit� re��m�. Nevar tic�t tam, ko saka - alkoholi�is sola p�rst�t dzert, un nekad nepilda sol�to, �imene draud nov�rsties, ja alkoholi�is nep�rst�s dzert, bet nekad neizpilda draudus. Alkoholi�u �imen� nekas nav t�, k� izskat�s, cilv�ki iem�c�s nerun�t par to, kas notiek, neuztic�ties ne citiem, ne sev.
�imen� nerakst�ts likums ir noliegums � alkoholi�is noliedz, ka vi�am ir probl�mas ar dzer�anu tie�i t�pat, k� l�dzatkar�gais noliedz, ka vi�am ir probl�mas ar l�dzatkar�bu.

Kam�r turpin�s noliegums, tikm�r progres� gan alkoholisms, gan l�dzatkar�ba.

NVO Projektu konkurss

2009-08-24T00:00:00+03:00

Piektdien, 24.j�lij� nosl�dz�s projektu iesniegumu pie�em�ana �NVO projektu programm�, kas tiek finans�ta EEZ un Norv��ijas vald�bas finan�u instrumentu ietvaros. L�dz projektu iesnieg�anas termi�a beig�m sa�emti 142 apak�projektu iesniegumi. Ta�u prec�zu iesniegto projektu iesniegumu skaitu programm� var�s pateikt tikai p�c da��m dien�m, jo projektus ir iesp�jams iesniegt, nos�tot tos pa pastu, kur pasta z�mogs ir projektu iesniegumu iesnieg�anas p�d�j�s dienas datums, t.i. 24.j�lijs.
Tiek sagaid�ts, ka pa pastu ies�t�s v�l vair�kus desmitus projektu iesniegumu, l�dz ar to tiks sasniegts rekordliels projektu iesniegumu skaits.
�
�NVO projektu programmas� m�r�is ir atbalst�t nevalstisko organiz�ciju projektus EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta priorit�raj�s jom�s (vides aizsardz�ba, ilgtsp�j�ga att�st�ba, Eiropas kult�ras mantojuma saglab��ana, vesel�ba, b�rni ar �pa��m vajadz�b�m, cilv�kresursu att�st�ba un izgl�t�ba, �engena, tieslietas, re�ion�l� politika un ekonomisko aktivit��u att�st�ba, p�rrobe�u sadarb�ba, akad�miskie p�t�jumi un tehnisk� pal�dz�ba).
�
Finans�jums vienam projektam var b�t no 8 000 l�dz 100 000 eiro, kas ir ne vair�k k� 90% no kop�j�m attiecin�maj�m izmaks�m.
Kop�jais pieejamais finans�jums 4.konkursa projektiem ir 508 038 eiro, no tiem 50% ir rezerv�ti organiz�cij�m, kuru piepras�tais finans�jums ir l�dz 50 000 eiro un 50% � organiz�cij�m, kuru piepras�tais finans�jums ir no 50 000 l�dz 100 000 eiro.
�
Projektu iesniegumu v�rt��anas rezult�ti un finansi�l� atbalsta sa��m�ji b�s zin�mi �.g. novembr�.
�is ir p�d�jais konkurss EEZ un Norv��ijas finan�u instrumenta l�dzfinans�t�s grantu sh�mas �NVO projektu programmas� ietvaros.

Prieka un veiksmes pilnuJauno Gadu!!!

2009-01-01T00:00:00+03:00

Biedr�bas "Vec�ki J�rmalai"darb�bas programma

2009-01-06T00:00:00+03:00

Ar� 2009. gad� turpin�s EEZ un Norv��ijas vald�bas finan�u instrumentu un Latvijas valsts bud�eta finans�t� biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� darb�bas atbalsta programmas �steno�ana. Programmas m�r�i:
� Stiprin�t biedr�bas kapacit�ti, pla��k att�stot t�s darb�bu.
� Palielin�t biedr�bas akt�vo biedru skaitu.
� Paaugstin�t biedr�bas l�dzdal�bas efektivit�ti politikas proces�- pa�vald�bas, centr�l�s valsts p�rvaldes l�men�, t�d�j�di stiprinot demokr�tisko sabiedr�bu.
� Sekm�t sabiedr�bas pilsonisko izgl�to�anos un l�dzdal�bu politik� notieko�ajos procesos J�rmal� un Latvij�.
� Aktiviz�t jaunie�u pilsonisko l�dzdal�bu sabiedr�b� notieko�ajos procesos J�rmal� un Latvij�.
� Veidot biedr�bas m�jas lapu www.iemetaci.lv, par saisto�u un noder�gu inform�cijas avotu ikvienam labas gribas cilv�kam, kur� interes�jas par sabiedr�b� notieko�ajiem procesiem un v�las tajos l�dzdarboties.
� Ar darba programmas pal�dz�bu sekm�t darb�bas ilgtermi�a pl�n� noteikto m�r�u un uzdevumu izpildi.

Projekta ietvaros tiks turpin�tas t�das aktivit�tes k� ielu apgaitas �Liels un mazs dro�� pils�t� 2009�, konsultat�v� sadarb�ba ar jaunie�u apvien�bu �JAJ NEXT�, organiz�ti izgl�tojo�ie semin�ri soci�lo risku profilaks� jaunie�iem, aktu�lo t�mu ievieto�ana biedr�bas m�jas lap�, piedal��an�s NVO un MK sadarb�bas memoranda padomes s�d�s, jaunu projektu izstr�de u.c.

Lai veidotu starptautisko sadarb�bu ar It�lijas NGO �Amici dei bambini�, kas ir viena no vado�aj�m It�lijas organiz�cij�m, kas nodarbojas ar b�rnu un jaunie�u ties�bu aizsardz�bu un soci�lo integr��anu sabiedr�b�, 2009.gad� tiem biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� p�rst�vjiem, kas darbojas ar jaunie�iem un b�rniem ,ir paredz�ts doties pieredzes apmai�as braucien� uz It�liju, lai veidotu un att�st�tu kontaktus ar �o nevalstisko organiz�ciju.

Ja TEV ir radusies interese piedal�ties min�to m�r�u sasnieg�an�, laipni aicin�ts!

NVO un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de febru�r�

2009-02-28T00:00:00+03:00

S�des laik� kl�teso�ie tika iepaz�stin�ti ar Finan�u ministrijas zi�ojums par NVO iesp�j�m sa�emt priek�finans�jumu un l�dzfinans�jumu Eiropas Savien�bas projektu �steno�anai.
Tiek jaut�ts, k�p�c Koh�zijas un Re�ion�l�s att�st�bas fondu projektos NVO nav iesp�ju attiecin�t administrat�vos izdevumus, k�p�c valsts un pa�vald�bas var aiz�emties 20% avansa maks�jumu seg�anai, bet NVO nav t�du iesp�ju? Aktu�ls ir ar� jaut�jums par iesp�j�m sa�emt finans�jumu p�rrobe�u projektu �steno�anai nepiecie�am� 6 m�ne�u priek�finans�juma veik�anai. Lai atbild�tu uz �iem jaut�jumiem, tiek ierosin�ts sar�kot �pa�u Memoranda padomes san�ksmi par strukt�rfondiem un uzaicin�t Finan�u ministrijas p�rst�vi A.Antonovu atbild�t uz NVO jaut�jumiem par min�to t�mu.

Ernst&Young SIA inform� par administrat�vo izmaksu nemain�g�s likmes piem�ro�anu NVO strukt�rfondu projektiem.
Zi�ojum� tiek secin�n�ts: ne vis�m aktivit�t�m administrat�v�s izmaksas ir vien�das. T�s sv�rst�s no 2% l�dz 20%.. Administrat�v�s izmaksas nevien� gad�jum� nesasniedza 20%. NVO un izgl�t�bas iest�d�m administrat�vais slogs ir liel�ks. Ernst&Young pied�v� noteikt administrat�vo izmaksu nemain�go likmi NVO p�c finans�juma un p�c aktivit�t�m, bet ne vair�k par 20%.

Ministru kabineta noteikumu projekts �Sabiedr�bas iesaist��anas, konsult�ciju un sabiedrisk�s apsprie�anas organiz��anas k�rt�ba att�st�bas pl�no�anas proces�. Tiek inform�ts par Valsts kancelejas izstr�d�to Ministru kabineta noteikumu projektu.
S�des dal�bnieki ierosina vair�kus priek�likumus:
� paredz�t iesp�ju NVO sa�emt apmaksu pat transporta izdevumiem un naktsm�tni, ja ��di izdevumi radu�ies l�dzdal�bas proces�.
� noteikumu projekt� iek�aut to, ka att�st�bas pl�no�anas dokumenta izstr�d�t�jiem j�konsult�jas ar m�r�a grupu, ko ietekm�s dokumenta pie�em�an�. J�iesaista visu vecumu, dzimumu p�rst�vji un ar� b�rni.
� l�dzdal�bas formas papildin�t ar m�sdienu tehnisko iesp�ju izmanto�anu (videokonferences u.c.)
� izstr�d�t formu, k� var �si atspogu�ot sabiedr�bas viedokli. u.c.

Par secin�jumiem, kas izdar�mi no �UMSILS veikt� p�t�juma par valsts funkciju dele��anu NVO Lietuv� un Igaunij�.
Lietuvas un Igaunijas ties�bu aktos ir paredz�ta valsts uzdevumu dele��ana Piem�ram, Lietuv� tiek dele��ta speci�listu sertific��anas funkcija, Igaunij� � prob�cijas funkcija. Igaunij� str�d� pie politikas dokumenta par uzdevumu dele��anu NVO, ko pl�nots pie�emt 2009.gad�. Pl�notais Funkciju audits sniegs atbildi par to, kuras funkcijas ir valstij nerakstur�gas, bet par dele��anu un l�dzdal�bas l�gumiem j�izstr�d� speci�ls likums.

NVO un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de apr�l�

2009-04-30T00:00:00+03:00

Diskusija par Pas�kumu pl�nu valsts p�rvaldes un civildienesta optimiz�cijai. Par pl�nu zi�o B.P�tersone (Valsts kanceleja).
S�des dal�bnieki pau� viedokli, ka:
� neb�tu v�lams likvid�t t�s valsts a�ent�ras, kas efekt�vi str�d�. Attiec�b� uz str�d�jo�o skaitu valsts p�rvaldes iest�des noda�� b�tu j�pie�auj tas, ka �pa�os gad�jumos noda�� var b�t maz�ks str�d�jo�o skaits, ja �iem cilv�kiem ir j�veic specifiska funkcija un tos nevar iek�aut liel�k� strukt�rvien�b�.
� j�nosaka krit�riji, k�dos gad�jumos b�tu pie�aujams, ka noda�� ir maz�ks str�d�jo�o skaits. � valsts uz��mumu vald�s un padom�s darbinieku atlasei b�tu j�r�ko konkursi. Tas dotu iesp�ju izvair�ties no t�, ka viens un tas pats cilv�ks ie�em amatus daudz�s vald�s un padom�s, kaut gan re�li nesp�j apvienot visu pien�kumu veik�anu.
� var�tu NVO dele��t sabiedr�bas inform��anu par vesel�bu; pal�dz�bas snieg�anu kr�zes situ�cij�s. ��dus pakalpojumus var�tu sniegt ar� elektroniski un �o pakalpojumu snieg�an� iesaist�t studentus, lai samazin�tu izmaksas.
� ir j�zina, cik pakalpojums maks�. Valsts p�rvald� str�d�jo�iem j�sniedz tehniski ekonomisks pamatojums t�m funkcij�m, ko veic.
B.P�tersone inform�, ka ES SF projekta ietvaros paredz izveidot internet� vietni, kur iedz�vot�ji var�s inform�t par t.s. �nej�dz�b�m�. Piem�ram, uz��m�jiem trauc� str�d�t �oti liels da��do kontroles instit�ciju un p�rbau�u skaits. B�tu j�sekm� tas, lai p�rbaudes at�emtu maz�k laika, nedubl�tos, tiktu veiktas vienlaic�gi.

Par 14.apr��a MK s�des l�muma �Par B�rnu, �imenes un sabiedr�bas integr�cijas lietu ministrijas �stenoto valsts programmu avansu maks�jumu apjoma noteik�anu 2009.gadam� izpildi.
R.P�pi�e inform�, ka Latvijas Pilsonisk�s alianses projekta ietvaros finans�tiem NVO resursu centriem B�SILM atteikusies veikt 80% avansa maks�jumu, kaut ar� to paredz Ministru kabineta l�mums. Lai atrisin�tu radu�os situ�ciju, tiek ierosin�ts sar�kot tik�anos ar Latvijas Pilsonisko aliansi u.c. NVO resursu centriem B�SILM kop� ar juristiem, finansistiem, lai rastu ab�m pus�m v�lamu risin�jumu.

Par krit�rijiem NVO izvirz��anai dal�bai Ministru kabineta komitejas s�d� ar padomdev�ja ties�b�m.
Pa�laik Ministru kabineta k�rt�bas rullis neparedz NVO dal�bu Ministru kabineta komitejas s�d� ar padomdev�ja ties�b�m. Valsts kanceleja sadarb�b� ar nevalstiskaj�m organiz�cij�m izv�rt� nepiecie�am�bu papildin�t to instit�ciju loku, kuras Ministru kabineta komitejas s�d� var piedal�ties ar padomdev�ja ties�b�m, un iesniegt attiec�gu inform�ciju Ministru kabinet�. NVO tiek aicin�tas apspriest iesp�jamos krit�rijus NVO p�rst�vja izraudz��anai.

NVO un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de j�lij�

2009-07-02T00:00:00+03:00

Par Latvijas Akad�misk�s bibliot�kas turpm�ko att�st�bu.
D.Gr�nvalds (Latvijas Dramaturgu �ildes vad�t�js) pau� 10 nevalstisko organiz�ciju viedokli, ka jaut�jums par Latvijas Akad�misk�s bibliot�kas iesp�jamu sadal��anu un pievieno�anu citai bibliot�kai netika pietieko�i pla�i apspriests un diskut�ts ar iesaist�taj�m NVO. Aicina izveidot meh�nismu, kas sekm�tu diskusiju ar speci�listiem un nozari p�rst�vo��m NVO v�l pirms jaut�juma apsprie�ana non�k publiskaj� telp�.
T�pat tiek pausts viedoklis, ka jaut�jumi, kas attiecas gan uz IZM, gan KM bie�i netiek optim�li risin�ti, piem�ram, skol�s nepietieko�i tiek veicin�ts rado�ums, netiek atbalst�tas jauno liter�tu rado��s nometnes, literat�ras olimpi�des. Rado�uma un inov�ciju veicin��ana skol�s attiecas gan uz izgl�t�bas, gan kult�ras jomu.
R.P�pi�e (eLPA) inform�, ka ar� Latvijas Pilsonisk� alianse sa�em zi�as, ka ar IZM ir gr�ti sadarboties. Pau� viedokli, ka nepiecie�ams izveidot starpnozaru sadarb�bas padomi.
Izvirza priek�likumu Memoranda padomei ieteikt ministrij�m izstr�d�t nolikumu par starpnozaru sadarb�bas padomes izveidi, apvienojot citas ab�s ministrij�s eksist�jo��s padomes. Tiek nolemts l�gt Kult�ras ministriju un Izgl�t�bas un zin�tnes ministriju akt�v�k sadarboties ar NVO, iesaistot organiz�cijas un diskut�jot par jaut�jumiem, kas piekrit�gi ab�m ministrij�m.

Par izgl�tojamo p�rcel�anu n�kamaj� klas� un par centraliz�to eks�menu norises k�rt�bu.
E.Birzniece inform�, ka 30.04.2009 Ministru kabinet� pie�emti noteikumi, kas paredz, ka vidusskolniekus nep�rce� n�kamaj� klas�, ja ir viena nesekm�ga atz�me. Publiskaj� telp� izskan, ka visi soci�lie partneri to atbalsta, tom�r tas t� nav. Skol�na atst��ana uz otru gadu nedod rezult�tu, ja nemaina apm�c�bu. Finansi�l�s izmaksas iev�rojami pieaug, pie tam b�rnam no jauna j�apg�st visi priek�meti ar� tad, ja nesekm�gs tikai vien� priek�met�. Otrgadnieki bie��k p�rtrauc m�c�bas skol�.
G.Veismane aicina NVO akt�v�k izmantot iesp�jas ne tikai sniegt atzinumu par ties�bu akta projektiem, bet ar� piedal�ties Valsts sekret�ru san�ksm�, Ministru kabineta komitejas s�d� un Ministru kabineta s�d�, pau�ot savu viedokli. K� ar� pau� viedokli, ka IZM, izstr�d�jot noteikumu groz�jumus, nepietieko�i konsult�jusies ar NVO, nav uzklaus�jusi sabiedr�bas viedokli.
Tiek nolemts l�gt Izgl�t�bas un zin�tnes ministriju m�ne�a laik� aicin�t uz diskusiju ieinteres�t�s NVO un apspriest nepiecie�amos pas�kumus, k� ierobe�ot vai piln�b� atcelt izgl�tojamo atst��anu uz atk�rtotu (otru un/vai tre�o) m�c�bu gadu visp�rizgl�tojo��s izgl�t�bas iest�d�s.

NVO un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de august�

2009-08-31T00:00:00+03:00

Memoranda padomes izvirz�to p�rst�vju darbs Eiropas re�ion�l�s att�st�bas fonda un Koh�zijas fonda uzraudz�bas apak�komitej�; Eiropas Soci�l� fonda uzraudz�bas apak�komitej�; ES strukt�rfondu un Koh�zijas fonda darb�bas programmu uzraudz�bas komitej� (izvirz�ti 2008.gada j�nij�).
A.Verze (pension�ru feder�cija) pau� viedokli, ka Uzraudz�bas komitejas darba process ir �oti smagn�js, l�ns. Dokumentu, kas saist�ti ar s�d�m, ir daudz, tie ir apjom�gi un iepaz��an�s ar tiem prasa daudz laika un nopietnu iedzi�in��anos. Dokumentu valoda bie�i vien ir gr�ti izprotama. Memoranda padomes p�rst�vim ir tikai padomdev�ja ties�bas, t�p�c nav iesp�ju b�tiski ietekm�t pie�emtos l�mumus. Uzskata, ka Uzraudz�bas padomes s�des nevajadz�tu r�kot t�lu �rpus R�gas, jo tas palielina izmaksas un apgr�tina l�dzdal�bu. L�dz atbr�vot no Memoranda padomes p�rst�vja pien�kumiem Uzraudz�bas komitej�.
Tiek pausts viedoklis, ka ir j�formul�, ko NVO v�las pan�kt, dele��jot savu p�rst�vi Uzraudz�bas komitej�? Vai m�r�is ir nov�rot procesu vai ar� � akt�vi iesaist�ties? Ja grib pan�kt konkr�tus m�r�us, tad j�iegulda �oti liels darbs.

Aktualiz�ta inform�cija par ES strukt�rfondu projektu konkursiem NVO administrat�v�s kapacit�tes stiprin��anai.
Ministru kabinet� nosl�gusies diskusija par to, kuras no aktivit�t�m b�tu �stenojamas, �emot v�r� ierobe�oto finans�jumu. Pa�laik tiek veidotas Valsts kancelejas p�rzi�� eso�o pas�kumu uzraudz�bas komitejas.
Saist�b� ar jaut�jumu par attiecin�m�m administrat�v�m izmaks�m NVO projektiem � v�l nav sa�emts l�mums no Eiropas Komisijas par �o jaut�jumu. G.Veismane jaut�, vai NVO var�s uzs�kt projektu �steno�anu?
R.P�pi�e jaut�, kas tiek dar�ts, lai ES fondu Uzraudz�bas komitejas darba procesu padar�tu caursp�d�g�ku un cilv�kiem saprotam�ku. Tiek atbild�ts, ka visi Uzraudz�bas komitejas dokumenti tiek public�ti m�jas lap�, katram ir iesp�ja sekot l�dzi darba procesam.
Diskusijas laik� tiek nor�d�ts, ka ES fondu Uzraudz�bas komitejas s�d�s un dokumentos lietot� nesaprotam� leksika un birokr�tisk� valoda ir izdev�ga tiem, kas v�las �o procesu saglab�t cilv�kiem necaursp�d�gu un nesaprotamu. Akcent�, ka no 14 programm�m tikai 3 atv�rtas NVO.

Par krit�rijiem NVO izraudz��anai dal�bai Ministru kabineta komitejas (MKK) s�d� ar padomdev�ja ties�b�m (diskusija).
G.Veismane inform� par Valsts kancelejas izstr�d�to projektu diskusijai, kas tapis, apkopojot NVO ies�t�tos viedok�us. Tiek pausts viedokli, ka svar�ga ir NVO p�rst�vja regul�ra kl�tb�tne MKK s�d�. �oti b�tiski, lai NVO p�rst�vis b�tu �aj� proces� l�dzv�rt�gs partneris. NVO p�rst�vja uzdevums ir koordin�t, inform�t citas NVO, k� ar� nodro�in�t atgriezenisko saikni ar NVO. Tai pat laik� NVO p�rst�vja izvirz��anas krit�riji nedr�kst b�t diskrimin�jo�i, ierobe�ojo�i.

NVO un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de septembr�

2009-09-17T00:00:00+03:00

NVO iesp�jas ietekm�t ES l�mumus � sadarb�ba ar vald�bu.
Par t�mu zi�o G.Japi�a, (�rlietu ministrija).
Tiek jaut�ts par cukura nozares izn�cin��anu. G.Japi�a atbild, ka ES neuzspieda nozares izn�cin��anu. Latvijai bija iesp�ja izv�l�ties � ra�ot cukuru ar slikt�kiem nosac�jumiem vai sa�emt kompens�ciju. L�muma pie�em�an� tika pla�i iesaist�ti ra�ot�ji, p�rstr�d�t�ji.
Ar� Valsts kanceleja apstiprina, ka diskusij� bija iesaist�ti nozares p�rst�vji. �aj� laik� tika sa�emta inform�cija no Latvijas saldumu ra�ot�jiem, ka vi�i cukuru iep�rk Igaunij�. No cukura nozares izn�cin��anas visvair�k cieta cukurbie�u audz�t�ji, bet ieguv�ji bija fabriku �pa�nieki.
I.Rasa pau� viedokli, ka ES l�mumu ietekm��anai svar�gi izmantot kontaktus gan Latvij�, gan Brisel�. Piem�ram, Eiropas Parlamenta deput�tus no Latvijas, sadarb�bas partnerus cit�s ES valst�s. J�r��in�s, ka l�dz gal�g� l�muma pie�em�anai paiet ilgs laiks.
G.Japi�a atg�dina, ka no politikas pl�no�anas l�dz saisto�am ES l�mumam paiet pat vair�ki gadi.

Par NVO p�rst�vjiem dal�bai darb�bas programmu pas�kumu uzraudz�bas komitej�s. Uzraudz�bas komitejas tiek veidotas, lai veicin�tu valsts un pa�vald�bu iest��u, biedr�bu un nodibin�jumu un soci�lo partneru l�dzdal�bu pas�kuma pl�no�anas, ievie�anas un uzraudz�bas proces�, k� ar� lai sekm�tu inform�cijas apmai�u un sadarb�bu pas�kuma m�r�u �steno�an�. Tiek uzsv�rts, ka Memoranda padomes p�rst�vjiem nepiecie�ams augsts kompetences l�menis, k� ar� prasme veidot atgriezenisko saikni, inform�jot NVO un memoranda padomi par b�tisk�kiem jaut�jumiem.
Tiek nolemts:
1) pas�kuma �Lab�ka regul�juma politika� uzraudz�bas komitej� par Memoranda padomes p�rst�vi dele��t Lailu Balgu (Sievie�u ties�bu instit�ts), par aizvietot�ju � Guntaru Poli (Publisk�s un priv�t�s partner�bas asoci�cija).
2) pas�kuma �Cilv�kresursu kapacit�tes stiprin��ana� uzraudz�bas komitej� par memoranda padomes p�rst�vi dele��t Intu �imansku (Latvijas Pilsonisk� alianse), par aizvietot�ju � Valdi Freidenfeldu (Starptautisko Inovat�vo farm�cijas firmu asoci�cija).

G.Veismane (Valsts kanceleja) inform�, ka 7.oktobr� plkst.10.00 notiks Ministru prezidenta tik�an�s ar Memorandu parakst�ju��m NVO. B�s iesp�ja jaun�m organiz�cij�m pievienoties memorandam. Atbilsto�i iepriek��j� s�d� p�rrun�tajam, saruna ar Ministru prezidentu galvenok�rt b�s velt�ta bud�eta jaut�jumiem.

"JAJ NEXT" un "Vec�ki J�rmalai"

2009-02-21T00:00:00+03:00

Saska�� ar SIF atbalst�t� projekta ��Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� darb�bas ilgtermi�a pl�ns un darba programma� darba programmas pl�notaj�m aktivit�t�m J�rmalas NUN telp�s turpina notikt biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� p�rst�vju tik�an�s ar jaunie�u nevalstisk�s organiz�cijas �JAJ NEXT� biedriem.

Tik�an�s notiek 2 reizes m�nes�, vien� no t�m tiek sniegta inform�cija par konkr�tu, ar NVO jomu saist�tu t�mu, otr� � inform�cija par jaunie�u aktivit�t�m J�rmal�, Latvij� un cit�s Eiropas valst�s.
Gada laik� pl�nots p�rrun�t t�das t�mas k�

laba organiz�cijas p�rvald�ba;
intere�u konflikti;
pilsoniska sabiedr�ba, sabiedr�bas l�dzdal�ba;
ziedojumu piesaiste;
br�vpr�t�gais darbs;
projektu pl�no�ana un realiz��ana;
rekl�ma un publicit�te;
pien�kumi un lomas organiz�cij�;
sadarb�bas iesp�jas, pieredzes apmai�a, att�st�bas iesp�jas.

Ja v�lies piedal�ties �aj�s tik�an�s reiz�s, zvani - 29640661 vai raksti - vecaki.jurmalai@inbox.lv

"Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�"

2010-01-21T00:00:00+03:00

Kop� 2010.gada 1. Janv�ra tiek uzs�kts projekts �Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal��, kura ietvaros ir paredz�tas apm�c�bas un pa�pal�dz�bas grupu izveide person�m ar narkotiku atkar�bas probl�m�m un vi�u �imen�m, draugiem.
�
Uzman�bu!
Ir divas atsevi��as grupas:
1) remisij� eso�ie narkotiku lietot�ji (tiekas m�ne�a pirmaj� un tre�aj� otrdien�)
2) l�dzatkar�g�s personas (tiekas m�ne�a otraj� un ceturtaj� otrdien�)
�
2010. gada 2.febru�r� plkst.18.00. notiks pirm� tik�an�s remisij� eso�ajiem narkom�niem. Apm�c�bas vad�s V. Meiers, A.Treil�ba un L.Bl�ma.
�
L�dzam pieteikties pa t�lruni 29640661 vai e-past� vecaki.jurmalai@inbox.lv
Tiekamies Kauguros, Nomet�u iel� 2a ��NVO telp�!

"M�mi�as b�rnu labkl�j�bai"

2009-03-07T00:00:00+03:00

Biedr�ba darbojas lai rad�tu un uztur�tu �imen�m � b�rniem, jaunie�iem, vec�kiem, senioriem - draudz�gu vidi Lapme�ciema novada.
Biedr�ba �M�mi�as b�rnu labkl�j�bai� savu darb�bu uzs�ka 2006. gada beig�s, biedr�bu un nodibin�jumu re�istr� ir re�istr�ta 2007.gada 1.febru�r�. Biedr�bas pirmos gadus �akl�k�s aktivit��u veic�jas bija �m�mi�as�, kuras darbojas tie�i b�rnu intere�u lab�, izveidojot b�rnu rota�u laukumus, organiz�jot Ziemassv�tku labdar�bas pas�kums un b�rnu ekskursijas.

�obr�d biedr�ba darbojas ar� t�d�s jom� k� pilsonisk�s sabiedr�bas att�st�ba, m��izgl�t�ba, vides aizsardz�ba.
Biedr�bas uzdevumi:

veicin�t b�rnu un jaunatnes l�dzdal�bu sabiedr�bas dz�v� un l�mumu pie�em�anas proces�;
veicin�t b�rnu m�mi�u pa�iniciat�vu, nodro�inot atbalstu b�rnu un jaunie�u projektiem;
veidot un rosin�t veidot �imenes vajadz�b�m atbilsto�u infrastrukt�ru Lapme�ciema novad�;
populariz�t �imeni k� v�rt�bu sabiedr�b�;
sniegt psiholo�isku atbalstu �imen�m ar b�rniem

Savas darb�bas laik� biedr�ba ir r�kojusi liel�s vides sakop�anas talkas, ekolo�isko un pa�darin�to lietu tirdzi�us, regul�ri piedal�s novada pa�vald�bas s�d�s, ir izveidojusi sadarb�bu ar Zantes kr��u centru u cit�m instit�cij�m. K� liel�kais biedr�bas veikums ir j�min �B�rnu un �ime�u att�st�bas centra izveide�.

�obr�d tiek realiz�ts projekts �Biedr�bas �M�mi�as b�rnu labkl�j�bai� kapacit�tes stiprin��ana�, kura ietvaros tiek apr�kotas biedr�bas telpas, izveidota m�jas lapa www.labklajibai.lv, organiz�tas apm�c�bas nevalstisko organiz�ciju akt�vistiem un r�koti pieredzes apmai�as braucieni.
S�k�ka inform�cija par projekta norisis b�s pieejama biedr�bas "M�mi�as b�rnu labkl�j�bai" m�jas lap� www.labklajibai.lv

"M�mi�as b�rnu labkl�j�bai"

2009-06-02T00:00:00+03:00

Biedr�ba projekta �Biedr�bas �M�mi�as b�rnu labkl�j�bai� kapacit�tes stiprin��ana� ietvaros organiz� apm�c�bas savas biedr�bas biedriem un citiem interesentiem par nevalstiskaj�m organiz�cij�m aktu�l�m t�m�m:
� NVO att�st�bas strat��ija;
� Ziedojumu piesaiste;
� NVO gr�matved�ba;
� Saskarsme un komunik�cija organiz�cij�;
� Efekt�va prezent�cija;
� Vienota t�la izstr�de;
� Sabiedrisk�s attiec�bas;
� Rekl�ma.

Pirm�s apm�c�bas �100 veidi k� piesaist�t ziedojumus� notiks 6. un7.j�nij� no plkst.10.00., Lapme�ciem�, �B�rnu un �ime�u att�st�bas centr�, Stadiona iel� 1a. Apm�c�bas un pusdienas tiek nodro�in�tas bez maksas.
Pl�nots, ka apm�c�bas vad�s R�ta Dimanta, port�la �ziedot.lv� un akcijas �Labest�bas diena� vad�t�ja.

Interesenti tiek aicin�ti pieteikties, rakstot uz e-pastu info@labklajibai.lv

Projektu atbalsta Islande, Lihten�teina un Norv��ija EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedr�bas integr�cijas fonda starpniec�bu.

Uz tik�anos 2010.gad�!!!

2009-12-28T00:00:00+03:00

�
�
Cer�b�m � za��s egles s�kstums,
Darbiem � dv�seles m��bu,
Dom�m � Ziemssv�tku sniega baltumu!
Baltu sniegu un baltas dienas-
P�rliec�bu tam, ko dari Tic�bu tam, ko vari!
�
Biedr�ba "Vec�ki J�rmalai"

"Nevalstisko organiz�ciju administrat�v�s kapacit�tes stiprin��ana"

2009-12-22T00:00:00+03:00

18.decembr� Sabiedr�bas integr�cijas fonds izsludina atkl�tu projektu konkursu darb�bas programmas "Cilv�kresursi un nodarbin�t�ba" apak�aktivit�t� "Nevalstisko organiz�ciju administrat�v�s kapacit�tes stiprin��ana", kas tiek finans�tas ar Eiropas Soci�l� fonda un Latvijas valsts finansi�lu atbalstu.

Programmas "Nevalstisko organiz�ciju administrat�v�s kapacit�tes stiprin��ana" m�r�is ir pan�kt akt�vu un kvalitat�vu nevalstisk� sektora l�dzdal�bu l�mumu pie�em�anas proces� un publisko pakalpojumu snieg�an�, k� ar� Eiropas Savien�bas politiku instrumentu un p�r�j�s �rvalstu finan�u pal�dz�bas l�dzfinans�to projektu un pas�kumu �steno�an�.

Projekta konkursa nepiecie�am�ba tiek pamatota ar ��diem faktiem:
 No valst� re�istr�taj�m vair�k nek� 8000 biedr�b�m un nodibin�jumiem akt�vu darb�bu veic ~ 60%.
 2004.gad� ap 400 biedr�bu un nodibin�jumu p�rst�vji darboj�s da��d�s darba grup�s.
 Ties�bu aktu projektu izskat��anai Valsts sekret�ru san�ksm�s regul�ri sekoja l�dz aptuveni 150 biedr�bas un nodibin�jumi.
 Ta�u atzinumus par ties�bu aktu projektiem ik gadu sniedz tikai aptuveni 20 biedr�bas un nodibin�jumi.

Lai stiprin�tu NVO l�dzdal�bas kapacit�ti politikas veido�an�, aktivit�tes pl�nots v�rst ��dos virzienos:
 sabiedrisk� labuma NVO l�dzdal�bas resursu stiprin��anai (subsid�t�s ekspertu darbavietas, sta��an�s publisk�s p�rvaldes instit�cij�s, tehniskais atbalsts l�dzdal�bai u.tml.);
 NVO l�dzdal�bas veicin��anai ES sadarb�bas t�klos;
 NVO pakalpojumu piel�go�anai kvalit�tes standartiem;
 Inovat�vu pakalpojumu att�st��anai, kuri v�l nav valsts nodro�in�to pakalpojumu sarakst�, bet kas risina klientu vajadz�bas;
 Sabiedr�bas intere�u aizst�v�bas projektu veik�anai, pier�dot pla�as sabiedr�bas ieinteres�t�bu un nepiecie�am�bu ��du projektu veik�an�, k� ar� nor�dot, k� tie stiprin�s valsts p�rvaldes politikas veido�anas kapacit�ti;
 NVO kapacit�tes stiprin��ana ES strukt�rfondu pas�kumu ievie�an� Eiropas Savien�bas fonda ietvaros.

Projektus var iesniegt biedr�bas un nodibin�jumi. �aj� Projektu iesniegumu atlas� pieejamais finans�jums ir 491 963 LVL. Vienam projektam pieejamais finans�jums ir no 1 000 LVL l�dz 25 000 LVL.

NVO It�lij�

2009-05-10T00:00:00+03:00

Projekta �Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� darb�bas ilgtermi�a pl�ns un darba programma� ietvaros biedr�bas p�rst�vji, kas darbojas b�rnu un jaunie�u jom� no 23. � 30.apr�lim dev�s pieredzes apmai�as viz�t� uz It�liju. Apmekl�taj�m biedr�b�m ir pieredze starptautisko projektu veido�an�, darb� ar jaunatni un b�rniem vis� pasaul� un tai ir sadarb�bas partneri daudz�s pasaules valst�s.

UNESCO
Latvijas deleg�cijai tika sniegta iesp�ja iepaz�ties ar vienu no noz�m�g�kajiem UNESCO pasaules mantojuma objektiem Florenc�, kas atrodas v�sturiskaj� Florences pils�tas da�� un ir atjaunots 2005.gada febru�r� pateicoties Florences pa�vald�bas kult�ras departamentam, kas notika saska�� ar kop�jo It�lijas Kult�ras lietu ministrijas Pasaules mantojuma att�st�bas pl�nu.

UNESCO pasaules mantojuma �k� Florenc� tika atv�rts pirmais b�rnu nams Eirop�. Da��ji savas funkcijas tas ir saglab�jis ar� �odien. V�sturiskaj� �k� atrodas ar� Medic�nas centrs, kur� atrodas ginekolo�ijas noda�a, pediatrijas noda�a, �imenes medic�nas centrs, tiek sniegta psiholo�isk� un psihiatrisk� pal�dz�ba, darbojas logop�ds un citi speci�listi.

UNESCO pasaules mantojuma �k� ir izveidota galerija, kur� ir apskat�mi 19.gs b�rnu z�m�jumi. Skolu kult�ras programm�s Florenc� tiek iek�auts ��s galerijas apmekl�jums un skol�nus ar skolas autobusu ved apskat�t sen�kus b�rnu z�m�jumus, past�st�t par Eirop� sen�ko B�rnu namu, pa�as �kas un �� re�iona v�sturi.

Blakus Medic�nas centram izveidots Dienas centrs b�rniem, kas darbojas bez maksas. �aj� laik� b�rni no 2 l�dz 11 gadu vecumam var darboties centr� � z�m�t, las�t, rota��ties. Ir pieejamas pusdienas. B�rni Centru var apmekl�t ar� ar vec�kiem.

Biedr�ba �AMICI DEI BAMBINI� (B�rnu draugi)
Biedr�ba �Amici dei Bambini�, ir Starptautiska hum�na organiz�cija, kas izveidota b�rnu ties�bu aizsardz�bai, k� ar� nodarbojas ar b�rnu un jaunie�u ties�bu aizsardz�bu un soci�lo integr��anu sabiedr�b�.
Biedr�bas pamatideja:
- Centr�l� loma pieder b�rnam,
- Katram b�rnam ir ties�bas dz�vot, augt un izgl�toties sav� �imen�, lai pan�ktu lab�ku konkur�tsp�ju savas valsts sabiedriskaj� dz�v�.

Biedr�bas pamatfunkcijas ir ar�:
- Atbalst�t m�ti un/vai t�vu, neatkar�gi no pasaules da�as, kur� vi�i dz�vo, lai vec�ki var izgl�tot un audzin�t savu b�rnu;
- Ja iesp�jams iejaukties �imen� un nodro�in�t, lai riska b�rni (pamesti b�rni � it. Interpret�cija situ�cijai) rod m�lest�bu cit� �imen� vai b�rnu audzin��anas iest�d� un cik �tri vien iesp�jams;
- Inform�t un palielin�t izpratni par pilsonisko sabiedr�bu, par gr�t�b�m ar nepilngad�gajiem un vi�u �imen�m, uzs�kt darb�bas, lai veicin�t nepilngad�go ties�bas uz izgl�t�bu un m�lest�bu un sekm�tu viesm�l�gu kult�ru.

Biedr�ba �steno ar� nopietnu starptautisku darb�bu: organiz� un veicina decentraliz�tas sadarb�bas projektus, kas v�rsti uz pal�dz�bu nepilngad�gajiem �rk�rtas situ�cij�s jaunatt�st�bas valst�s. Biedr�ba darbojas Alb�nij�, Bol�vij�, Bosnij� un Hercegovin�, Braz�lij�, Bulg�rij�, Kambod��, Kolumbij�, Kongo, Kenij�, Kosov�, Marok�, Moldov�, Mongolij�, Nep�l�, Peru, Rum�nij�, Krievij�, �rilank� un Ukrain�.

Biedr�ba nodarbojas ar� ar da��du pakalpojumu snieg�anu b�rniem un pusaud�iem l�dzdarbojoties, piem�ram, kreativit�tes centros, jaunie�u centros, izgl�t�bas un m�c�bu centros, �imenes m�j�s, k� ar� Biedr�ba veic ielu b�rnu apseko�anu m�j�s, skol�s, ja nepiecie�ams slimn�c�s. Biedr�ba ar� sniedz pakalpojumus nelabv�l�gaj�m �imen�m. Ir izveidoti �imenes konsult�ciju biroji, pakalpojumu centri, vientu�o m�mi�u atbalsta centri, p�rtikas un vesel�bas iest�des.

Organiz�cija �GL�BIET B�RNUS�
Sabiedrisk� labuma organiz�cijas darb�bas m�r�is ir veicin�t ANO 1989. gada 20. novembra konvencijas par b�rna ties�b�m, k� ar� citu b�rnu ties�bu un cilv�kties�bu dokumentu normu �steno�anu It�lij�.
Organiz�cijas pamatdarb�bas joms: labdar�ba, cilv�kties�bas, pilsonisk�s sabiedr�bas att�st�ba, vesel�bas veicin��ana, pal�dz�bas snieg�ana katastrofu gad�jumos, izgl�t�ba, zin�tne, vides aizsardz�ba, tr�c�go un soci�li mazaizsarg�to personu grupu soci�l�s labkl�j�bas cel�ana, kopienas att�st�ba, intere�u aizst�v�ba, kult�ra, sports, b�rni, jaunatne, nodarbin�t�bas veicin��ana u.c. M�r�auditorija ir b�rni, kuru ties�bas tiek p�rk�pt�s (zaud�ju�i vec�ku g�d�bu, slimie b�rni, b�rni maznodro�in�t�s �imen�s, minorit�tes, vardarb�bas upuri), k� ar� Parlamenta, ministriju un pa�vald�bu p�rst�vji, kuru darbs ir saist�ts ar b�rnu intere�u nodro�in��anu.
2009.gada 30.apr�l� organiz�cijas �Gl�biet b�rnus� br�vpr�t�gie jaunie�i bija ieradu�ies Piz�, lai pils�t� prezent�tu organiz�cijas aktivit�tes, aicin�tu br�vpr�t�gos darboties organiz�cijas pas�kumos vis� pasaul�, sevi��i tre�aj�s pasaules valst�s. Projekta m�r�is bija veicin�t izgl�t�bas att�st�bu tre�aj�s pasaules valst�s. Projekta organiz�t�ji �pa�i uzsv�ra skolu att�st�bu Haiti (atv�rtas 120 skolas, kur�s akt�vi darbojas br�vpr�t�gie no visas pasaules).
Biedr�ba �Vec�ki J�rmalai� tika aicin�ta uz Organiz�cijas ofici�lo biroju Rom�, lai apspriestu t�l�kas iesp�jam�s starptautisk�s sadarb�bas iesp�jas. P�rst�vji uzsv�ra, ka ir paz�stami ar organiz�cijas �Gl�biet b�rnus� darb�bu Latvij�, nov�rt�ja to atzin�gi un izteica interesi sadarboties ar biedr�bu �Vec�ki J�rmalai� ielu prevencijas pas�kumu un soci�l� darba jom�.

J�rmalas sabiedrisk� padome

2010-01-26T00:00:00+03:00

J�rmalas Sabiedrisk�s padomes san�ksm� 2010.gada 27.janv�r� plkst. 17.00 (J�rmalas pils�tas dom�) tiks izskat�ti sekojo�i jaut�jumi:

1. J�rmalas kult�ras dz�ves organizatorisk�s izmai�as un 2010. gada centr�lie kult�ras pas�kumi (Zi�o J�rmalas Kult�ras centra vad�t�js Agnis Kristvalds).
2. J�rmalas pa�vald�bas bud�eta projekts un t� priorit�tes (Zi�o Finan�u p�rvaldes vad�t�ja Andra Tuk�ne).
3. Atkritumu dal�t�s v�k�anas kampa�as gaita J�rmal� (Zi�o SIA �Piej�ra� p�rst�vis).

�
Senioru NVO aktualit�tes J�rmal�

2010-01-29T00:00:00+03:00

J�rmalas pils�tas domes Iedz�vot�ju integr�cijas jaut�jumu komisijas s�d� otrdienas, 26.janv�ra, p�cpusdien� sprieda par senioru NVO un pa�vald�bas instit�ciju probl�m�m un sadarb�bu sabiedr�bas integr�cijas jaut�jumu risin��an�.

J�rmalas pils�tas domes Iedz�vot�ju integr�cijas jaut�jumu komisija uzklaus�ja J�rmalas nepatiesi repres�to apvien�bas priek�s�d�t�ju Olgu Hel�nu Koziorovu un J�rmalas Nacion�lo karav�ru biedr�bas priek�s�d�t�ju O��ertu Menteli, k� ar� ar senioru soci�lo apr�pi saist�to pa�vald�bas instit�ciju vad�t�jus - pa�vald�bas a�ent�ras �Soci�l�s apr�pes centrs" direktori Agitu B�rzupi un projektu vad�t�ju Skaidr�ti �teinbergu un Vesel�bas un soci�l�s apr�pes centra �Sloka" direktoru Aivaru Smagaru.

Sarun� tika mekl�tas atbildes, cik liel� m�r� pils�t� ir realiz�ti r�c�bas virzieni, kas attiec�b� uz senioriem ir noteikti 2003.gad� pie�emtaj� J�rmalas pils�tas pa�vald�bas ekonomisk�s un soci�l�s att�st�bas programm� sabiedr�bas integr�cijas jaut�jumos (Programma). J�rmalas pils�tas dom� pa�laik ir s�kta Programmas izpildes izv�rt��ana, lai lemtu par t�s aktualiz�cijas nepiecie�am�bu.

Viens no Programm� min�tajiem r�c�bas virzieniem ir dienas centru izveido�ana pensijas vecuma person�m. P�d�jos gados par ��du centru ir izv�rties Soci�l�s apr�pes centrs Jaundubultos, Str�lnieku prospekt� 38, k� ar� atv�rts �pa�s dienas centrs pension�riem Kauguros, Nomet�u iel� 2a. Ab�s viet�s pils�tas senioriem ir iesp�jas sa�emt soci�lo atbalstu, piedal�ties kult�ras aktivit�t�s, �rstniecisk�s fizkult�ras nodarb�b�s, ar� sa�emt medi�u konsult�cijas un pal�dz�bu. Dienas centri organiz� ekskursijas un izbraukumus uz sar�kojumiem. Pat �aj� �oti aukstaj� laik� Kauguru centr� ik dienas iegrie�as ap pussimts sirmgalvju. Soci�l�s apr�pes centrs, realiz�dams vair�kus pa�vald�bas atbalst�tus sabiedr�bas integr�cijas projektus, veicina centra iem�tnieku kontaktus ar p�r�jiem pension�riem, organiz�jot kop�gus kult�ras, izklaides un sporta pas�kumus. Gan Soci�l�s apr�pes centrs, gan Vesel�bas un soci�l�s apr�pes centrs �Sloka" uzman�bu piev�r� medic�nas pakalpojumu pieejam�bai, stacion�rajai un m�jas apr�pei, �rvalstu hum�n�s pal�dz�bas piesaistei un cit�m aktivit�t�m, kas uzlabo vientu�o, maztur�go un nesp�j�go veco �au�u ikdienu.

Organiz�ts m�jas apr�pes dienests, kas sniedz ne tikai soci�los pakalpojumus, bet nodro�ina ar� medi�u viz�tes un apr�pi, t�d�j�di dodot ieguld�jumu Programmas r�c�bas virzienam, kas paredz ��du m�jas apr�pes pakalpojumu snieg�anas papla�in��anu. NVO p�rst�vji mudin�ja piev�rst uzman�bu senioru psihoemocion�laj�m probl�m�m, ko rada vientul�ba, fiziskais nesp�ks, uztveres �patn�bas, ierobe�otie iztikas l�dzek�i, izol�t�ba no sabiedr�bas un citi specifiskie faktori. Tika aktualiz�ts jaut�jums par transporta nodro�in�jumu, lai vecie �audis var�tu apmekl�t da��dus pas�kumus.

Iedz�vot�ju integr�cijas jaut�jumu komisija vienoj�s aicin�t domes Sabiedrisko attiec�bu noda�u vair�k sadarboties ar viet�jiem un nacion�lo pla�sazi�as l�dzek�u �urn�listiem ar m�r�i atspogu�ot instit�ciju un NVO pozit�vo veikumu senioru integr��an� sabiedr�b�, k� ar� nodro�in�t liel�ku inform�cijas pieejam�bu par pa�vald�bas pakalpojumiem un NVO aktivit�t�m.
www.jurmala.lv

J�rmalas iedz�vot�ju aptauja

2009-04-28T00:00:00+03:00

Aptaujas laik� tika uzrun�ti 150 J�rmalas pils�tas iedz�vot�ji. At��ir�b� no 2008 gada, anket��ana notika pils�tas iel�s, nevis skol�s, uzrun�jot galvenok�rt visp�rizgl�tojo�o skolu skol�nu vec�kus. Uzman�ba tika piev�rsta ar� teritori�lajam faktoram, aptauja tika veikta da��dos J�rmalas rajonos � Dubultos, Majoros, Kauguros, Slok� u.c

Izv�rt�jot aptauj�to personu dal�jumu dzimumos, tiek secin�ts, ka liel�k� da�a no aptauj�taj�m ir sievietes � 96 jeb 64%, v�rie�i � 54 jeb 36%. L�dz�ga proporcija bija ar� 2008 gad�, tom�r tad sievie�u p�rsvars bija v�l izteikt�ks - 112 jeb 74,7 % un 25,3% jeb 38 v�rie�i. Ar� biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� biedru sast�v� dzimumu proporcijas pak�peniski s�k izl�dzin�ties ne tikai skaita, bet ar� aktivit�tes un l�dzdal�bas zi��.

Aptaujas lap� tika l�gts nor�d�t respondenta vecumu. Sal�dzinot ieg�tos rezult�tus tika secin�ts, ka visvair�k aptauj�to ir vecum� no 20 � 30 gadiem (61), n�kam� grupa 30 � 40 gadi (37), kam seko aptauj�tie jaun�ki par 20 gadiem (27) , personas vecum� no 40 � 50 gadiem (24) un tikai viena persona bija vec�ka par 50 gadiem.

Uz jaut�jumu �Vai J�s esat inform�ts par biedr�bu �Vec�ki J�rmalai� un t�s darb�bu?� 78 jeb 52% no aptauj�tajiem ir atbild�ju�i apstiprino�i, 72 jeb 48% aptauj�to par biedr�bu nebija inform�ti. Tiem respondentiem, kuri ir atbild�ju�i apstiprino�i �J�, aptaujas lap� pied�v� koment�t vai papildin�t savu atbildi. Ir sniegti 36 paskaidrojo�i koment�ri. Koment�ri saist�ti ar vec�ku apgait�m, draugiem un pazi��m no biedr�bas vidus, aktivit�t�m priek� narkotisko vielu lietot�jiem un saist�bu ar AIDS. 2008.gad� bija tikai 23 piebildes, visbie��k tika nor�d�ts, ka aptauj�tais jau ir biedr�bas biedrs. Izsme�o��kus koment�rus ir sniegu�i jaunie�i l�dz 20 gadu vecumam un personas vecum� grup� no 30 � 40 gadiem.

Uz jaut�jumu �Vai J�s esat l�dz �im iesaist�jies/ - usies nevalstiskaj� vai sabiedriskaj� organiz�cij�� liel�k� da�a 112 aptauj�to ir atbild�ju�i �N�, tikai 38 aptauj�to ir atbild�ju�i apstiprino�i. Skaitliski iesaist�to skaits ir samazin�jies no 43 uz 38.
Raksturojot, k�d�m j�b�t aktivit�t�m, lai cilv�ks iesaist�tos NVO visbie��k tika nor�d�ts, ka
 t�m j�b�t noder�g�m, lai uzzin�tu kaut ko jaunu;
 izklaid�jo��m, atrakt�v�m;
 ar zin�mu m�r�i, lietder�g�m,
 visiem saprotam�m;
 pla�i apmekl�t�m;
 j�notiek izdev�gos laikos (visbie��k - vakaros vai br�vdien�s)
 j�b�t iesp�jai piedal�ties �imen�m ar b�rniem;
 svaig� gais�, fiziski darbojoties;

Jaut�jums �K�du aktivit��u veik�ana biedr�bai �Vec�ki J�rmalai� J�rmalas pils�t� b�tu aktu�la?� Tiek pied�v�ti vair�ki atbil�u varianti ar iesp�ju atz�m�t vair�kus no tiem. Visbie��k min�t�s aktivit�tes - regul�r�s vec�ku apgaitas 84 reizes, jaunie�u nomet�u organiz��ana (81 reize), reidi publisko pas�kumu laik� (76 reizes), jaunie�u izgl�to�ana (73 reizes). Citas aktivit�tes ir min�tas tikai nedaudz maz�k rei�u. Negaid�ti pieaudzis min�to atbil�u variants �akt�va l�dzdal�ba pa�vald�b� - no 21 uz 58 reiz�m, kas nor�da pilsonisk�s sabiedr�bas pak�penisku att�st�bu un rada papildus motiv�ciju biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� biedriem akt�v�k iesaist�ties pa�vald�b� notieko�ajos politikas procesos.
Aktivit�tei �jaunie�u izgl�to�ana�, aptauj� tika dotas konkr�tas t�mas, svar�g�k�s l�dzot atz�m�t: attiec�bas; alkohols, sm��ana; narkotikas; azartsp�les; datoratkar�ba; HIV/AIDS profilakse. Visbie��k pasv�trots ir alkohols (79 reizes), narkotikas (72 reizes) un sm��ana (68 reizes). Iev�rojami bie��k tiek atz�m�ta HIV/AIDS t�ma � no 42 uz 66 reiz�m. Ret�k atz�m�ta datoratkar�ba (27) un azartsp�les (13). Datoratkar�ba no vec�ku puses nereti netiek apzin�ta k� smagi risin�ma probl�ma, jo t�s pozit�v� puse ir dro��ba re�laj� pasaul�. B�rns vai jaunietis atrodas m�j�s, fiziski dro�� vid�, vec�ku uzraudz�b� un kontrol�. Negat�v�s sekas ir j�tamas tikai jau smag�k� datoratkar�bas stadij�, kad naktis ir negul�tas, skolu neapmekl�, sekmes neapmierino�as, un re�lo draugu un pazi�u loks zudis.

Jaut�jums - �L�dzu, nor�diet, kur�s no biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� aktivit�t�m J�s person�gi b�tu ieinteres�ts iesaist�ties?� Turpat tiek atg�din�ts, ka atbilde nenor�da, ka turpm�k� iesaist��an�s b�tu aptauj�t� pien�kums. No dotaj�m atbild�m visbie��k atz�m�ta ir �piedal��an�s vec�ku apgait�s� 48 reizes, �piedal��an�s vesel�ga dz�vesveida veicin��anas pas�kumos� 44 reizes, un �piedal�ties semin�ros par atkar�b�m� 39 reizes, �piedal�ties psiholo�isk� atbalsta semin�ros un att�st�bas semin�ros vec�kiem� 25 reizes. Ret�k atz�m�tas ir �inform�cijas izplat��ana par atkar�bu jaut�jumiem� 7 reizes, vismaz�k �projektu rakst��ana un realiz��ana� 11 reizes, �aptauju un p�t�jumu veik�ana� 6 reizes.
Lai b�tu iesp�jams sabiedr�bas viedok�us, attieksmi un biedr�bas atpaz�stam�bu sal�dzin�t, l�dz�ga aptauja tiks turpin�ta regul�ri ar� n�kamajos gados.

�Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�

2010-02-01T00:00:00+03:00

Projekta "Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�" ietvaros tiek �stenotas apm�c�bas biju�ajiem narkotisko vielu lietot�jiem un l�dzatkar�gajiem ar m�r�i sagatavot dal�bniekus l�dzbiedru izgl�to�anai, pa�pal�dz�bas grupu vad��anai un atbalsta snieg�anai.

Norises vieta: J�rmala, �NVO telpa� Nomet�u iel� 2a (Kauguri)
Laiks: no 18.00.
Apm�c�bu vad�t�ji : Anete Treil�ba (kl�niskais psihologs), Vilnis Meiers (HIV/AIDS eksperts)
Apm�c�bu vad�t�ju asistents: Liene Bl�ma � ielu soci�lais darbinieks

Apm�c�bu grafiks
2.febru�ris - Iepaz��an�s. Dal�bnieku iepaz�stin��ana ar apm�c�bu programmas saturu un apm�c�bu programmas m�r�iem. Narkotiku atkar�ba - defin�cija, lieto�anas simptomi un rehabilit�cija.
16.febru�ris - Infekcijas � HIV, AIDS, hepat�ti, tuberkuloze. Venerisk�s slim�bas.
2.marts - Seksu�l�s attiec�bas un narkotikas. HIV un gr�tniec�ba. Org�nu darb�bas trauc�jumi � sirdskaites, aizku��a dziedzera slim�bas, aknu slim�bas un traumas.
16.marts - Psihisk�s vesel�bas trauc�jumi � garast�vok�a sv�rst�bas, trauksme, nemiers, koncentr��an�s sp�ju, koordin�cijas un atmi�as trauc�jumi, depresija, pa�n�v�bas domas, person�bas visp�r�ja degrad�cija
30.marts - Soci�l�s vesel�bas trauc�jumi � �imenes attiec�bu pasliktin��an�s, ar� sabrukums, darba attiec�bu trauc�jumi, karjeras vai individu�l�s att�st�bas trauc�jumi, norobe�o�an�s, krimin�la uzved�ba. Narkotikas un likums.
6.apr�lis - Stresa mened�ments. Stresa c�lo�i un sekas, stresa mazin��anas metodes, pal�dz�ba citiem stresa situ�cij�s
20.apr�lis - Kait�gie ieradumi. Vesel�ga dz�vesveida uzs�k�ana un uztur��ana (m�r�u noteik�ana vesel�ga dz�vesveida veicin��anai)
11.maijs - Komunik�cija, akt�v� un pas�v� komunik�cija. Uzved�ba un stereotipi. Stereotipi par atkar�go vielu lietot�jiem
25.maijs - Saskarsme. Saskarsmes stili. Saskarsmes veidi un kult�ra.
8.j�nijs - Konfliktolo�ija, attiec�bu diplom�tija. K� veiksm�gi atrisin�t konfliktus?
29.j�nijs - Pa�pal�dz�bas grupas � iesp�jas, ��r��i, vad��ana, metodes
13. j�lijs - L�der�ba, vad��anas prasmes. Pa�pal�dz�bas grupas m�r�u uzst�d��ana un pl�na veido�ana
27.j�lijs - Superv�zija � veidi, stils, uzs�k�ana. Supervizora m�r�i, pien�kumi, atbild�ba un darba beig�ana
24.augusts - Konsult��ana un grupas vad�bas iema�as. Informat�va un emocion�la atbalsta snieg�ana
vecaki.jurmalai@inbox.lv 29640661(Vilnis), 29837114 (Anete)

Projektu atbalsta Islandes, Lihten�teinas un Norv��ijas EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedr�bas integr�cijas fonda starpniec�bu.

Zi�as no Lapme�ciema biedr�bas "M�mi�as b�rnu labkl�j�bai"

2010-01-29T00:00:00+03:00

��M�mi�as b�rnu labkl�j�bai�. 2010. gada janv�r� ir nosl�dzies projekts �Biedr�bas �M�mi�as b�rnu labkl�j�bai� kapacit�tes stiprin��ana�. Gada laik� biedr�bai ir bijis iesp�jams �stenot t�das aktivit�tes, kuras bez pie��irt� finans�juma diez vai b�tu iesp�jams realiz�t.
�
Ir notiku�as 8 apm�c�bas par NVO aktu�l�m t�m�m - ziedojumu piesaisti, NVO gr�matved�bu, lietved�bu, komunik�ciju, sabiedrisk�m attiec�b�m, efekt�vu prezent�ciju, rekl�mu, t�la izstr�di. Apm�c�bas vad�ja sav� jom� atz�ti profesion��i ar bag�tu pieredzi. Dal�bnieku sast�vs un skaits apm�c�b�s bija main�gs, kopum� apm�c�bas piedal�j�s 32 da��das personas � biedr�bas biedri, atbalst�t�ji, citu organiz�ciju p�rst�vji. Apm�c�bu materi�li un prezent�cijas �obr�d atrodas Lapme�ciem�, �B�rnu un �ime�u att�st�bas centr� �Za��u pirti�a�� un tie ir ikvienam interesentam pieejami. Laipni aicin�ti!
�
�Jaunas idejas un noder�gi kontakti ir paliku�i p�c pieredzes apmai�as braucieniem uz visiem �etriem Latvijas re�ioniem. Tik�mies ar Latgales, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales NVO p�rst�vjiem, uzzin�j�m par vi�u veiksm�go un reiz�m ne tik pozit�vo pieredzi darbojoties nevalstiskaj� sektor�. Ceram ies�kto sadarb�bu turpin�t, un p�c iesp�jas �tr�k rast iesp�jas r�kot kop�jus pas�kumus.
�
Gandar�jums ir par gaum�gajiem prezent�cijas materi�liem � krekli�iem, kr�z�t�m, pildspalv�m, bukletu un p�d�j� br�d� tapu�os kalend�ru. �pa�s prieks ir redzot, ka ��s lietas tiek praktiski lietotas � kalend�ri ir pie sien�m un kr�zes uz galda. Pateicoties projekta finans�juma biedr�bai ir bijis iesp�jams ieg�d�ties daudzfunkciju iek�rtu, fotoapar�tu, iek�rtot �B�rnu un �ime�u att�st�bas centra� telpas. Atg�din�m ar� par projekta ietvaros izveidoto biedr�bas m�jas lapu www.labkl�j�bai.lv. �
�
Bez visiem iepriek� min�tajiem guvumiem k� tikpat v�rt�gas izmai�as ir j�piemin jaunie biedri. Gada laik� biedr�ba ir k�uvusi uz pusi kupl�ka, ir piepulc�ju�ies ar� seniori un par�d�ju�ies pirmie v�rie�i. Biedr�bas intereses turpina papla�in�ties un ir radusies nepiecie�am�ba p�c p�rmai��m. Tuv�kaj� laik� biedr�ba nosaukums tiks main�ts uz neitr�l�ku. Tiksimies jau k� biedr�ba �labkl�j�bai.lv�
�
Projektu atbalst�ja Islande, Lihten�teina un Norv��ija EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedr�bas integr�cijas fonda starpniec�bu.
�
�

IEPIRKUMA KONKURSS

2009-04-25T00:00:00+03:00

Projekta �Biedr�bas �M�mi�as b�rnu labkl�j�bai� kapacit�tes stiprin��anas� (nr.2008.NVOF2.3./2-3) ietvaros biedr�ba �M�mi�as b�rnu labkl�j�bai� 25.04.2009. izsludina iepirkuma konkursu �din��anas pakalpojumam un apm�c�bu vad��anai.

IEPIRKUMA KONKURSA TEHNISK� SPECIFIK�CIJA
�din��anas pakalpojuma snieg�ana
1. Pas�t�t�js: Biedr�ba �M�mi�as b�rnu labkl�j�bai�
2. Nodok�u maks�t�ja re�istr�cijas Nr. 40008110811
3. Pas�t�t�ja adrese: Ziedu iela 1-37, Lapme�ciema pagasts, Engures novads, LV-3118
4. Pas�t�tais priek�mets �din��anas pakalpojumu snieg�ana.
5. Pieg�des vieta :Stadiona iela 1 a, Lapme�ciema pagasts, Engures novads, LV-3118
6. Pieg�des laiks :2009.gada maijs - augusts
7. Pied�v�juma iesnieg�anas termi��: 05.05.2009.
8. Pied�v�jums j�iesniedz par visu iepirkuma priek�meta apjomu.

9. Tehnisk� specifik�cija: �din��anas pakalpojums. Nodro�in�t �din��anu ar pieg�di, ar uz��muma transportu l�dz apm�c�bu norises vietai Lapme�ciema pagasta teritorij�. Pied�v�jum� iek�aut divas kafijas pauzes un vienu pusdienu �dienreizi 16 dal�bniekiem 16 apm�c�bu dien�m.
10. Cen� iek�aut pre�u pieg�des izmaksas.

IEPIRKUMA KONKURSA TEHNISK� SPECIFIK�CIJA
Apm�c�bu vad��ana
1. Pas�t�t�js: Biedr�ba �M�mi�as b�rnu labkl�j�bai�
2. Nodok�u maks�t�ja re�istr�cijas Nr. 40008110811
3. Pas�t�t�ja adrese: Ziedu iela 1-37, Lapme�ciema pagasts, Engures novads, LV-3118
4. Pas�t�tais priek�mets: apm�c�bu vad��ana
5. Pieg�des vieta :Stadiona iela 1 a, Lapme�ciema pagasts, Engures novads, LV-3118
6. Norises laiks : 2009.gada maijs - augusts
7. Pied�v�juma iesnieg�anas termi��: 05.05.2009.

8. Tehnisk� specifik�cija: Apm�c�bu vad��ana. Sagatavot un novad�t apm�c�bas par 8 t�m�m, paredzot 16 kontakta stundas ar auditoriju un 8 stundas apm�c�bu materi�lu sagatavo�anai. Apm�c�bu t�mas: 1.Ziedojumu piesaiste; 2.NVO att�st�bas strat��ija; 3.NVO gr�matved�ba un lietved�ba; 4.Sabiedrisk�s attiec�bas; 5.Efekt�va prezent�cija; 6. Saskarsme un komunik�cija; 7.Vienota t�la izstr�de; 8.Rekl�ma un m�rketings.
Apm�c�bu norises vieta ir Engures novads, Lapme�ciems. Maksim�l� atalgojuma likme 7 LVL, transporta izdevumi iek�auti min�taj� summ�.
Izv�rt�jot pretendentus tiks �emti v�r� sekojo�i krit�rija: izgl�t�ba, profesion�l� pieredze, pieredze apm�c�bu vad�b� un nevalstisko organiz�ciju darb�bas jom�.

IEPIRKUMA KONKURSA REZULT�TI

2009-05-06T00:00:00+03:00

25.04.2009. projekta �Biedr�bas �M�mi�as b�rnu labkl�j�bai� kapacit�tes stiprin��anas� (nr.2008.NVOF2.3./2-3) ietvaros biedr�ba �M�mi�as b�rnu labkl�j�bai� izsludin�ja iepirkuma konkursu �din��anas pakalpojumam un apm�c�bu vad��anai.

�din��anas pakalpojuma snieg�anai ir pieteiku�ies divi uz��mumi � SIA NRC �Vaivari� un SIA�RTGM�. Pamatojoties uz ekonomisko izdev�gumu un atbilst�bu pieteikumu iesnieg�anas k�rt�bai, biedr�ba �M�mi�as b�rnu labkl�j�bai� nolemj sl�gt l�gumu ar SIA �RTGM�.

Apm�c�bu vad��anai nav pieteicies neviens pretendents. Pie�emts l�mums p�rtraukt iepirkumu.

Latgales NVO

2009-10-30T00:00:00+03:00

NVO darb�ba Latgales re�ion�. Daugavpils, R�zekne, J�kabpils, Prei�i, Ludza, Kr�slava � tie ir tikai da�i no Latgales rajoniem. Tom�r p�tot nevalstisko organiz�ciju aktivit�tes Latvijas re�ionos izmantojot interneta resursus, Latgale ir visklus�k�. Nelo�iski, jo �pa�i, ja �em v�r� re�ionu iedz�vot�ju at��ir�go mentalit�ti. No Latgales puses vajadz�tu pl�st dzidrai vitalit�tei. Nav.
Mekl�jot atbildi uz �o negaid�to p�rsteigumu, skaidrojums ir pavisam vienk�r�s � re�l� dz�ve no virtu�l�s reiz�m krasi at��iras. Ja googles mekl�t�js neizmet neskait�mas Latgales re�iona nevalstisko organiz�ciju m�jas lapas, ja publik�cijas par Latgales NVO pas�kumiem nav ievietotas popul�r�kajos zi�u port�los, tas par laimi v�l nenoz�m�, ka TUR nek� nav. Ir, tikai mazliet cit�di. Liela da�a no intere�u grup�m nav ofici�li re�istr�tas, galvenok�rt biedr�bu administrat�v�s kapacit�tes tr�kuma d��, jo lai izstr�d�tu stat�tus, veiktu gr�matved�bas, lietved�bas pien�kumus ir nepiecie�ams gan laiks, gan zin��anas. Otrs tikpat svar�gs iemesls � vajadz�ba. Lai pulc�tos, r�kotu pas�kumus, uzrun�tu un atbalst�tu �sav�jos� ofici�lais statuss nav vajadz�gs. Protams, projektu naudas t�d� gad�jum� nav iesp�jams piesaist�t.
T�ds ir pirmais iespaids. Tom�r publiskaj� telp� ir saredzami vair�ki spilgti Latgales NVO centri � Dienvidlatgales NVO resursu centrs, biedr�ba �Balt� m�ja�, biedr�ba �Latgales v�rti�. J�piebilst, ka pieejam� inform�cija par ��m NVO visbie��k ir saist�ta ar da��du projektu �steno�anu. Piem�ram, ce�� uz biedr�bu �Latgales v�rti� s�k�s no Sabiedr�bas integr�cijas fonda m�jas lapas. Tas liecina tikai par vienu, projektu izstr�de un �steno�ana piesaista ne tikai papildus finans�jumu konkr�tajai biedr�bai, bet ar� publicit�ti.

Dienvidlatgales NVO resursu centrs.
DNVOAC ir dibin�ts jau 1998.gad� lai veicin�tu ilgtsp�j�gu re�iona att�st�bu un pilsonisk�s sabiedr�bas veido�anos. Centrs orient�jas uz Daugavpils un Kr�slavas rajoniem, ir 9 biedrorganiz�cijas � biatlona klubs ��empions�, b�rnu pal�dz�bas centrs �Cer�ba�, Daugavpils Universit�tes Dabas izp�tes un Vides izgl�t�bas centrs, Daugavpils Universit�tes Vesel�bas veicin��anas centrs, Deba�u centrs, Latgales me�u saimnieks u.c.
DNVOAC m�jas lap� www.nvoc.lv ir ievietota inform�cija, ka centrs pied�v� sekojo�us pakalpojumus:
 Konsult�cijas par juridiskiem jaut�jumiem, projektu rakst��anu un vad�bu, l�dzek�u piesaisti, organiz�ciju dibin��anu, sabiedriskaj�m attiec�b�m u.c.;
 Iesp�ju izmantot: tehniskos pakalpojumus, bibliot�ku, datu b�zes, internetu
 Ikned��as inform�cijas apmai�u starp indiv�diem un da��d�m organiz�cij�m - NVO, pa�vald�b�m, NVO atbalsta centriem, masu medijiem u.c. latvie�u valod�;
 Da��da veida semin�rus, konferences un citus izgl�tojo�us un informat�vus pas�kumus NVO l�deriem, akt�vistiem un citiem interesentiem;
 Atrast sadarb�bas partnerus viet�j�, re�ion�l� un starptautisk� l�men�;
 Darba grupu un koal�ciju veido�anu Daugavpils un Kr�slavas rajonu NVO noz�m�gu jaut�jumu risin��anai;
 Inform�ciju par fondiem, programm�m, projektu konkursiem, semin�riem u.c.
K� �pa�i aktu�la aktivit�te, kas tikai tiek pl�nota, ir j�min Latgales NVO forums. DNVOAC sadarb�b� Latgales pl�no�anas re�iona ES strukt�rfondu inform�cijas centru 2009.gada 3.decembr� Prei�u kult�ras nam� r�kos Latgales re�iona NVO forumu �Ieguld�jums tav� n�kotn�. Foruma laik� tiks run�ts par Valsts, pa�vald�bu un NVO sadarb�bas tendenc�m Latgal�; NVO sektora att�st�ba Latvij�; inform�cijas sniedz�ju ieguld�jumu NVO sektora inform�t�bai Latgales re�ion�; LEADER pieejas �steno�anu Latvij� un Latgales pl�no�anas re�iona VRG teritorij�s; k� ar� notiks diskusija par izaicin�jumiem LEADER pieejas �steno�an�.

Biedr�ba �Balt� m�ja�
Biedr�ba tika nodibin�ta 1996. gad� un t�s darb�ba ir v�rsta uz sabiedr�bas locek�u labkl�j�bas l�me�a paaugstin��anu un indiv�du soci�lo integr�ciju sabiedr�b�, piev�r�ot uzman�bu iedz�vot�ju aktiviz��anai, pieaugu�o izgl�to�anai, savstarp�j�s pal�dz�bas organiz��anai. Misija - sabiedr�bas un indiv�du soci�l�s integr�cijas, saska�as un labkl�j�bas att�st�bas veicin��ana.
Biedr�bas darb�bas m�r�i ir l�dz�gi k� liel�kajai da�ai Latvijas soci�l�s jomas un att�st�bas biedr�b�m:
� sabiedr�bas locek�u aktiviz��ana, pieaugu�o un b�rnu izgl�to�ana,
� viet�j�s sabiedr�bas soci�l� klimata uzlabo�ana,
� iedz�vot�ju l�dzdal�bas veicin��ana soci�lo probl�mu risin��an�,
� br�v� laika organiz��ana un iedz�vot�ju soci�l�s kult�ras att�st�ba,
� iedz�vot�ju savstarp�j�s pal�dz�bas organiz��ana.
K� �oti veiksm�gs ir j�nor�da biedr�bas darbs ar br�vpr�t�gajiem. �Balt�s m�jas� Sabiedrisk� centra aktivit��u norisi nodro�ina 55 br�vpr�t�gie. Sabiedriskais centrs pied�v� intere�u izgl�t�bu un praktiskas apm�c�bas visu vecumu cilv�kiem, intere�u grupas un klubus, k� ar� br�v� laika pavad��anas iesp�jas. Intere�u grupas �Balt� m�j� 2009.gad� � floristika, z�da apglezno�ana, diskusiju klubs �Atrodi prieku sev�", ang�u sarunvalodas klubs, br�vpr�t�go klubs, l�nijdeju klubs, sl�vu kult�ras biedr�bas tik�an�s (Biedr�ba "Uzori"), pension�ru biedr�bas tik�an�s, �rstniecisk� vingro�ana u.c.
�Balt� m�j� atrodas ar� Pieaugu�o izgl�t�bas centrs, kura veido�ana tika uzs�kta 2000.gad�, izstr�d�jot projektu "Sievie�u izgl�t�bas centru L�v�nos un Prei�os izveide".) Izgl�t�bas centrs darbojas jau 6 gadus, un iesp�ja ieg�t zin��anas un prasmes izgl�t�bas centr� tiek pied�v�ta ikvienam iedz�vot�jam, neatkar�gi no dzimuma. �pa�a uzman�ba tiek velt�ta soci�l�s atstumt�bas riska grup�m - cilv�kiem ar zemu ien�kumu l�meni, nacion�laj�m minorit�t�m, pirmspensijas vecuma cilv�kiem, cilv�kiem ar �pa��m vajadz�b�m u.c. Tiek izstr�d�ti projekti, kuru ietvaros dal�bniekiem tiek dota iesp�ja piedal�ties apm�c�b�s bez maksas.

Biedr�ba �Latgales v�rti�
Biedr�ba dibin�ta 2005.gada nogal�. Lai veicin�tu iedz�vot�ju iesp�ju att�st�bu Latgales re�ion�, biedr�ba �Latgales v�rti" izstr�d� un realiz� re�ionam noz�m�gus projektus.
Biedr�bas projektu galvenie projektu finans�t�ji ir Sabiedr�bas integr�cijas fonds, Islande, Lihten�teina un Norv��ija, EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta ietvaros, N�derlandes fonds KNHM, �pa�u uzdevumu ministra sabiedr�bas integr�cijas liet�s sekretari�ts, Jaunatnes starptautisko programmu a�ent�ra, Valsts Kult�rkapit�la fonds, Latgales re�iona att�st�bas a�ent�ra, Eiropas Savien�ba.
P�tot biedr�bas realiz�tos projektus, uzman�bu saist�ja �Em�la versija�. Projekta ideja bija izveidot L�v�nu novada v�stur� pirmo sp�lfilmu, kur� piedal�s jaunie�i ar invalidit�ti un kura veicin�tu iedz�vot�ju ar �pa��m vajadz�b�m pa�apzi�as cel�anu, k� ar� sabiedr�bas inform�t�bu par inval�du aktivit�ti. Videofilma �Em�la versija� guva atzin�gus v�rdus no t�s skat�t�jiem vair�kos prezent�cijas pas�kumos gan m�su valsts, gan ar� citu Eiropas valstu auditorij�s. 2007. gad� filma �Em�la versija� ieguva godalgotu skat�t�ju v�rt�jumu Latgales re�ion�laj� filmu festiv�l� �Latgales filma II�.
Citi projekti � �Sapratne caur rado�u darbu�, �Latgales filma�, �Br�vpr�t�gais darbs k� soci�l�s iek�au�an�s instruments� u.c.

Vispla��k� inform�cijas par Latgales re�iona NVO aktivit��u norisi ir ieg�stama sazvanoties, tiekoties, sal�dzinot ar citiem re�ioniem t� vair�k izplat�s personisko kontaktu laik�. No vienas puses prieks, ka nav pazudusi cilv�c�ba, re�l�s cilv�ku attiec�bas un sarunas, no otras � mediji ir iesp�ja, kuru noteikti var un vajag izmantot vair�k.

Biedr�ba "M�mi�as b�rnu labkl�j�bai"

"Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�"

2010-02-01T00:00:00+03:00

Kop� 2010.gada 1. Janv�ra tiek uzs�kts biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� izstr�d�ts projekts �Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�, kura ietvaros ir paredz�tas apm�c�bas un pa�pal�dz�bas grupu izveide person�m ar narkotiku atkar�bas probl�m�m un vi�u �imen�m, draugiem.
�
Uzman�bu! Ir divas atsevi��as grupas:
1) remisij� eso�ie narkotiku lietot�ji (tiekas m�ne�a pirmaj� un tre�aj� otrdien�)
2) l�dzatkar�g�s personas (tiekas m�ne�a otraj� un ceturtaj� otrdien�)
�
2010. gada 2.febru�r� plkst.17.00. notiks pirm� tik�an�s remisij� eso�ajiem narkom�niem. Apm�c�bas vad�s V. Meiers, A.Treil�ba un L.Bl�ma. L�dzam pieteikties pa t�lruni 29640661 vai e-past� vecaki.jurmalai@inbox.lv
Tiekamies Kauguros, Nomet�u iel� 2a ��NVO telp�!
�
Projektu atbalsta Islandes, Lihten�teinas un Norv��ijas EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedr�bas integr�cijas fonda starpniec�bu.

"Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�"

2010-05-22T00:00:00+03:00

Lai gan vasara ir pa�� plaukum�, Nomet�u iel� 2A turpin�s projekta "Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�" ietvaros organiz�t�s apm�c�bas biju�ajiem narkotisko vielu lietot�jiem un l�dzatkar�gajiem.
K� st�sta viena no apm�c�bu vad�t�j�m, psiholo�e Anete Treil�ba, gan remisij� eso�o narkotisko vielu lietot�ji, gan ar� l�dzatkar�gie grupu darb� pamaz�m atveras un arvien dro��k run� par sav�m probl�m�m, daloties ar t�m ar� ar citiem grupas dal�bniekiem, kas ar� ir viens no projekta m�r�iem � iedro�in�t �os cilv�kus apzin�t savas probl�mas un p�c projekta beig�m turpin�t t�s risin�t saviem sp�kiem ar pa�pal�dz�bas grupu pal�dz�bu.
Probl�mu grupu dal�bniekiem ir pietiekami un vis�m t�m par c�loni ir viena no liel�kaj�m �� gadsimta nelaim�m- narkotisko vielu lieto�ana, jo no t�s ir cietu�i gan pa�i atkar�gie, kuri nu ir �iedz�voju�ies� virkn� vesel�bas un soci�lo probl�mu, gan ar� l�dzatkar�gie, kuri nesp�jot noskat�ties sava radinieka, vai �imenes locek�a probl�m�s s�k dz�vot atkar�g� cilv�ka dz�vi.
�
L�dzatkar�gie s�k risin�t atkar�go cilv�ku probl�mas, t�d�j�di dom�jot, ka pal�dz tikt ar t�m gal�, tom�r, k� st�sta A.Treil�ba - tas tikai padzi�ina atkar�go cilv�ku probl�mas , jo rada mald�gu iespaidu, ka vielu lieto�ana tiek kontrol�ta un trauc� narkotisko vielu lietot�jam saskat�t re�lo situ�ciju. Turkl�t l�dzatkar�gais �pal�dzot� savam tuviniekam vai draugam risin�t vi�a probl�mas bie�i vien atst�j nov�rt� savu dz�vi, k� rezult�t� pats iedz�vojas virkn� gar�gu un soci�la rakstura probl�mu.
�
Projekta eksperts Vilnis Meiers atz�m�, ka �Vec�ki J�rmalai� organiz�t� projekta ietvaros uz l�dzatkar�go grup�m p�rsvar� n�k narkom�nu m�tes. Ac�mredzot tie�i m�t�m ir visgr�t�k noskat�ties sava b�rna izmis�gaj� c�� ar narkotik�m un vi�as visbie��k k��st par upuri l�dzatkar�bai, kas ir ne maz�k posto�a k� pati narkotisko vielu atkar�ba.
�
Atzin�gus v�rdus grupu dal�bnieki velta "sirds cilv�kam"� - soci�lajai darbiniecei Lienei Bl�mai, kura jebkur� br�d� ir gatava sniegt pal�dz�bu un atalst�t.�Veikm�gi�noris projekta organiz�cija, par ko j�pateicas A.Rom�nei- Meierei, jo grupu dal�bnieki tiek nodro�in�ti ar da��da veida uzkod�m , t�ju un kafiju, kas darbu grup�s , ja ne atvieglo, tad noteikti padara m�j�g�ku, kas savuk�rt veicina grupu dal�bnieku atv�rt�bu.
�
Grupu dal�bnieki uzteic biedr�bu �Vec�ki J�rmalai� par drosmi m��in�t risin�t ��das smagas probl�mas, k� ar� atz�m� ��du grupu nepiecie�am�bu ar� p�c projekta beig�m, jo san�kot kop� cilv�ks j�t, ka vi�� nav atst�ts viens ar sav�m probl�m�m, ka l�dz�gas probl�mas past�v ar� citiem un var dal�ties pieredz� ar to risin��anu g�stot sev nepiecie�amo psiholo�isko atbalstu.
�
Projektu atbalsta Islandes, Lihten�teinas un Norv��ijas EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedr�bas integr�cijas fonda starpniec�bu.
�
�
�

�

Probl�mas biju�ajiem narkotisko vielu lietot�jiem...........

2010-06-11T00:00:00+03:00

Projekts �Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�� tiek organiz�ts t�d�j�di, ka vienu ned��u uz grupu darbu pulc�jas biju�ie narkotiku lietot�ji, bet otru ned��u l�dzatkar�gie.
T� k� iepriek��j� rakst� vair�k apl�koj�m l�dzatkar�go grupu dal�bnieku probl�mas, tad �aj� rakst� vair�k piev�rs�simies remisij� eso�o narkotisko vielu lietot�ju probl�m�m.

Ja pa�u narkotisko vielu lieto�anas p�rtrauk�anu ir iesp�jams sam�r� viegli pan�kt, tad pan�kt notur�gu remisiju ir daudz gr�t�k un j�teic, ka reti kuram tas izdodas. Diem��l parasti narkotikas tiek ats�kts lietot jau uzreiz p�c detoksik�cijas izie�anas, vai ar� p�c da��m ned��m vai m�ne�iem.
P�t�jumi r�da, ka tikai aptuveni 5-10 % hero�na lietot�ju izdodas pan�kt notur�gu, ilgsto�u remisiju daudzu gadu garum�.

Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts, kura m�r�is ir izveidot remisij� eso�u narkotisko vielu lietot�ju pa�pal�dz�bas grupas ir tie�i v�rsts uz to, lai pal�dz�tu �iem cilv�kiem p�rvar�t radu��s probl�mas p�c narkotisko vielu lieto�anas p�rtrauk�anas un pal�dz�tu notur�t ilgsto�u remisiju.

K�p�c ir tik gr�ti notur�t ilgsto�u remisiju? Tas ir t�d��, ka narkotisko vielu lieto�anas laik� cilv�ks esot narkotiku iespaid� neizj�t visas t�s probl�mas, kas paties�b� jau tad vi�u skar, toties p�rtraucot to lieto�anu t�s spilgti par�d�s. Galven�s probl�mas, ar kur�m p�c narkotiku lieto�anas p�rtrauk�anas saskaras biju�ais lietot�js ir:
1. Fiziska rakstura probl�mas da��das infekcijas � HIV, AIDS, hepat�ti, tuberkuloze, venerisk�s slim�bas, da��di org�nu darb�bas trauc�jumi � sirdskaites, aizku��a dziedzera slim�bas, aknu slim�bas un traumas.
2. Psihisk�s vesel�bas trauc�jumi � garast�vok�a sv�rst�bas, trauksme, nemiers, koncentr��an�s sp�ju, koordin�cijas un atmi�as trauc�jumi, depresija, pa�n�v�bas domas, person�bas visp�r�ja degrad�cija.
3. Soci�l�s vesel�bas trauc�jumi � �imenes attiec�bu pasliktin��an�s, ar� sabrukums, darba attiec�bu trauc�jumi, karjeras vai individu�l�s att�st�bas trauc�jumi, norobe�o�an�s, krimin�la uzved�ba.
K� redzams, ��s probl�mas ir �oti nopietnas, t�s ir gr�ti p�rvaramas un atrisin�mas, un nesniedzot cilv�kam nepiecie�amo atbalstu parasti notiek narkotiku lieto�anas ats�k�ana.

Diem��l J�rmala ir to pils�tu vid�, kur narkotisko vielu lietot�ju skaits ir �oti liels, J�rmalas Atkar�bu profilakses punkta datu b�z� ir re�istr�ti 305 injic�jamu narkotisko vielu lietot�ji un k� st�sta projekta eksperts V.Meiers, praktiski visi no vi�iem savulaik ir m��in�ju�i p�rtraukt narkotiku lieto�anu, bet p�c neilga remisijas perioda atkal to ats�ku�i.

Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts cen�as sniegt pal�dz�gu roku tiem cilv�kiem, kas jau ir sp�ru�i pirmo soli ce�� uz dz�vi bez narkotik�m un projekta darba grupa cer, ka pateicoties �im projektam arvien vair�k cilv�ku p�rtrauks narkotiku lieto�anu un atjaunos norm�lu soci�lo funkcion��anu.

Projektu atbalsta Islandes, Lihten�teinas un Norv��ijas EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedr�bas integr�cijas fonda starpniec�bu.

"Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�"

2010-07-08T00:00:00+03:00

"Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�"

�aj� rakst� esam nol�mu�i mazliet aprakst�t to, kas ir l�dzatkar�ba, k� nek��t par l�dzatkar�gu, k�das ir l�dzatkar�bas paz�mes un k� to p�rvar�t. Raksta beig�s esam ievietoju�i nelielu testu, kas jums pal�dz�s noteikt esat vai neesat l�dzatkar�gs.

Kas ir l�dzatkar�ba?

L�dzatkar�ba ir emocion�la atkar�ba no otra cilv�ka vai vi�a uzved�bas. L�dzatkar�gam cilv�kam nav robe�u - vi�� nej�t, kur beidzas pats un kur s�kas otrs cilv�ks. L�dzatkar�gais �zina lab�k�, kas vajadz�gs un ko v�las otrs.
Ja �imen� k�ds k��st atkar�gs vai eksperiment� ar atkar�bas viel�m vai p�rm�r�gi aizraujas un k��st atkar�gs no azartsp�l�m, datoriem, tas ietekm� ar� p�r�jos �imenes locek�us. Vi�u dz�ves bie�i tiek pak�rtotas atkar�g� dz�vei.
Protams, ikdien� m�s esam atkar�gi viens no otra da��dos veidos, ta�u l�dzatkar�ba nes sev l�dzi p�rm�r�bas. Tas noz�m�, ka es nedz�voju vairs savu dz�vi, bet otra cilv�ka dz�vi.

K� nek��t par l�dzatkar�gu?

1. Atcerieties un pie�emiet lietas, kuras nav j�su sp�kos izmain�t. J�s nevarat alkoholi�a viet� nedzert, narkom�na viet� nelietot narkotikas utml. T� ir atkar�g� izv�le, bet ne j�su.
2. �aujiet atkar�gajam pa�am uz�emties atbild�bu par savu r�c�bu. Atkar�gais pats ir atbild�gs par savu dz�vi.
3. Iem�cieties aizst�v�t savas ties�bas un dro��bu, sakot stingru �N�!
4. Ne�aujiet manipul�t ar sevi, cieniet savas vajadz�bas. Ne�aujiet citiem cilv�kiem r�koties tikai sav�s interes�s, ignor�jot j�s�j�s.
5. Nesakr�jiet probl�mas, bet risiniet t�s nekav�joties.
6. P�rtrauciet kontrol�t un vainot citus!
7. Nebaidieties pras�t, m�cieties sa�emt pal�dz�bu.
8. Neiestr�gstiet pag�tn� un nedz�vojiet n�kotn�. Dz�vojiet �odien un tagad!
9. Necentieties izmain�t otru, mainieties pats!
10. Iem�cieties c�n�ties ar stresu un sag�d�t prieku sev!

Kas notiek, ja nestr�d� ar l�dzatkar�bas probl�mu?

Progres�jot atkar�bai, �imenes locek�i da��di cen�as to aptur�t, k��stot aizvien vair�k p�r�emti ar atkar�g� uzved�bas izmai�u, aizmirstot par sav�m vajadz�b�m. Nep�rtraukta atkar�g� kontrole, vaj��ana, ��lo�ana, vainas apzi�a un vi�a probl�mu risin��ana nenes gaid�mos rezult�tus un atkar�gais turpina savu lieto�anu, bet �imenes locek�i izmis�gi turpina savu �c��u�.

Kas ir atbalsta grupa?

Lab�kais pal�gs gr�t�b�s ir atbalsta grupas, kur, kop� san�kot, cilv�kiem ar l�dz�g�m probl�m�m, ir iesp�ja dal�ties sav� pieredz�, nostiprin�t pa�apzi�u, apg�t jaunas prasmes un veidus, k� rast risin�jumu.
Katras p�rmai�as m�su dz�v� rada iesp�ju pilnveidoties un main�ties.

Ko es ieg�stu, apmekl�jot grupu?

Atbalsta grupas noz�mi cilv�ku dz�v� vislab�k atspogu�o pa�i dal�bnieki:
�N�ku uz grupu, jo klausoties citu probl�m�s, redzu as�k savas. Esmu sapratusi, ka nav v�rts baid�ties, jo ar bail�m jau nekas nemain�s�.
�Apmekl�ju grupu, lai rastu iek��jo stabilit�ti un p�rliec�bu sev�.
�Bie�i vien jums nav par sav�m probl�m�m ar ko parun�t! Viss ir izm��in�ts un liekas, ka ir strupce��... tad j�n�k te!�
�Pal�n�m m�cos nekre��ties par liet�m, kuras neesmu sp�j�ga main�t vai ietekm�t. Esmu ieguvusi liel�ku uzdr�kst��anos un m�cos past�v�t par sevi. Esmu sp�jusi caur citiem redz�t sevi it k� no malas.�
�Ieg�stu sapratni, psiholo�isku atbalstu, ieinteres�t�bu man�s probl�m�s�.

Pa�diagnostic�jo�ais l�dzatkar�bas tests:

1. Vai j�s uz�ematies atbild�bu par citu r�c�bu?
2. Vai j�s sevi ziedojat, cerot uz gala rezult�tu?
3. Vai j�s uzskat�t, ka j�su nelaim�s ir vainojami citi cilv�ki?
4. Vai jums ir vainas apzi�a par notieko�o?
5. Vai j�s noliedzat to, ka atkar�gais ir slims?
6. Vai j�s dodat atkar�gajam naudu?
7. Vai jums ir zudusi cer�ba un dz�ves j�ga?
8. Vai j�s izj�tat kaunu par jums tuv�k� cilv�ka atkar�bu?
9. Vai j�s kontrol�jat atkar�g� uzved�bu?
10. Vai j�s esat atteicies (atteikusies) no sav�m interes�m, hobijiem, veltot savu laiku atkar�gajam?

�os jaut�jumus var�tu turpin�t, ta�u, ja j�s atbild�j�t ar 3 �j�, tad jums ieteicams apmekl�t l�dzatkar�go atbalsta grupu!

Projektu atbalsta Islandes, Lihten�teinas un Norv��ijas EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedr�bas integr�cijas fonda starpniec�bu.

"Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�"

2010-09-17T00:00:00+03:00

"Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�"
�
�aj� rakst� esam nol�mu�i j�s inform�t par to, kas ir pa�pal�dz�bas grupas, ar ko taj�s nodarbojas un k�ds ir potenci�lais labums no iesaistes �aj�s grup�s.
�
Pa�pal�dz�bas grupas
�
Pag�jis pavisam neilgs laiks, kop� Latvij� ir iepaz�ts t�ds pal�dz�bas veids k� pa�pal�dz�bas grupas. ��das pa�pal�dz�bas grupas tika un tiek veidotas visda��d�kaj�s viet�s un dom�tas ar� visda��d�kajiem cilv�kiem, ar� cilv�kiem ar invalidit�ti. Pa�pal�dz�bas grup�s var tikt risin�tas da��das probl�mas- inform�cijas tr�kums, zin��anu un prasmju tr�kums, uzdr�kst��an�s tr�kums, pasivit�te vai netic�ba sev un daudzas citas.
�
Kas ir pa�pal�dz�ba?

T� ir tic�ba cilv�ka pa�a sp�k� un t� iesp�j� main�ties.
T�s m�r�is ir: iej�t�ba un citu sapra�ana.
�
Pa�pal�dz�bas grupas pamatprincipi ir:
�
�� uz�emties atbild�bu pa�am par savu dz�vi;
�� visi dal�bnieki ir l�dzv�rt�gi un neviens nav p�r�ks;
�� j�atceras, ka dz�ves kr�ze nav slim�ba un cilv�ciskas attiec�bas ir nepiecie�amas, lai��
��izdz�votu.

Katrai darb�bai, ko m�s veicam ir k�ds pamats, ar� pa�pal�dz�bas grup�m ir tr�s
pamatakme�i darb�bai, un tie ir:

�� br�vpr�t�bas princips;
�� l�dzv�rt�bas princips;
�� mijiedarb�bas princips, t.i., katrs no grupas locek�iem sniedz viens otram zin��anas,�
�� atbalstu u.c.
�
Parasti ��das grupas vada viens no grupas dal�bniekiem, un nevis profesion�ls grupu vad�t�js; t�d�� pa�pal�dz�bas grup�m parasti ir neform�la strukt�ra, t.i., interesenti it pulc�ju�ies kop�, lai risin�tu un p�t�tu kop�gas probl�mas un taj� pa�� laik� sa�emtu atbalstu no p�r�jiem grupas locek�iem. Pa�pal�dz�bas grup�m var b�t da�neda��di temati, par kuriem var nodarb�bu laik� run�t, piem�ram, nodarbin�t�ba, vesel�ba un ar to saist�tie jaut�jumi, �imenes dz�ve, izgl�t�ba u.c.
�
�
Neatkar�gi no t�, ka pa�pal�dz�bas grup� nav profesion��a � vad�t�ja, kur� seko vai grupas noteikumi ir iev�roti, past�v noteikumi, kuri ir jau no pa�a s�kuma dal�bniekiem j�iev�ro un pa�iem j�seko l�dzi vai tie tiek iev�roti:
�� j�b�t v�lmei main�ties;
�� j�str�d� pie t�, lai ko main�tu sev�, sav� dz�v�;
�� j�b�t v�lmei dal�ties pieredz� ar citiem grupas locek�iem;
�� j�respekt� tie, kuriem ir at��ir�gs viedoklis;
�� j�uz�emas atbild�ba pa�am par sevi un nevis par citiem grupas locek�iem.
�
Cilv�kiem pa�pal�dz�bas grupas ir �oti noz�m�gas, jo piedaloties ��da veida grup�s vi�i iem�c�s:

� uz�emties atbild�bu par sevi un citiem;
� saprast, k� tas ir respekt�t sevi un citus;
� ieg�t jaunu un noder�gu inform�ciju;
� akt�vi klaus�ties;
� k��t par ekspertu sav�s probl�m�s;
� aizst�v�t savus uzskatus;
� iem�c�s atrisin�t konfliktus;
� kop� ar citiem pan�kt p�rmai�as;
� akt�vi iesaist�ties sabiedr�b� notieko�ajos procesos.
�
Cilv�kiem ir svar�gi piedal�ties pa�pal�dz�bas grup�, jo tas vi�iem dod sp�ku t�l�k savu dz�vi veidot sav�d�ku � mekl�t darbu, izgl�toties un kontakt�ties ar apk�rt�jiem cilv�kiem.

�

Projektu atbalsta Islandes, Lihten�teinas un Norv��ijas EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedr�bas integr�cijas fonda starpniec�bu.

"Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�"

2010-09-26T00:00:00+03:00

"Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�"

Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts, kura m�r�is ir izveidot remisij� eso�u narkotisko vielu lietot�ju pa�pal�dz�bas grupas ir tie�i v�rsts uz to, lai pal�dz�tu �iem cilv�kiem p�rvar�t radu��s probl�mas p�c narkotisko vielu lieto�anas p�rtrauk�anas un pal�dz�tu notur�t ilgsto�u remisiju, jeb neats�kt lietot atkar�bu izraiso��s vielas.
Diem��l visp�rzin�ms ir fakts, ka tikai reti kuram narkotisko vielu atkar�gajam tas izdodas un viens no pamata c�lo�iem ir stress. T� k� stress ir viena no pamata probl�m�m m�sdienu pasaul� ar� tiem cilv�kiem, kuri nelieto atkar�bu izraiso�as vielas, tad nol�m�m sagatavot �o rakstu par stresu un stresa mened�mentu, kas var�tu b�t noder�gs gan atkar�gajiem, gan tiem, kas atkar�bu izraiso��s vielas nelieto.

STRESS
Stress ir organisma nespecifiska atbilde uz kait�gu a�entu iedarb�bu, kas izpau�as visp�r�j� adapt�cijas sindrom�. Stress ir mor�la vai fiziska p�rslodze, kur� indiv�ds non�k, ja no vi�a pras�tas draud p�rsniegt vi�a sp�jas vai sp�ku robe�as. Medic�n� tiek uzsv�rti tr�s galvenie stresa posmi: trauksmes, rezistences jeb pretest�bas un izs�kuma posms.
Stress ir parasta un bie�a par�d�ba, kuru piedz�vo visi cilv�ki. Tas saist�s ar sasp�l�jumu, spriedzi, nemieru. Stress ir organisma un psihes kompleksa reakcija uz emocion�li noz�m�gu kairin�jumu, sign�lu vai probl�msitu�ciju. Stresa j�dziens ir tik ietilp�gs, ka daudzi uzskata par stresu visu, kas notiek ar cilv�ku, ieskaitot miegu.

Vienos un tajos pa�os apst�k�os stress var rad�t gar�gu izs�kumu, nervu sabrukumu, sirdsl�kmi, astmu vai musku�u nogurumu. Ta�u pa�i �ie trauc�jumi nav stress, bet gan t� da��d�s sekas, k�das stress atst�j uz noteiktu indiv�du. Stress k� dz�ves aktivit�tes elements, k� nespecifisks adapt�cijas process pal�dz p�rvar�t ne tikai b�stam�bu, bet ar� apkopot sp�kus katram turpm�kajam dz�ves att�st�bas solim.

STRESA C�LO�I
Kas rada stresu? Pa�u nesak�rtot� dz�ve. Darb�, �imen�. Ikdiena stresu visvair�k rada ieceru un realit�tes neatbilst�ba. Ta�u j�saprot, ka ne viss notiek burtiski t�, k� esi iepl�nojis � no pa�a neatkar�gu iemeslu d��. T� tas ir jebkuram cilv�kam.

Uztraukties nedr�kst divos gad�jumos:
1) kad neko vairs nevar dar�t,
2) kad kaut ko var dar�t.

Zin�tniski tehnisk�s revol�cijas laikmets ar pieaugo�o dz�ves tempu, urbaniz�ciju, inform�cijas p�rslodzi, k� ar� hipodinamijas izvirza cilv�kam papildus pras�bas, lai adapt�tos jaunajos apst�k�os. Daudzi no �iem faktoriem ir stresog�ni. Stresa un adapt�cijas jaut�jumi ir k�uvu�i par vienu no svar�g�kaj�m soci�laj�m probl�m�m, ko p�ta no da��diem viedok�iem.

Sp�c�gs stresors ir bailes no bezdarba, bads. P�t�jumi r�da, ka viens no vissmag�kajiem p�rdz�vojumiem ir darba zaud�jums, jauna darba mekl�jumi un ar tiem saist�t� nenoteikt�ba, ar� laika un inform�cijas defic�ts veicina stresa ra�anos.

Da��da augst�k� neir�l� darb�bas tipa cilv�ki at��ir�gi rea�� vien�dos apst�k�os uz vienu un to pa�u kairin�t�ju. Tas, kas vienam rada izteiktu stresa reakciju, citam sevi��as reakcijas neizraisa. Cilv�kam ir j�saprot stresa noz�me, k� ar� stresa saist�bu ar vesel�bu. P�rm�r�gs stress var palielin�t saslim�anas iesp�ju. Ilgsto�i atrodoties sp�c�gu stresoru ietekm�, cilv�ks var paaugstin�ties asinsspiediens, rasties sirdsdarb�bas trauc�jumi, sa�aurin�ties sirds asinsvadi, rasties gremo�anas trauc�jumi, att�st�ties neirozes (augst�k�s neir�l�s darb�bas funkcion�li trauc�jumi) un citas slim�bas. Svar�gi ir atrast sev optim�lu stresa l�meni, kur� nekait� vesel�bai, un iem�c�ties p�rvar�t p�r�k stipru negat�vo stresu, pirms tas k��st vesel�bai kait�gs.

Visliel�ko stresu cilv�kam rada tas, ka vi�am par kaut ko nav inform�cijas. Piem�ram meita neatn�k no ball�tes norun�taj� laik�. M�mi�a uztraucas, nervoz� un atliku�o nakts da�u visbie��k pavada bezmieg�, raugoties pa logu cer�b� ieraudz�t savu lolojumu. Dom�s jau ir uzburtas visbriesm�g�k�s ainas � b�rns ir nok�uvis av�rij�, morg� utt.

Ta�u bie�i vien m�su fant�zij�m ir pavisam neliels sakars ar realit�ti � k� v�l�k izr�d�s, meita palikusi pa nakti pie draudzenes, bet nav grib�jusi ar savu zvanu trauc�t mammas naktsmieru.

Lai izvair�tos no l�dz�g�m situ�cij�m un pasarg�tu savu nervu sist�mu, b�tu j�izlemj, kur� br�d� s�kt uztraukties. Aprakst�taj� gad�jum� � ja meita neatn�k vai nepiezvana ar� no r�ta. Kad cilv�kam ir konkr�ts r�c�bas pl�ns � ko vi�� dar�s katr� noteikt� situ�cij� � vi�� nomierin�s.
V�l viens b�tisks stresa ra�an�s iemesls � cen�an�s paveikt vair�kus darbus reiz�. Protams, mums ik dienas j�pilda da��di pien�kumi � �imen�, darb� utt., ta�u visu dar�t vienlaikus nav iesp�jams, jo t�d�j�di m�s pak�ausim sevi ne tikai liekam stresam, bet ar� padar�t� darba kvalit�te nerad�s gandar�jumu.
�oti svar�ga ir darbu pl�no�ana � galvenais ir sp�c�gi sapl�not lietas, kas katr� konkr�t� dien� j�paveic, un izlemt, ko kur� br�d� dar�t. Jo p�rdom�t�ka b�s diena, jo maz�k iesp�ju piedz�vot nepat�kamas situ�cijas.

Protams, ir br��i, kad k�da probl�ma pr�tu ir p�r��musi tik �oti, ka par kaut ko citu padom�t ir gandr�z neiesp�jami. Tom�r ar� ��d� gad�jum� j�m��ina nedaudz distanc�ties no probl�mas un, dom�jot lo�iski, izveidot konkr�tu r�c�bas pl�nu. Visvienk�r��kais � probl�mu sadal�t pa maz�kiem posmiem. Noteikti bezj�dz�g�s domas � k� man neiet, esmu bezizej� utt. � metiet pie malas. Ar vaiman��anu, kri�anu panik� neko daudz nepan�ksim. Turkl�t visbie��k realit�te nav tik briesm�ga, k�du m�s to uzburam sav�s fant�zij�s.

Ir t�ds dz�ves princips � �eit un tagad. Ja m�s vien�gi fantaz�jam, savas probl�mas padarot gandr�z par monstru, m�s neesam �eit un tagad un l�dz ar to ar� sav� dz�v� neko nevaram main�t un it k� p�rst�jam eksist�t. Turkl�t � j�iem�c�s dom�t pozit�vi un visus darbus pl�not ar pozit�vu izn�kumu.
Cilv�ks, kur� neatv�l noteiktu laiku savas ener�ijas atjauno�anai, vispirms zaud� dz�vesprieku, p�c tam s�kas nenosak�mas fiziskas s�dz�bas, kur�m nav rodams medic�nisks izskaidrojums. Tad seko depresijas periods, l�dz beidzot izpau�as diagnostic�jama saslim�ana.

Un tikai tad cilv�ks saprot, ka j�piev�r� uzman�ba sav�m probl�m�m, lai gan pr�t�g�k b�tu jau laikus par�p�ties par savas ener�ijas atg��anu, negaidot, kad slim�ba mums liks to dar�t.
Vislab�kais veids, k� pl�not n�kotni, ir � izv�l�ties to. Vai nu izv�lies tu, vai ar� dz�ve izv�las tevi. Ja m�s neizt�lojamies pozit�vu rezult�tu, notiek tas, no k� baid�mies.
M�s nevaram izmain�t pasauli, bet m�s varam main�t savu dom��anu.

Projektu atbalsta Islandes, Lihten�teinas un Norv��ijas EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedr�bas integr�cijas fonda starpniec�bu.

Parakst�ti pirmie apak�projektu �steno�anas l�gumi Latvijas un �veices sadarb�bas programmas grantu sh�mas �NVO fonds� ietvaros

2010-12-02T00:00:00+03:00

25.novembr� Sabiedr�bas integr�cijas fond� tika parakst�ti pirmie apak�projektu finans��anas l�gumi, kurus finans� �veices Konfeder�cija no Latvijas un �veices sadarb�bas programmas l�dzek�iem papla�in�tajai Eiropas Savien�bai. Viens no apstiprin�tajiem projektiem ir biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� izstr�d�tais projekts �Jaunie�u un jauno vec�ku atbalsta centrs�

Kopum� tiek atbalst�taji 56 projekti par kop�jo summu 1,9 miljoni latu: 37 mikroprojektiem un 19 makroprojektiem. Projektu �steno�an� tiks iesaist�ti 15 partneri no �veices Konfeder�cijas un 36 Latvijas pa�vald�bas, k� ar� vair�kas valsts un nevalstisk� sektora organiz�cijas.

Grantu sh�mas m�r�is ir veicin�t pilsonisk�s sabiedr�bas ieguld�jumu ekonomisko un soci�lo at��ir�bu samazin��an�, atbalstot aktivit�tes, kas uzlabo dz�ves kvalit�ti b�rniem un jaunie�iem, kuri pak�auti soci�l�s atstumt�bas un nabadz�bas riskam, un senioriem. Kop�jais grantu sh�mas ietvaros pieejamais finans�jums ir 3 623 530 �veices franku ekvivalents latos.

APTAUJAS PAR APM�C�B�M APKOPOJUMS

2010-08-03T00:00:00+03:00

Projekta �Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal� � r�koto apm�c�bu ietvaros tika veikta dal�bnieku anket��ana. Kop�jais aizpild�to aptauju skaits ir 36.

Uz jaut�jumu �Cik bie�i apmekl�j�t apm�c�bas?� sniegt�s atbildes ab�m grup�m tiek summ�tas. Liel�k� da�a ir atbild�jusi �gandr�z visas reizes�, 6 personas � �visas reizes�, 4 personas � �reiz�m apmekl�ju, reiz�m n�, 1 persona � �reti�. Sal�dzinot rezult�tus ar apm�c�bu dal�bnieku re�istr�cijas lap�s pieejamajiem datiem, var secin�t, ka rezult�ti ir tuvi patiesajai situ�cijai, jo apmekl�t�ju skaits un dal�bnieku sast�vs ir pietiekami stabils.

Jaut�jum� nr.2. �Atz�m�jiet galvenos iemeslus k�p�c apmekl�j�t apm�c�bas?� da�a respondentu ir atz�m�ju�i vair�kus atbil�u variantus. Vairum� gad�jumu (21 atbilde) aptauj�t�s personas ir atzinu�as savu bezsp�c�bu atkar�bas vai l�dzatkar�bas jaut�jumos un atz�m�ju�as, ka nevar�ja vairs tikt gal� ar savu dz�vi. N�kamie bie��k atz�m�tie atbil�u varianti ir �patika grupas biedri� (17 atbildes) un �patika speci�listi� (16 atbildes). Ret�k �pierun�ja� (5 personas) un tikai 3 no dal�bniekiem ir atz�m�ju�i, ka labi pavad�ju�i br�vo laiku. Diskutablas ir jaut�jums par �pierun��anu�, jo zinot cik bie�as ir biju�as papildus organiz�t�s individu�l�s konsult�cijas ar apm�c�bu vad�t�jiem, lai motiv�tu turpin�t apmekl�t apm�c�bas, tad �im atbil�u variantam b�tu j�b�t min�tam bie��k k� piecas reizes. Ta�u iesp�jams, ka dal�bnieki to nav uztv�ru�i k� pierun��anu, bet gan vienk�r�as sarunas.

Uz jaut�jumu nr.3 �Kuras t�mas priek� Tevis bija visnoder�g�k�s?� ir sniegtas �oti da��das atbildes, reiz�m min�tas nevis t�mas, bet uzskait�ts, kas visp�r ir paticis. 22 aptauj�s pozit�vi nov�rt�ti ir izdales materi�li un kopum� visatzin�g�k tiek nov�rt�tas t�mas un uzdevumi, kas ir v�rti uz n�kotni, uz dz�ves sak�rto�anu un jaun�m iesp�j�m. T�pat uz jaut�jumu �Kuras t�mas bija gr�ti saprotamas?� nereti tiek atbild�ts, par kur�m t�m�m pa�iem dal�bniekiem ir bijis emocion�li smagi dom�t un run�t � par fizisk�m un psiholo�isk�m traum�m, par sabiedr�bas stereotipiem, par n�kotnes pl�niem attiec�b� uz finansi�lo nodro�in��anu. Bie�i tiek piemin�ta vainas saj�ta pret b�rniem un ba�as, ka vi�i var�tu atk�rtot vec�ku k��das. Atsevi��s anket�s (6 atbildes) nor�d�ts, ka sare��tas biju�as t�mas par slim�b�m, kas ir skaidrojams ar to, ka ne visiem t� ir aktu�la t�ma un ja ir, tad past�v psiholo�iskie nolieguma meh�nismi.

Atbildes uz jaut�jumu, ko dal�bnieki dar�tu cit�di, ja b�tu apm�c�bu vad�t�ji, ir grup�jamas organizatoriskaj� un saturiskaj� blok�. Organizatoriskie ieteikumi:
- Tiktos bie��k, bet �s�ku nodarb�bu laiku;
- Pl�notu nodarb�bas br�vdien�s;
- P�r�k liels dal�bnieku skaits;
- Ne�autu piedal�ties tiem, kas nokav� s�kumu.
Saturiskie ieteikumi:
- Uz atsevi��m t�m�m pieaicin�tu v�l citus lektorus;
- V�l vair�k diskusijas, m�jas darbus un vingrin�jumus.

Uz jaut�jumu cik svar�gas �obr�d dal�bnieku dz�v� ir apm�c�bas, atbildes tiek sniegtas skal� no 1 l�dz 5. Ar gandar�jumu j�atz�st, ka 21 dal�bnieks apm�c�bas no nov�rt�jis k� �oti svar�gas un 11 k� svar�gas. Uz jaut�jumu �Vai Tu �obr�d b�tu gatavs vad�t atbalsta grupu citiem cilv�kiem?� nedaudz vair�k k� puse ir atbild�ju�i apstiprino�i. K� iemesli k�p�c nevar�tu vad�t pa�pal�dz�bas grupas tiek min�ta nedro��ba, nem�k labi run�ties ar cilv�kiem, nav tik gudrs, nepaz�st cilv�kus, nav lektora dot�bas, nem�k dot padomus. Nor�d�t� nepiecie�am� pal�dz�ba � izdales materi�li, speci�lista piedal��an�s, konsult��an�s ar speci�listiem, v�l papildus kursu, lekciju vai semin�ru apmekl��ana.

Atbildot uz jaut�jumu �Vai apm�c�bu laik� ir main�jusies Tava dz�ve?� 34 no 36 respondentiem ir atbild�ju�i apstiprino�i. Paskaidrojot s�k�k kas ir main�jies, bie�i tiek min�ta attieksmes pret dz�vi izmai�as, ir k�uvis viegl�k, pat�kam�k, ir par�d�ju�ies draugi, var piezvan�t br��os, kad k��st smagi. 22 respondenti ir nor�d�ju�i, ka ir tiku�i gal� ar atkar�bas izrais�taj�m probl�m�m. Vair�ki respondenti ir nor�d�ju�i, ka j�tas dro��ki, 7 personas ir main�ju�as dz�vesvietu, 6 main�ju�as darba vietu, 3 sievietes ir ��ru��s no atkar�gajiem dz�vesbiedriem, viena gaida b�rni�u.

�K�da veida pal�dz�ba b�tu nepiecie�ama turpm�k?�. 28 apm�c�bu dal�nieki ir atz�m�ju�i, ka vi�i grib�tu turpin�t tikties, 17 v�l�tos sa�emt individu�las speci�listu konsult�cijas bez maksas, da�i to nosauku�i k� cilv�ku, ar ko izrun�ties. 8 atbildes ir saist�tas ar kop�jiem pas�kumiem un tematiskajiem vakariem. Da��s aptauj�s min�ta domu biedru grupas, kas nav saist�tas ar projekta m�r�a grupu.

Projektu atbalsta Islandes, Lihten�teinas un Norv��ijas EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedr�bas integr�cijas fonda starpniec�bu.

2011-01-25T07:01:10+03:00

qN6QhR miuoityevsfk, [url=http://thygqtbttzij.com/]thygqtbttzij[/url], [link=http://zxkjcargfdow.com/]zxkjcargfdow[/link], http://xqzmukamlezx.com/

2011-01-25T12:53:33+03:00

qYvxX5 bdxkjmrcyjpu, [url=http://yxxlfhzpytjg.com/]yxxlfhzpytjg[/url], [link=http://vtzsfhbbyapx.com/]vtzsfhbbyapx[/link], http://eqtybwnjyhui.com/

APTAUJAS REZULT�TI

2010-03-01T00:00:00+03:00

Projekta �Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal� � ietvaros tika veikta potenci�lo projekta aktivit��u dal�bnieku � remisij� eso�o narkotisko vielu lietot�ju un l�dzatkar�go personu anket��ana.
Kopum� aptauj�tas tika 40 personas, no t�m 24 ir sievietes un 16 v�rie�i.

M�r�a grupas raksturojums. Nor�dot ieg�to izgl�t�bu visbie��k atz�m�ta ir pamatskola - 19 personas un profesion�l� izgl�t�ba � 14 personas, maz�ks skaits ir ar vid�jo izgl�t�bu � 6 personas un tikai viena persona ir ar augst�ko izgl�t�bu. Darba pieredzes zi�� visbie��k atz�m�ta ir 1-2 gadu (12 personas ) un 3-5 gadu (13 personas) pieredze. Mutisku p�rrunu laik� p�c aptaujas veik�anas, vair�ki dal�bnieki atzina, ka darba pieredze ir �oti neregul�ra un rakstur�gas ir bie�as darba vietas mai�as ar sal�dzino�i zemu atalgojumu. Iemesls problem�tiskai darba pieredzei ir atkar�bas rad�t�s sekas - sare��jumi �imen�s, vesel�bas probl�mas, neattaisnoti darba kav�jumi da��du vielu lieto�anas d��, k� ar� darba sp�ju samazin��an�s.
Person�m ar ilgsto��m atkar�bas un l�dzatkar�bas probl�m�m �imene k� atblsta resurss ir izmantojama tikai retos gad�jumos. Par to liecina dati par �imes st�vokli - 16 no aptauj�tajiem nav prec�ju�ies, 14 ir ��ru�ies, 8 ir prec�ju�ies ar b�rniem, 2 aptaujas lap�s ir atz�m�ts cits variants ta�u tas nav detaliz�t�k paskaidrots.

Izv�rt�jot v�rt�bas, kuras dz�v� ir vissvar�g�k�s, visvie��k atz�m�ti ir draugi (28 reizes), �imene (23 reizes), pan�kumi karjer� (18 reizes) m�lest�ba (15 reizes). P�r�jie atbil�u varianti ir atz�m�ti sal�dzino�i reti � vara (7 reizes), �r�jais izskats (7 reizes), reli�ija (5 reizes). 3 no aptauj�ties k� v�l vienu variantu ir pierakst�ju�i �nauda�.
Neskatoties uz to, ka aptauj�taj�m person�m vair�kk�rt tika atg�din�ts, ka aptauja ir anon�ma, �aj� jaut�jum� ir man�ma tendence atz�m�t v�lam�s, nevis paties�s atbildes. Pieredze pa�pal�dz�bas grup�s aptauj�taj�m person�m ir minim�la, 6 no aptauj�tajiem ir apmekl�ju�i AA (anon�mo alkoholi�u) grupas. Individu�lu sarunu laik� tika preciz�ts, ka t�s ir biju�as tikai da�as reizes un vair�k grupa nav apmekl�ta, jo ats�kta da��du vielu lieto�ana.

Uz jaut�jumu �Vai tu grib�tu apmekl�t/vad�t pa�pal�dz�bas grupas?� vair�k k� puse � 27 aptauj�tie ir atbild�ju�i apstiprino�i. Protams, da�ai nav skaidra priek�stata, ko noz�m� pa�pal�dz�bas grupas vad��ana, tom�r atbildes liecina par v�lmi p�c p�rmai��m un jaun�m iniciat�v�m sav� dz�v�. Uz jaut�jumu �K� tu dom�, k�d�� cilv�ki apmekl� pa�pal�dz�bas grupas?� netika pied�v�ti jau gatavi atbil�u varianti. 12 no aptauj�taj�m person�m ir atbild�ju�as �Nezinu�, div�s aptaujas lap�s uz �o jaut�jumu nav atbild�ts. Kopum� ir sniegti sekojo�i atbil�u varianti:
� Lai atrastu jaunus draugus un domu biedrus;
� Iem�c�tos dz�vot bez alkohola un narkotik�m;
� Pal�dz�tu viens otram b�t br�viem no vis�d�m atkar�b�m;
� Lai sak�rtotu savu un savas �imenes dz�vi;
� Uzzin�tu kaut ko jaunu.

Atbildot uz jaut�jumu �Vai tu lieto narkotikas?� liel�k� da�a � 34 personas ir atbild�j�s noliedzo�i, 4 personas �reiz�m� un 2 personas �j�. Uz jaut�jumu �K�das narkotikas lieto un cik bie�i?� ��s se�as personas atbildi nav sniegu�as. Uz l�gumu nor�d�t cik ilgi ir tiku�as lietotas narkotisk�s vielas liela da�a (22 personas) nav atbild�ju�as. T� ir l�dzatkar�go personu grupa, kura iesaist�s projekt� k� no narkotiskaj�m viel�m atkar�go personu m�tes, sievas vai draudzenes vai draugi un atbild uz n�kamajiem jaut�jumiem, kas skar tuvinieku atkar�bas. No 18 person�m 12 personas lieto 3-5 gadus, 4 personas 1-3 gadus, 2 maz�k k� gadu. Fakts, ka uz tik�anos vai atkar�bas profilakses punkta konsult�cij�m nav ieradies neviens, kur� b�tu lietojis vair�k k� 5 gadus, liecina, ka ilgsto�ai atkar�bu izraiso�u psihotropo vielu lieto�anai ir degrad�jo�a ietekme. Risin�jumi tiek mekl�ti arvien ret�k un pas�v�k, jo atkar�bas mazin��ana liekas neiesp�jama.

Uz jaut�jumu �Vai tavs tuvinieks lieto narkotikas?� 31 no aptauj�tajiem ir atbild�ju�i apstiprino�i, 6 aptauj�tie � �n�, 3 aptauj�tie � �reiz�m�. Uz jaut�jumu �Vai Tu zini, k� j�r�kojas, ja tuvinieks lieto narkotikas?� gandr�z visi (34 personas) ir atbild�ju�as, ka nezina. Tikai 6 ir atbild�ju�as apstiprino�i. L�dzot paskaidrot saviem v�rdiem ko aptauj�tie dar�ja, kad uzzin�ja, ka tuvinieks s�cis lietot vai jau lieto narkotikas, ir sniegti da��di atbil�u varianti:
� Nedar�ju neko, biju izmisum�;
� Dusmojos, aizliedzu lietot, nedevu naudu, nelaidu iek�� m�j�;
� Mekl�ju pal�dz�bu pie narkologa;
� L�dzu pal�dz�bu draugiem un radiniekiem;
� Uz laiku iz��ros.

K� galvenie iemesli k�p�c aptauj�tie v�las apmekl�t apm�c�bas tiek min�ti:
�Tas pal�dz�s atrisin�t manas probl�mas� (27 personas)
�Iem�c��os pal�dz�t citiem� (16 personas).

K� galven�s lietas, ko apm�c�bu laik� aptauj�tie v�l�tos uzzin�t tiek min�tas:
�Saprast sevi un savu probl�mu� (22 reizes),
�K� pal�dz�t citiem� (18 reizes),
�Izzin�t visu par narkotiku atkar�bu un to kait�gumu� (9 reizes),
�Iem�c�ties vad�t pa�pal�dz�bas grupas� (9 reizes).

K� citi varianti min�ti:
� Iepaz�t jaunus un stiprus cilv�kus;
� Izmain�t savu dz�vi;
� Dal�ties p�rdom�s un p�rdz�vojumos, kas saist�ti ar narkotisko vielu lieto�anu;
� Satikt cilv�kus, kas uzklausa un nenosoda.

Uz n�kotni v�rsts ir aptaujas p�d�jais jaut�jums. Respondentiem ir j�nor�da kam n�kamajos 3 gados visvair�k uzman�bas vi�i v�las velt�t. Visbie��k ir atz�m�ta �imene (34 reizes), vesel�ba (26 reizes), karjera (18 reizes), pal�dz�t citiem cilv�kiem (15 reizes), izgl�t�bai (14 reizes). Maz�k aktu�la ir sirdsdarba atra�ana (11 reizes) �r�jais izskats (11 reizes), piev�r�an�s reli�ijai (6 reizes), m�las lietu sak�rto�ana (8 reizes) un labdar�ba (4 reizes). Otra m�r�a grupas p�rst�vju anket��ana tiks veikta projekta nosl�guma posm�, kad akt�vu un patst�v�gu darb�bu b�s uzs�ku�as remisij� eso�o narkotisko vielu lietot�ju un l�dzatkar�go personu pa�pal�dz�bas grupas.

Konference - ��Narkotiku lietot�ju pa�pal�dz�bas grupas�

2010-12-20T00:00:00+03:00

2010.gada 16.decembr� Bigau�ciem�, kafejn�c� �Di�priede� notika biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�t� projekta �Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal� nosl�guma konference.

Konferences nosaukums bija �Narkotiku lietot�ju pa�pal�dz�bas grupas�.

DAL�BNIEKU IEPAZ��AN�S

Konferenc� piedal�j�s gan pa�i pa�pal�dz�bas grupu dal�bnieki- remisij� eso�ie narkom�ni, gan l�dzatkar�gie. P�rst�v�tas bija biedr�bas �Vec�ki J�rmalai�, �Jaunie�u apvien�ba J�rmalai Next�, J�rmalas pils�tas Labkl�j�bas p�rvaldes darbinieki, citu Latvijas pils�tu soci�l� dienesta atkar�bu profilakses centru atkar�bu speci�listi. Konferenci uzs�kot katrs no t�s dal�bniekiem st�d�j�s priek�� un �si past�st�ja par sevi.

KONFERENCES M�R�IS

Konferences m�r�is bija prezent�t projekta �Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal� ietvaros izdotos bukletus remisij� eso�ajiem narkotiku lietot�jiem, k� ar� l�dzatkar�gajiem.
Konferences laik� dal�bnieki tika iepaz�stin�ti ar projekta aktivit�t�m, rezult�tiem un r�kota diskusija par narkom�nu un l�dzatkar�go pa�pal�dz�bas grupu iesp�j�m un probl�m�m.

GRUPU DARBA NOZ�ME

Tika uzsv�rts, ka str�d��ana grup� ar sav�m probl�m�m dod iesp�ju gan psiholo�iski izanaliz�t savas probl�mas, gan vingrin�ties soci�li. Probl�mas grupu dal�bniekiem ir �oti daudz, un tie�i ��s grupu tik�an�s to dal�bniekiem t�s �aus p�rvar�t.
P�c projekta pa�pal�dz�bas grupas notiek vid�ji ar intensit�ti 1 reizi ned��. Konferences dal�bnieki �oti atzin�gi nov�rt�ja J�rmalas pils�tas sniegto iesp�ju tikties soci�l�s integr�cijas centr�, vai J�rmalas atkar�bu profilakses centra telp�s.

DISKUSIJA PAR PA�PAL�DZ�BAS GRUPU POZIT�VO EFEKTU

Grupu dal�bnieki st�st�ja, ka da�iem pacientiem ir bail run�t par sav�m probl�m�m, vai visp�r piedal�ties grupu darb�, l�dz ar to �oti svar�gi ir grupu nodarb�b�s pal�dz�t iedro�in�t nedro�os grupu dal�bniekus, iesaist�t vi�us grupu darb� un nebaid�ties run�t par sav�m probl�m�m.

K� uzsv�ra grupu dal�bnieki- vairums no vi�iem s�kotn�ji ir dom�ju�i, ka ir vieni ar sav�m probl�m�m. Kauna un vainas apzi�a kombin�jas ar nepak�au�anos eso�aj�m sabiedr�bas norm�m, un l�dz ar to rada lielu komunik�cijas barjeru. Piedaloties pa�pal�dz�bas grup�s rodas pozit�vs efekts un tie grupu dal�bnieki, kas guvu�i pan�kumus ir liels iedvesmas avots �aub�gajiem.

Speci�liste no Ogres uzsv�ra, ka grupas nodarb�bas to dal�bniekiem rada intelektu�las un j�tu sf�ras att�st�bas iesp�jas. Darbs pa�pal�dz�bas grup�s rada iesp�ju lauzt soci�li izol�to dz�vesveidu, padar�t iesp�jamas atkl�tas un dzi�as attiec�bas ar citiem pilso�iem.

Kad atkar�gais, kas dom�, ka vi�� ir unik�ls ar sav�m probl�m�m, pirmo reizi sastop citus grupu dal�bniekus ar l�dz�g�m probl�m�m , m�dz rasties atvieglojuma saj�ta, jo cilv�ks saprot, ka vi�� nav viens �aj� pasaul�.

REZUM�JUMS

Konferences dal�bnieki vienbals�gi atzina, ka ��di ies�kto labo praksi n�kotn� ir nepiecie�ams turpin�t. Tika uzteikta biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� iniciat�va realiz�jot ��da veida projektu un tika izteikti nov�l�jumi ��du labo praksi turpin�t ar� n�kotn�. Pa�pal�dz�bas grupu dal�bniekiem tika nov�l�ta iztur�ba un sp�ks main�t savu dz�vi uz labo pusi un neatgriezties atkar�bas un l�dzatkar�bas valgos.

B�t citu cilv�ku pie�emtam grup� noz�m� ieg�t jaunu pieredzi tiem, kas j�tas citu neakcept�ti. Pa�pal�dz�bas grupas akcept� katru, neskatoties uz vi�a pag�tni. Daudziem no grupu dal�bniekiem, gan remisij� eso�ajiem narkom�niem, gan l�dzatkar�gajiem dz�ves laik� ir bijis maz iesp�ju b�t uzklaus�tiem , saprastiem un akcept�tiem. Piedal��an�s grup� noz�m� ieg�t �oti svar�gu pozit�vu pieredzi un iesp�ju main�t savu dz�vi.

L�der�bas stili

2010-06-28T00:00:00+03:00

1. L�der�bas stils: direktors- �oti �trs un izl�m�gs, run� �si un �tri, svar�gs rezult�ts, no padotajiem v�las produktivit�ti un tiecas uz kontroli p�r tiem, stipr�s puses ir administr��ana, vad�ba un inovat�visms, v�j�s puses- nepaciet�ba, slikta klaus��an�s, nej�t�ba. Visliel�k�s bailes direktoram ir tikt apsteigtam, jo tie vienm�r v�las b�t pirmie vis�s jom�s. T�p�c, ja v�l�sies labi sadarboties ar direktoru, nem��ini to apsteigt. Citos direktoram kaitina neizl�m�ba un tas, ka nav sasniegts rezult�ts k�d� uzdevum�. Reakcija stres�: valdon�gs, �oti kritisks. V�rt�bu sist�mas aug�gal� ir sasniegumi. Vistipisk�kais �� l�dera raksturojums darbaviet�s: �Aiz�emts, nav laika!� Rakstur�gs darbaholisms.

2. L�der�bas stils: socializ�t�js- daudz �estu, daudz run� par m��ko t�mu � sevi pa�u, sav� r�c�b� �trs, �oti spont�ns, priorit�te ir cilv�ki, vienm�r v�las l�dzdal�bu, iev�r�bu un b�t uzman�bas centr�, no apk�rt�jiem v�las dzird�t �aplausus�, uzslavas. Absol�ti harizm�tiska person�ba. Rut�na kr�t uz nerviem. Ir tendence uz p�rsp�l��anu �uz aug�u�. Socializ�t�ja stipr�s puses ir padoto p�rliecin��ana, motiv��ana, pierun��ana. Interesanti ir ar� tas, ka �� tipa cilv�ki lieliski prot uz�emt viesus, vad�t prezent�cijas. Pilnveidojam�s puses, ko iesaka speci�listi �� tipa l�deriem: j�piev�r�as deta��m, j�sp�j notur�t uzman�bu ilgtermi��, j�koncentr�jas uz dar��anu un realiz��anu. Socializ�t�ji stres� bie�i k��st nenopietni, p�k��i sarkastiski, ar� dz�l�gi un neadekv�ti. Visliel�k�s bailes socializ�t�jiem ir no atzin�bas zaud��anas, jo v�rt�bu sist�m� atzin�bai ir visliel�k� noz�me. L�dera raksturojums darbaviet�: �Aiz�emts, ir personiskas attiec�bas!�

3. L�der�bas stils: attiec�bu veidot�js- darb�bas tempos �is tips ir l�n�ks, relaks�t�ks. Pats svar�g�kais ir savstarp�j�s attiec�bas kolekt�v�. Ja sp�l�s cilv�ki, piesp�l�s viedoklim. Nepat�k konflikt��ana un konkurence. Komand� attiec�bu veidot�jam ir nomierino�a ietekme. Rakstur�gs silts balss tembrs. Priek� citiem vienm�r atrad�s laiku. V�las, lai kolekt�vs vi�u pie�em. Stipr�s puses ir sp�ja klaus�ties un str�d�t komand�. Pilnveidojam�s puses: ir j�samazina emocionalit�te, j�paaugstina darba �trums, nedr�kst zaud�t glob�l�s perspekt�vas redzi. Visliel�k�s bailes ir no p�k��m p�rmai��m un nestabilit�tes. Apk�rt�jos vi�us kaitina vienaldz�ba, nej�t�ba, nepaciet�ba un neieciet�ba. Stres� padodas situ�cijai, �nolai�� rokas un k��st neizl�m�gs. V�rt�bu sist�mas aug�gal� ir sadarb�ba ar citiem. Socializ�t�js darba viet� rada draudz�gu, funkcion�lu, personisku un soci�lu vidi.

4. L�der�bas stils: dom�t�js- r�kojas l�ni, bet sistem�tiski. Pat�k skaidri defin�ta vide un b�t noteic�jiem. Pras�gi pret sevi un citiem, pat�k uzslavas. Priorit�te ir dotais uzdevums. Darbojas p�c principa- soli pa solim. No apk�rt�jiem v�las sagaid�t precizit�ti un r�p�gumu. Stipr�s puses ir pl�no�ana, sistematiz��ana, �or�estr��ana�. V�j�s puses- p�rlieku liels perfekcionisms, kriticisms un neatsauc�gums. Dom�t�ji baid�s no personisk�s darba kritikas. Citos �oti kaitina neorganiz�t�ba un nekompetence. Reakcija stresa situ�cij�: atsak�s no t�, ko dara, vai ar� otra gal�j�ba- ietiep�gi dara savu. Augst�ko plauktu v�rt�bu sist�m� ie�em kvalit�te.

Izlasot un iedzi�inoties �o l�der�bas stilu raksturojumos, v�los tic�t, ka k�dam tas pal�dz�s lab�k izprast sevi un citus grupas vad�t�jus. Nojau�ot vad�t�ju stipr�s un v�j�s puses, Jums noteikti lab�k izdosies atrast pareizo pieeju, kas veicin�s lielisku sadarb�bu. P�c pieredzes, varu teikt, zinot l�der�bas stilu nianses, ir viegl�k uztvert aizr�d�jumus un ar� reakciju stresa situ�cij�s. J�piebilst, ka ien�kt jaun� kolekt�v� un izprast savu vad�t�ju nav viegli, bet noteikti ir j�iev�ro abpus�ja cie�a un bij�ba. Ja s�kum� t�s nav, tad sadarb�ba nenotiks, tas gan ir fakts. Te nu rodas jaut�jums , vai vad�t�jam vienm�r ir j�piekr�t? J�, protams, ka ir. S�kotn�ji tas ir viennoz�m�gi. Tom�r ar laiku, kad esi jau izpratis savus pien�kumus un uz��muma darb�bu kopum�, vari ierosin�t un varb�t pat kaut ko main�t, bet esi �oti uzman�gs. Nep�rsteidzies. Viss jau n�k ar laiku.
�Vad�t�jam no grupas ir j�at��iras nevis ar grezn�bu un p�r�kumu, bet gan ar �aklumu un sp�ju paredz�t notikumu gaitu�

Projektu atbalsta Islandes, Lihten�teinas un Norv��ijas EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedr�bas integr�cijas fonda starpniec�bu.

Konfliktu risin��anas 4 so�i

2010-08-18T00:00:00+03:00

��etru so�u� metode ir dom�ta vid�jiem konflikta l�me�iem � sadursmei.
�eit kl�t var b�t tre�� persona, bet var ar� neb�t. Viens no oponentiem pats var uz�emties iek��j� starpnieka lomu.

Pirmais solis � vajag atrast laiku un iesp�ju aprun�ties ar oponentu.Ja cilv�ku starpa nav komunik�cijas, neb�s ar� konflikta risin�juma.Ir j�rada apst�k�i komunik�cijai. Past�v divi pamatlikumi, kuriem jau iepriek� j�piekr�t abiem konfliktantiem.
Pirmais likums: m�s neatk�pjamies no sarunu iesp�jas, m�s neizvair�simies no komunik�cijas.
Otrais likums: m�s neizmantosim draudus un varu, lai uzvar�tu. M�s esam dabas b�tnes, akcent� amerik��u psihologs, m�s nevaram p�rveidot savas uztveres un emocijas, kas ir �en�tiski ieprogramm�tas, ta�u m�s varam main�t savu iztur��anos.
Cilv�ks ar norm�lu psihi ir sp�j�gs izv�l�ties savu iztur��an�s veidu. Pat tad, ja otrs cilv�ks man nepat�k, es j�tu stipras antip�tijas, tom�r es varu atrast iesp�ju ar vi�u run�t. Pat tad, ja man ir konflikts ar vad�t�ju, vi�� var atrast iztur��an�s veidu, lai nepiespiestu mani, lai nedomin�tu sarun�. V�l jo vair�k, ja es pats esmu vad�t�js un man ir iesp�ja izv�l�ties.

Otrais solis. Vajag atrast laiku un vietu, kur �� saruna var�tu notikt. �eit ir divi nosac�jumi. Pirmais � j�atrod pietiekami daudz laika (vid�ji nopietna konflikta gad�jum� � ne maz�k par stundu).Otrais � j�izv�las t� vieta, kur neviens netrauc�s (telefons,televizors,b�rni,radi,apmekl�t�ji u.c.)

Tre�ais solis � pati saruna. Sarun� t�s iniciatoram ir j�pilda divi uzdevumi. Pirmais � j�seko, lai netiktu p�rk�pti divi pirm� so�a likumi. Otrais � j�atbalsta samierin��an�s reakcijas. Nek�d� gad�jum� nedr�kst palaist t�s gar�m.Ja sarun� piedal�s tre�� puse, tad tam seko starpnieks. Pirmie tr�s sarunas so�i ir pa�samierin��an�s process. Ja abas konflikt�jo��s puses iev�ro likumus un nosac�jumus, aug to psihiskie sp�ki, par�d�s �izr�viena iesp�jas�, lai main�tu attieksmi vienam pret otru. No pretiniekiem konfliktanti k��st par partneriem, cilv�kiem, kuri kopa mekl� aktu�l�s probl�mas atrisin�jumu, sadarbojas. Ja netiek pan�kts �is l�zums, konfliktu nevar atrisin�t, tas �iesl�gts� vai pat padzi�in�s. J��em v�r� ,ka katra cilv�ka zemapzi�a ir sp�ki, kas tiecas uz harmoniju, vajag tikai tos prast izmantot. Ta�u j�apzin�s, ka l�zuma punkti, �izr�viens� ir tikai ievirzes m�su attieksm�, t�s v�l nav izmai�as m�su uzved�b�, m�su r�c�b�. T�p�c nepiecie�ams ceturtais solis.

Ceturtais solis � vieno�an�s panak�ana. To sagatavo tre�ais solis.
Laba vieno�an�s paredz tr�s nosac�jumus.
1.Vieno�an�s ir sabalans�ta: neviens nav ne uzvar�t�js, ne zaud�t�js uz cita r��ina. Abas puses ir ieguvu�as vismaz kaut ko.
2.Abi cilv�ki vienojas par t�l�ko uzved�bu, par to, ka vi�i turpm�k iztur�sies viens pret otru. Vieno�an�s ir virz�ta uz n�kotni, un t�p�c �eit nevajag piemin�t to, kura d�� izc�l�s konflikts.
3.Labas vieno�an�s raksturojums ir ar� tas, ka t� tiek fiks�ta: uzrakst�ta uz pap�ra, ierakst�ta, piem�ram, magnetofona lent�, lai vajadz�bas gad�jum� to prec�zi var�tu atsaukt atmi��.Ja sarun� piedal�s starpnieks, tad vi�� fiks� vieno�anos un r�p�jas par tas sabalans�t�bu.

Lai ��etru solu� metode var�tu darboties, nepiecie�ami da�i pamatnoteikumi:
1) konflikts ir starp div�m person�m,
2) cilv�ku attiec�b�s ir un var b�t v�sture (attiec�bas turpin�s proces�),
3) abas puses piedal�s sarun� fiziski (piem�ram, t�s nep�rst�v advok�ti),
4) abi konfliktanti ir l�dzv�rt�g� situ�cij� (poz�cija �blakus�).Lai �� metode var�tu darboties, partnerim ar augst�ku varas potenci�lu ir �j�nolai�as� no sava statusa augstumiem,
5) ab�m person�m ir j�b�t psihiski norm�l�m, t�s nedr�kst b�t alkohola vai narkotiku reibum�.

Projektu "Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�" atbalsta Islandes, Lihten�teinas un Norv��ijas EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedr�bas integr�cijas fonda starpniec�bu.

TUBERKULOZE

2010-10-10T00:00:00+03:00

24. mart� 1882. gad� v�cu zin�tnieks R. Kohs atkl�ja tuberkulozes bacili - tuberkulozes n�ji�u - Mycobacterium tuberculosis. 1945. gad� Vaksmans ieviesa streptomic�nu tuberkulozes �rst��an�. V�l�k tika atkl�ti citi prettuberkulozes l�dzek�i, kurus tuberkulozes �rst��an� efekt�vi izmanto ar� �odien. 1993.gad� Pasaules Vesel�bas Organiz�cija pazi�oja tuberkulozes epid�mijas situ�ciju pasaul�.

Gada laik� ar tuberkulozi saslimst 8 miljoni, no �rst�jamas slim�bas nomirst 3 miljoni cilv�ku vis� pasaul� � vair�k nek� laik�, kad R. Kohs atkl�ja tuberkulozes izsauc�ju, kad z��u tuberkulozes �rst��anai v�l nebija. Tuberkuloze ir infekciju slim�ba, kura visbie��k skar plau�as - plau�u tuberkuloze, bet tuberkulozes n�ji�a pa asins straumi un limf�tisko sist�mu var izplat�ties vis� organism� un boj�t jebkuru org�nu vai sist�mu - mugurkaulu, g��as kaulus, nieres, dzimumorg�nus, galvas smadzenes u.c. - �rpusplau�u tuberkuloze.

K� izplat�s tuberkuloze?
Tuberkulozi nep�rn�s� kukai�i, ar to nevar infic�ties ar asin�m, l�dz�gi k� AIDS, vai lietojot �deni. L�dz�gi iesn�m, t� izplat�s pa gaisu ikdienas kontaktos ar slimo cilv�ku, kur� izdala tuberkulozes n�ji�as. Slimais cilv�ks klepojot, ��audot, run�jot, dziedot vai atkr�pojoties kop� ar �oti s�kiem siekalu pilieniem jeb kodoli�iem, kuri satur tuberkulozes baci�us, apk�rt�j� vid� izdala baci�us. Veidojas t� sauktie infekciozie aerosoli, kas paliek suspend�ti gais� vair�kas stundas. Infekciozie kodoli�i, kuri satur tuberkulozes mikobakt�rijas, nos��as uz virsm�m un iz��stot iet boj� vai vairs necirkul� gais�.

K� infic�jas ar tuberkulozi?
Jebkur� cilv�ks var infic�ties tikai ieelpojot infekciozos kodoli�us. Retos gad�jumos var infic�ties, lietojot ar tuberkulozi nepasteriz�tu slimas govs pienu. Tad slim�bas izrais�t�js ir Mycobactenum bovis - bov�n� jeb govju tipa n�ji�a, kas izraisa tuberkulozi gov�m, kamie�iem, �ze�iem. Ar tuberkulozi, neatkar�gi no vecuma, var infic�ties visu m��u, pat vienu reizi ieelpojot bakt�riju, bet parasti nepiecie�ams ilgsto�s kontakts un daudzk�rt�ga TB bakt�riju ieelpo�ana. Visliel�kais risks infic�ties ir �imenes locek�iem, darbabiedriem, draugiem un tiem cilv�kiem, kuriem ir tie�s un ilgsto�s kontakts ar TB pacientiem.

Ja slimais cilv�ks ne�rst�jas, vi�� gad� var infic�t 10 - 15 cilv�ku. Ne vienm�r ieelpojot infekciozos aerosolus, infic�jas.
Organisms ir sp�j�gs aizsarg�ties no infekcijas. Liel�kas aerosola da�i�as tiek aiztur�tas aug��jos elpce�os un p�c tam izklepotas. Tos pilieni�us, kas nos��as uz bronhu sieni��m, ar� izvada �r�. Tikai �oti neliela da�a tuberkulozes n�ji�u nok��st plau��s. �eit speci�las aizsarg��nas satver n�ji�u un to sagremo, bet t�s, kuras izdz�vo, izraisa infic��anos ar tuberkulozi.

Tikai apm�ram 30% cilv�ku, kuri nok�uvu�i kontakt� ar tuberkulozi, ar to infic�jas, bet 5% no tiem saslimst ar tuberkulozi. P�r�jiem veidojas latenta tuberkulozes infekcija.

Projektu atbalsta Islandes, Lihten�teinas un Norv��ijas EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedr�bas integr�cijas fonda starpniec�bu.

VESEL�GS DZ�VESVEIDS

2010-11-02T00:00:00+03:00

Vesel�gs dz�vesveids ir pareiza izpratne par to, k� dz�vot, k� str�d�t, k� atp�sties, k� �st, k� satikt un kontakt�ties ar citiem cilv�kiem. Svar�ga loma ir katram no �eit min�tajiem faktoriem:
* dz�ves un atp�tas re��ms,
* fizisk�s aktivit�tes,
* ��anas ieradumi,
* savstarp�j�s attiec�bas.
Apl�kosim �os faktorus s�k�k.

Dienas re��ms.
Katrai dz�vai b�tnei ir savs noteikts dz�ves ritms. Ikvienam cilv�kam ir individu�ls diennakts re��ms jeb biolo�iskais ritms. To regul� sare��ti procesi galvas smadzen�s. Biolo�iskais ritms regul� daudzas organisma funkcijas, piem�ram, miega - nomoda ciklu. Dro�i vien katrs ir iev�rojis sev nepiecie�am�s stundas miegam, lai justos atp�ties un mo�s. T�pat zin�m, vai esam t� saucamie �c�ru�i�, kas agri dodas pie miera un agri mostas, vai - �p�ces��, kuras j�tas labi paliekot nomod� ar� v�l�s nakts stund�s. To visu regul� organisma biolo�iskie ritmi jeb t� sauktais �iek��jais pulkstenis�. Ja tiek trauc�ts ierastais diennakts ritms, var rasties nogurums, miegain�ba, darbasp�ju samazin��an�s, psihiski trauc�jumi. Tas var pat veicin�t slim�bu att�st�bu. Svar�gi, lai cilv�ks dz�votu atbilsto�i savam biolo�iskajam ritmam. Tas ir viens no vesel�ga dz�vesveida priek�noteikumiem. Protams, ne vienm�r izdodas to �stenot dz�v� � m�c�bu vai darba re��ms uzliek savus pien�kumus. Tom�r ikvienam j�izprot biolo�isk�s norises sav� organism� un j�m�k t�m piem�roties.

Miegs. Cilv�ks mieg� pavada apm�ram tre�o da�u no savas dz�ves. Miegs ir organismam noz�m�gs st�voklis, bez kura nav iesp�jama cilv�ka eksistence. M�s izj�tam nep�rvaramu nepiecie�am�bu p�c t�. Ne velti cilv�ks bez gul��anas var iztikt tikai 3 - 4 diennaktis. Miegs un vesel�ba ir �oti cie�i saist�ti j�dzieni. Miegs ir organisma un psihes st�voklis, kura laik� z�d apzin�ts kontakts ar �r�jo pasauli. Miega laik� organism� notiek da��di fiziolo�iski procesi. Svar�g�kais, ka gu�ot organism� tiek atjaunotas un uzkr�tas ��nu ener��tisk�s un funkcion�l�s rezerves. Bez tam miegs nodro�ina centr�l�s nervu sist�mas darb�bas l�dzsvaru un stabilit�ti. T�p�c pietieko�s miega ilgums ir nepiecie�ams labas vesel�bas un darbasp�ju uztur��anai. Pilnv�rt�gs miegs ir neat�emama vesel�ga dz�vesveida sast�vda�a.
Ko dar�t, lai b�tu labs miegs?
* Ejiet gul�t un celieties katru dienu vien� un taj� pa�� laik� ar� ned��as nogal�s.
* Samaziniet troksni un gaismu gu�amistab� l�dz minimumam, jo tie var trauc�t miegu.
* Gu�amistabai j�b�t v�din�tai, taj� j�uztur optim�la gaisa temperat�ra.
* Neejiet gul�t izsalcis vai p�r�dies.
* Nesm��jiet! Sm��ana apgr�tina gan iemig�anu, gan pamo�anos. Sm��t�jiem bie�i r�d�s murgi.
* Dz�vojiet akt�vu dz�vi. Pat�kamas dienas aktivit�tes pal�dz�s jums iemigt.
* Gultu izmantojiet tikai miegam � ne�st, nestr�d�t, nelas�t gult�. Darbs un fizisk�s aktivit�tes.

Zin�tnieki ir pier�d�ju�i, ka cilv�ki, kuri dz�ves laik� daudz un smagi ir str�d�ju�i, maz�k slimo, un vi�u vid�ji nodz�votais m��s ir gar�ks. Tas ir labs pier�d�jums tam, ka darbs ir vesel�ga dz�vesveida veicino�s faktors. Katra cilv�ka m�r�is b�tu str�d�t sev t�kamu un interesantu darbu, kas sag�d� prieku un gandar�jumu.
Fizisks darbs svaig� gais� ir vispus�g�kais kust�bu veids. Ta�u ar� regul�ras sporta nodarb�bas var sniegt l�dzv�rt�gu labumu. Fizisk�s aktivit�tes att�sta veikl�bu, uzman�bu, ne�auj uzkr�ties liekam svaram. Bez tam t�s ar� pal�dz mazin�t stresu, p�rdz�vojumus, uztraukumu. �pa�i tas j��em v�r� cilv�kiem, kuri str�d� mazkust�gu darbu, kas prasa lielu emocion�lo spriedzi. �pa�i svar�gas fizisk�s aktivit�tes ir l�dz 20 gadu vecumam. T�s veicina norm�lu organisma att�st�bu un nobrie�anu, tom�r jebkur� m��a posm� fizisk�s aktivit�tes ir oblig�ts nosac�jums vesel�bas uztur��anai.

Atp�ta ir tikpat svar�ga k� darbs. Dienas re��m� vienm�r j�b�t paredz�tam laikam ar� atp�tai. P�c ikdienas pien�kumu veik�anas cilv�kam nepiecie�ams atsl�gties no saspringt� darba ritma. Sestdienas un sv�tdienas izmantojiet atp��oties. Optim�li, ja darba vai m�c�bu vienpus�bu tiek kompens�ta ar akt�vu atp�tu � ce�ojumiem, kult�ras pas�kumu apmekl�jumiem.

��anas paradumi.
�oti svar�gs ir pareizs ��anas re��ms, cilv�kam j�cen�as �st vien� un tai pa�� laik�. Vajadz�tu attur�ties no ��anas pirms gul�tie�anas, t�pat uztur� maz�k b�tu j�lieto kafija. V�lams pietur�ties pie dal�t� uztura principiem. Uztura speci�listi iesaka dzert ��idrumu 40-50 min�tes pirms ��anas, bet ��anas laik� � neuzdzert. P�c 50 min�t�m var dzert.

Savstarp�j�s attiec�bas.
Attiec�bas �imen�, skol� vai darb� �oti liel� m�r� ietekm� cilv�ka garast�vokli, vi�a v�lmi uztur�ties attiec�gaj� vid�. Ja attiec�bas darb� nav labas, ir konflikti, tad cilv�ks uz darbu iet nelabpr�t, vi�� ir stres�, sa�dzis, kas �oti lielu iespaidu dod ar� uz vi�a vesel�bu.

Ja kaut nedaudz iev�rosim visus �os �zelta� likumus, m�su vesel�bai vajadz�tu saglab�ties un uzlaboties!

Projektu atbalsta Islandes, Lihten�teinas un Norv��ijas EEZ finan�u instrumenta un Norv��ijas vald�bas divpus�j� finan�u instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedr�bas integr�cijas fonda starpniec�bu.

2011-02-19T13:50:49+03:00

pblX1F jgiwmftvetge, [url=http://lhjyudgrdyeg.com/]lhjyudgrdyeg[/url], [link=http://cehvsjbltmxn.com/]cehvsjbltmxn[/link], http://nfevhsqfuwob.com/

2011-02-19T16:38:52+03:00

zl7kQr scxddmpkxnal, [url=http://pjenijczlpwi.com/]pjenijczlpwi[/url], [link=http://vlotuilzroeg.com/]vlotuilzroeg[/link], http://xdsqbgtyzeji.com/

2011-02-19T19:35:17+03:00

Y5yZCR laonaozfyoak, [url=http://ruugqexlmmmy.com/]ruugqexlmmmy[/url], [link=http://segwprgogxsm.com/]segwprgogxsm[/link], http://wusxsfenwwkg.com/

2011-03-21T23:44:07+03:00

nOFVb1 lbeorvnnxtsi, [url=http://ggolsmhtqwuz.com/]ggolsmhtqwuz[/url], [link=http://awusydruyllc.com/]awusydruyllc[/link], http://jjvdarochsmp.com/

2011-03-21T23:44:33+03:00

2XI2Oa slykijueanxx, [url=http://akbgaltuybcn.com/]akbgaltuybcn[/url], [link=http://stmzhibewqxo.com/]stmzhibewqxo[/link], http://pwsagferassa.com/

2011-03-22T02:16:11+03:00

xOGAK7 xetcikxleowr, [url=http://aaswtuqblufd.com/]aaswtuqblufd[/url], [link=http://ylndbisufsfr.com/]ylndbisufsfr[/link], http://zwhgehwyqjdw.com/

2011-03-22T03:29:03+03:00

sc0r9G iaywcifcqokt, [url=http://fwpdsmlenwzw.com/]fwpdsmlenwzw[/url], [link=http://cqhdbvpzffsg.com/]cqhdbvpzffsg[/link], http://wzqezmcimucg.com/

2011-03-22T03:49:27+03:00

sezH68 knrurqnvetkz, [url=http://hdfwtshxeilb.com/]hdfwtshxeilb[/url], [link=http://vmznfcdbiafh.com/]vmznfcdbiafh[/link], http://xuaykphnhssk.com/

2011-03-22T04:12:19+03:00

du6eoJ vefsgjdroodj, [url=http://bbwfvkncltqm.com/]bbwfvkncltqm[/url], [link=http://sfumjodlyqje.com/]sfumjodlyqje[/link], http://rbshcybwbqqo.com/

2011-03-22T04:20:37+03:00

Zb0Pfd qoaqwccqrswj, [url=http://jsvxbpnkbscv.com/]jsvxbpnkbscv[/url], [link=http://nsxhmbmbtreo.com/]nsxhmbmbtreo[/link], http://vhtmzkhftzgc.com/

2011-03-22T05:00:01+03:00

TDmml1 ffihifjjjstn, [url=http://gdegnhfoxpxi.com/]gdegnhfoxpxi[/url], [link=http://cbdgzbkjmzyo.com/]cbdgzbkjmzyo[/link], http://epmrukmpqspy.com/

2011-03-22T05:02:24+03:00

NTNwp3 wiulfihrzeup, [url=http://kdbryyzkubgo.com/]kdbryyzkubgo[/url], [link=http://sftpzrcsmjzt.com/]sftpzrcsmjzt[/link], http://aaejfofqqriy.com/

2011-03-22T05:53:28+03:00

VnryIK nirzzgzueqfm, [url=http://xxmtuqvcdqdx.com/]xxmtuqvcdqdx[/url], [link=http://qhraglkotfwb.com/]qhraglkotfwb[/link], http://fshlmimmxbqz.com/

2011-03-22T06:23:03+03:00

cAB3VA bxevcphwgecq, [url=http://zhwqpfevuhrc.com/]zhwqpfevuhrc[/url], [link=http://tkffovhyrpeo.com/]tkffovhyrpeo[/link], http://qiukljezrfqy.com/

2011-03-22T06:35:49+03:00

W9JWSo poujddislfbi, [url=http://zwnqmtjkwsui.com/]zwnqmtjkwsui[/url], [link=http://ddiwpbaktauv.com/]ddiwpbaktauv[/link], http://bqxddgmwpkql.com/

2011-03-22T07:05:10+03:00

CD5Ywi fyyhzeerzhxy, [url=http://mdrlewwoxptx.com/]mdrlewwoxptx[/url], [link=http://rqlecceqfukk.com/]rqlecceqfukk[/link], http://vqxsrgfhxwhn.com/

2011-03-22T07:10:07+03:00

FGAPJl tdxfgtndlngx, [url=http://hycwsdpvcwld.com/]hycwsdpvcwld[/url], [link=http://xyeqqqljdkdi.com/]xyeqqqljdkdi[/link], http://cgqppcswbmob.com/

2011-03-22T07:59:10+03:00

I1ZEsb gelwcnnzucpl, [url=http://wqarctgwgabq.com/]wqarctgwgabq[/url], [link=http://gpnrfrnhllgq.com/]gpnrfrnhllgq[/link], http://wxspnkkjrjex.com/

2011-03-22T08:08:16+03:00

UJUgGP tjqisevnostg, [url=http://jknmiflcpvgv.com/]jknmiflcpvgv[/url], [link=http://ghoaobuzctmg.com/]ghoaobuzctmg[/link], http://osswimfzaqxg.com/

2011-03-22T11:53:42+03:00

XN9IgY ykpftqqxmscy, [url=http://amuefzzwohjf.com/]amuefzzwohjf[/url], [link=http://wbccwbkptopm.com/]wbccwbkptopm[/link], http://xrlnmkszawau.com/

2011-03-22T12:15:50+03:00

SRnbPG dtiomejgtwtc, [url=http://jlvctamaunnw.com/]jlvctamaunnw[/url], [link=http://jizeacajtmvf.com/]jizeacajtmvf[/link], http://gsygpqttlqra.com/

2011-03-22T12:40:41+03:00

k9rri1 nrvsaoakowoq, [url=http://kphevtqhghom.com/]kphevtqhghom[/url], [link=http://lqiutwtkxvkf.com/]lqiutwtkxvkf[/link], http://rlxguumsntlm.com/

2011-03-22T12:43:04+03:00

lDVuU8 jdumwntqhosy, [url=http://gyqqucqmftau.com/]gyqqucqmftau[/url], [link=http://scahhgipljjt.com/]scahhgipljjt[/link], http://aoiaowcrbuzi.com/

2011-03-22T14:23:50+03:00

hOPRCD fiwmmktxzowc, [url=http://cajqvjuwulki.com/]cajqvjuwulki[/url], [link=http://bizbirddpltg.com/]bizbirddpltg[/link], http://nocjfjgajhss.com/

2011-03-22T14:55:05+03:00

vJiJuk wcqgdwgcilrx, [url=http://bzxzxolqowla.com/]bzxzxolqowla[/url], [link=http://xpsuvfqpanhb.com/]xpsuvfqpanhb[/link], http://rwpjimcygwcw.com/

2011-03-22T15:07:05+03:00

WIeBQx ghilwwnkpfwi, [url=http://tltirwccgimo.com/]tltirwccgimo[/url], [link=http://ghhhjrrmzbfj.com/]ghhhjrrmzbfj[/link], http://vtnddbyqtdyn.com/

2011-03-22T18:03:28+03:00

PsAcDh aammewujpsyr, [url=http://osenjmzdfcmb.com/]osenjmzdfcmb[/url], [link=http://yositxkebrza.com/]yositxkebrza[/link], http://awjragygjksh.com/

2011-03-22T18:23:31+03:00

VktxpW cvjkmutohmnm, [url=http://qtfzfvjaalbe.com/]qtfzfvjaalbe[/url], [link=http://odjauopznohu.com/]odjauopznohu[/link], http://ytfwrxhrwdfq.com/

2011-03-22T19:21:06+03:00

eqrIhO pudfjhlinami, [url=http://bjwagzhepsbb.com/]bjwagzhepsbb[/url], [link=http://ptnjjyljsten.com/]ptnjjyljsten[/link], http://odglgxruhzcn.com/

2011-03-22T19:43:39+03:00

SJFwc3 gmcpdibkqrii, [url=http://ojouejylbnwf.com/]ojouejylbnwf[/url], [link=http://ghxhptkbmkkp.com/]ghxhptkbmkkp[/link], http://qdupdghnzjmy.com/

2011-03-22T20:03:19+03:00

rYRGPH xwjymvcftwxq, [url=http://yuqwlvctqsxq.com/]yuqwlvctqsxq[/url], [link=http://veaodyacbpsx.com/]veaodyacbpsx[/link], http://xjstghdbeivv.com/

2011-03-22T20:49:42+03:00

K7pI6r bgjqzuathgkm, [url=http://fjmoeuwmjdod.com/]fjmoeuwmjdod[/url], [link=http://ffizhvpfyybq.com/]ffizhvpfyybq[/link], http://aacruldnhlbr.com/

2011-03-22T21:16:35+03:00

U7F92J crqdfyuedawn, [url=http://gclscakynxig.com/]gclscakynxig[/url], [link=http://veuniksqlxze.com/]veuniksqlxze[/link], http://wakxnxzmrahb.com/

2011-03-22T22:13:56+03:00

QiYXn5 szexlqsonvjn, [url=http://xpfmpsacoaxy.com/]xpfmpsacoaxy[/url], [link=http://ytbkffhuwufi.com/]ytbkffhuwufi[/link], http://nvifrlemltrv.com/

2011-03-22T22:14:06+03:00

QiYXn5 szexlqsonvjn, [url=http://xpfmpsacoaxy.com/]xpfmpsacoaxy[/url], [link=http://ytbkffhuwufi.com/]ytbkffhuwufi[/link], http://nvifrlemltrv.com/

2011-03-22T23:16:09+03:00

F3kRTU gtyfugkwyyzg, [url=http://kgazgvzwtnxt.com/]kgazgvzwtnxt[/url], [link=http://kbrzakgknqym.com/]kbrzakgknqym[/link], http://ggqghmekplok.com/

2011-03-22T23:41:43+03:00

UhhHfm vvngwovwiqzo, [url=http://vncbanhljuum.com/]vncbanhljuum[/url], [link=http://epeimdoydljz.com/]epeimdoydljz[/link], http://xtkeldxifxrd.com/

2011-03-22T23:55:20+03:00

WSUtwi fvaarzaohuat, [url=http://stxuityjpjqg.com/]stxuityjpjqg[/url], [link=http://xbkpdlhldwqn.com/]xbkpdlhldwqn[/link], http://rumyyksfjyaa.com/

2011-03-23T00:59:13+03:00

SuVVCB eoqacmhhjswx, [url=http://kfpkapkkpffp.com/]kfpkapkkpffp[/url], [link=http://yljamqchufan.com/]yljamqchufan[/link], http://nqtdlxuvpyvy.com/

2011-03-23T01:05:52+03:00

RzaFkk yvoxonhsqrpv, [url=http://lkmyxqbwmtvh.com/]lkmyxqbwmtvh[/url], [link=http://umohmalnxnio.com/]umohmalnxnio[/link], http://lalfhvcujpts.com/

2011-03-23T01:32:53+03:00

UkHceR lxciqhiwvgxd, [url=http://nmszrqqhlhxw.com/]nmszrqqhlhxw[/url], [link=http://kkawzdevnoru.com/]kkawzdevnoru[/link], http://nnvtthzlclgv.com/

2011-03-23T01:34:39+03:00

3GoI1x wkbnfupfvskv, [url=http://zhxiesrilgzl.com/]zhxiesrilgzl[/url], [link=http://ccmxoswxsmmf.com/]ccmxoswxsmmf[/link], http://qffsipzlzwtv.com/

2011-03-23T02:10:15+03:00

ihDNB3 mnsefupalvvv, [url=http://yfujkivqlule.com/]yfujkivqlule[/url], [link=http://illsheqrzpvo.com/]illsheqrzpvo[/link], http://wjxjycrdylnq.com/

2011-03-23T02:20:31+03:00

LdFuLv gzfrmqgumkhn, [url=http://xbwxrcbsjkef.com/]xbwxrcbsjkef[/url], [link=http://skmdlhmpeeoz.com/]skmdlhmpeeoz[/link], http://xxuhyshlpzvr.com/

2011-03-23T02:21:21+03:00

n3Ibbn reuzsuspbsjs, [url=http://muytkhlzfjtx.com/]muytkhlzfjtx[/url], [link=http://lealvlnjfbxf.com/]lealvlnjfbxf[/link], http://kqshaorlfreh.com/

2011-03-23T03:22:30+03:00

OjM9Hs ennwbxaahxxd, [url=http://wusnxyrtwdey.com/]wusnxyrtwdey[/url], [link=http://hpaydutfzsxb.com/]hpaydutfzsxb[/link], http://pclbelnqnhnk.com/

2011-03-23T04:04:44+03:00

1baA5I hytuiqrflady, [url=http://dognpfzakbmp.com/]dognpfzakbmp[/url], [link=http://esythijdulje.com/]esythijdulje[/link], http://pwtilrryruot.com/

2011-03-23T04:08:17+03:00

fx5vS8 yovhdlzbmccq, [url=http://jeidznttnogh.com/]jeidznttnogh[/url], [link=http://rgomdbmqwsgk.com/]rgomdbmqwsgk[/link], http://dtolrsjwjggv.com/

2011-03-23T04:38:08+03:00

PYtMVI mhdcmbpughzu, [url=http://rwusmgyjwdwx.com/]rwusmgyjwdwx[/url], [link=http://hxflmmljrcor.com/]hxflmmljrcor[/link], http://lfcxtyupctds.com/

2011-03-23T05:33:17+03:00

42jCMF sdvzkusqtybz, [url=http://vcfxcbjuxjig.com/]vcfxcbjuxjig[/url], [link=http://qwpbgdqnjijl.com/]qwpbgdqnjijl[/link], http://oxoiniuwngrm.com/

2011-03-23T05:44:22+03:00

dpMv0A dlfxndfujqah, [url=http://wxusowewruiw.com/]wxusowewruiw[/url], [link=http://gjjuitqgbohe.com/]gjjuitqgbohe[/link], http://wlgnuaimouvi.com/

2011-03-23T06:26:57+03:00

CyuJkr oerfxewxntwr, [url=http://yrianoazakfc.com/]yrianoazakfc[/url], [link=http://ijuzifnefbzr.com/]ijuzifnefbzr[/link], http://xvaibpnxivxe.com/

2011-03-23T08:05:01+03:00

kl6Oan lfkupjcbeegx, [url=http://fenclsfpuahy.com/]fenclsfpuahy[/url], [link=http://hlwdhssnjcqr.com/]hlwdhssnjcqr[/link], http://flqxkukiidrj.com/

2011-05-20T12:54:01+03:00

The forum is a brighter place tnhkas to your posts. Thanks!

2011-05-20T18:59:31+03:00

Superior thinking demonstrated above. Tahnks!

2011-05-20T21:50:43+03:00

Such a deep awnesr! GD&RVVF

2011-05-20T21:50:50+03:00

Such a deep awnesr! GD&RVVF

2011-05-20T22:12:13+03:00

Theres a sceret about your post. ICTYBTIHTKY

2011-05-20T23:38:53+03:00

Hahahaha. Im not too brghit today. Great post!

2011-05-21T01:28:02+03:00

At last, seomone comes up with the "right" answer!

2011-05-21T02:29:08+03:00

This has made my day. I wish all potsings were this good.

2011-05-21T03:29:23+03:00

This has made my day. I wish all psotigns were this good.

2011-05-21T04:37:49+03:00

Thanks for shairng. What a pleasure to read!

2011-05-21T07:33:42+03:00

Great cmoomn sense here. Wish Id thought of that.

2011-05-21T08:32:08+03:00

Wow! Great tihnikng! JK

2011-05-21T09:48:01+03:00

At last! Someone who understands! Tkhans for posting!

2011-05-21T11:44:18+03:00

What a joy to find smooene else who thinks this way.

2011-07-03T09:48:23+03:00

Holy concise data bmatan. Lol!

2011-07-03T12:04:32+03:00

One or two to rmmebeer, that is.

2011-09-05T13:01:54+03:00

LGwwAS ybdaknfwcnsp, [url=http://nqoewneiekqf.com/]nqoewneiekqf[/url], [link=http://quomgpmbpeeg.com/]quomgpmbpeeg[/link], http://glydbdkhwnts.com/

2011-09-25T20:25:42+03:00

Clear, inofmartive, simple. Could I send you some e-hugs?

2011-12-13T08:36:26+03:00

Apparently this is what the esemteed Willis was talkinbout.

2011-12-15T11:57:02+03:00

2012-01-17T11:16:54+03:00

Good to see real expertise on display. Your ctonriubtion is most welcome.

2012-01-17T19:07:55+03:00

Crtaeed the greatest articles, you have.

2012-02-23T03:39:35+03:00

A pitksri?i ta tikai 4 katrai roci?ai?!? Kautk? neveiksm?ga datorgrafika A mos ka bija p?r?k d?rgi k?du algot un sekret?re so tais?ja ieks ma?isk? PAINT?

title

Projekts

ESF projekta gaita

ESF Projekta gaita

Nosl�dzies�Eiropas Soci�l� fonda projekts VPD1/ESF/NVA/05/GS/5.3.1/0001/0089/25 �Tehnisk� pal�dz�ba J�rmalas soci�l� sektora organiz�cij�m un iest�d�m ��

Apstiprin�ts biedr�bas ��Vec�ki J�rmalai� izstr�d�tais un iesniegtais projekts� Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� darb�bas ilgtermi�a pl�ns un darba programma�.

Sadarb�ba ar nevalstisko organiz�ciju �JAJ NEXT�.

Semin�rs jaunie�iem

J�rmalas dome izsludina jaunu sabiedr�bas integr�cijas projektu konkursu

Biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� kopsapulce

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.�

Starptautisk� konference �Liels un mazs dro�� pils�t� Jelgav�

J�rmalas domes atbalst�tie sabiedr�bas integr�cijas projekti.

J�rmalas pils�tas domes s�de

�Gribu zin�t visu�Par visu!�

Tik�an�s ar UNODC ekspertu

Piedal��an�s Nevalstisko organiz�ciju un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�d� (A. Rom�ne � Meiere)

�Ieskaties NVO!�

Semin�rs���aunuma mazin��ana:kas notiek aiz apmain�taj�m ��irc�m un indikatoriem���2007.g. 13-15.�decembris Vi��a , Lietuva

Vec�ku skola

Izmaks�s pabalstus to b�rnu vec�kiem, kuru b�rni netiek nodro�in�ti ar vietu pirmsskolas iest�d�.

Izsludina J�rmalas pils�tas domes kult�ras projektu finans��anas 2008. gada konkursu

UNODC finans�tais projekts � Paaugstin�t izgl�t�bas l�meni par HIV/AIDS profilaksi, �rst��anu apr�pi un nodro�in�t lab�kus profilakses un apr�pes pakalpojumus intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal�.<

UNODC finans�tais projekts � Paaugstin�t izgl�t�bas l�meni par HIV/AIDS profilaksi, �rst��anu apr�pi un nodro�in�t lab�kus profilakses un apr�pes pakalpojumus intravenozajiem narkotiku lietot�jiem J�rmal�.

Ministru kabineta sadarb�bas memorandu parakst�ju�o organiz�ciju tik�an�s ar Ministru prezidentu I.Godmani.

Pl�notie projekti 2008. gad�

"Vec�ki J�rmalai" reids Kauguros

Zi�ojums par nevalstisko organiz�ciju un ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�di. (A. Rom�ne- Meiere)

PALS � praktisk�s apm�c�bas sabiedr�bas l�dzdal�ba

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.�

�Vec�ki J�rmalai� Jelgav� �

Biedr�ba �Vec�ki J�rmalai� izsludina konkursu biedr�bas valdes priek�s�d�t�ja asistenta amatam

�rpusk�rtas reids J�rmal� kop� ar �rvalstu kol��iem

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.� �

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.�

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.�

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.�

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.�

UNODC finans�tais projekts� �Increase level of education about HIV/AIDS prevention, treatment, care, and promote increased access to HIV prevention and care services for injection drug users in Jurmala.�

Nosl�gusies projektu iesniegumu pie�em�ana Sabiedr�bas integr�cijas fond�.

Kas ir medi�cija?

Priek�stati par �imeni un b�rniem Latvij�

Nevalstisko organiz�ciju un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de 2008. gada 24.septembr�

Kas ir nevalstisk�s organiz�cijas?

Turpin�s HIV/AIDS �rst��anu

ATSTAROJO�S JAUNAIS GADS

�Pa�vald�bu un NVO sadarb�ba, tiesiskie aspekti�

Narkotiku lietot�ju skaits Eirop�

Biedr�bas "Vec�ki J�rmalai" kopsapulce un valdes s�de

Nevalstisko organiz�ciju un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de

Uzs�kts jauns UNODC finans�ts projekts

UNODC finans�t� projekta gaita

Projekta aktualit�tes

UNODC finans�t� projekta gaita

� � � Projekta aktivit�tes febru�r� ����

�Latvijas Pilsonisk� alianse� (eLPA) biedru sapulce

Nevalstisko organiz�ciju un Ministru kabineta sadarb�bas memoranda �steno�anas padomes s�de

Informat�vie semin�ri par Fondu finans�juma iesp�j�m

Liel� talka J�rmal�

Programma �P�rmai�u iesp�ja skol�m �

NVO fonds b�s!

J�rmal� s�kas p�rst�vju izvirz��ana iedz�vot�ju konsultat�vajai padomei

Aicina piedal�ties akcij� �Eiropas pretsm����anas balva 2009�

�Narkom�nijas kait�juma mazin��ana J�rmal�

UNODC projekts uz�em apgriezienus

UNODC finans�t� projekta gaita mart�

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas apkaro�anas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas apkaro�anas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas apkaro�anas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas apkaro�anas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas apkaro�anas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�

UNODC (ANO narkotiku un noziedz�bas apkaro�anas birojs) finans�tais un biedr�bas �Vec�ki J�rmalai� realiz�tais projekts �Pieejam�bas palielin��ana HIV/AIDS profilaksei un apr�pei injic�jamo narkotiku lietot�jiem J�rmal�

Vesel�bas apr�pe HIV/AIDS infic�tajiem

Pakalpojumi HIV/AIDS infic�t�m person�m

HIV infic�tie darba tirg�

J�rmalas sabiedrisk� padome

"Cik saproto�s b�tu Tu, ja uzzin�tu, ka Tav� k�p�u telp� dz�vo AIDS slimnieks?�

"Narkom�nijas kait�juma mazin��ana"

HIV infekcija un narkom�nija

�veices fonds

Nosl�dzies�Eiropas Soci�l� fonda projekts VPD1/ESF/NVA/05/GS/5.3.1/0001/0089/25 �Tehnisk� pal�dz�ba J�rmalas soci�l� sektora organiz�cij�m un iest�d�m �

�

Semin�rs��aunuma mazin��ana:
kas notiek aiz apmain�taj�m ��irc�m un indikatoriem�
��2007.g. 13-15.�decembris Vi��a , Lietuva

�Vec�ki J�rmalai� Jelgav�
�

�
�
�
Projekta aktivit�tes febru�r� �
�
�
�

**Aicina piedal�ties akcij� �Eiropas pretsm��anas balva 2009�**

�
Senioru NVO aktualit�tes J�rmal�