"Narkomānijas kaitējuma mazināšana Jūrmalā"
 
 Biedrības „Vecāki Jūrmalai” realizētais projekts, kura mērķis ir izveidot remisijā esošu narkotisko vielu lietotāju pašpalīdzības grupas ir tieši vērsts uz to, lai palīdzētu šiem cilvēkiem pārvarēt radušās problēmas pēc narkotisko vielu lietošanas pārtraukšanas un palīdzētu noturēt ilgstošu remisiju, jeb neatsākt lietot atkarību izraisošās vielas.
Diemžēl vispārzināms ir fakts, ka tikai reti kuram narkotisko vielu atkarīgajam tas izdodas un viens no pamata cēloņiem ir stress. Tā kā stress ir viena no pamata problēmām mūsdienu pasaulē arī tiem cilvēkiem, kuri nelieto atkarību izraisošas vielas, tad nolēmām sagatavot šo rakstu par stresu un stresa menedžmentu, kas varētu būt noderīgs gan atkarīgajiem, gan tiem, kas atkarību izraisošās vielas nelieto.
 
STRESS
Stress ir organisma nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību, kas izpaužas vispārējā adaptācijas sindromā. Stress ir morāla vai fiziska pārslodze, kurā indivīds nonāk, ja no viņa prasītas draud pārsniegt viņa spējas vai spēku robežas. Medicīnā tiek uzsvērti trīs galvenie stresa posmi: trauksmes, rezistences jeb pretestības un izsīkuma posms.
Stress ir parasta un bieža parādība, kuru piedzīvo visi cilvēki. Tas saistās ar saspīlējumu, spriedzi, nemieru. Stress ir organisma un psihes kompleksa reakcija uz emocionāli nozīmīgu kairinājumu, signālu vai problēmsituāciju. Stresa jēdziens ir tik ietilpīgs, ka daudzi uzskata par stresu visu, kas notiek ar cilvēku, ieskaitot miegu. 
 
Vienos un tajos pašos apstākļos stress var radīt garīgu izsīkumu, nervu sabrukumu, sirdslēkmi, astmu vai muskuļu nogurumu. Taču paši šie traucējumi nav stress, bet gan tā dažādās sekas, kādas stress atstāj uz noteiktu indivīdu. Stress kā dzīves aktivitātes elements, kā nespecifisks adaptācijas process palīdz pārvarēt ne tikai bīstamību, bet arī apkopot spēkus katram turpmākajam dzīves attīstības solim.

STRESA CĒLOŅI
Kas rada stresu? Pašu nesakārtotā dzīve. Darbā, ģimenē. Ikdiena stresu visvairāk rada ieceru un realitātes neatbilstība. Taču jāsaprot, ka ne viss notiek burtiski tā, kā esi ieplānojis – no paša neatkarīgu iemeslu dēļ. Tā tas ir jebkuram cilvēkam.

Uztraukties nedrīkst divos gadījumos:
1) kad neko vairs nevar darīt,
2) kad kaut ko var darīt.

Zinātniski tehniskās revolūcijas laikmets ar pieaugošo dzīves tempu, urbanizāciju, informācijas pārslodzi, kā arī hipodinamijas izvirza cilvēkam papildus prasības, lai adaptētos jaunajos apstākļos. Daudzi no šiem faktoriem ir stresogēni. Stresa un adaptācijas jautājumi ir kļuvuši par vienu no svarīgākajām sociālajām problēmām, ko pēta no dažādiem viedokļiem.

 Spēcīgs stresors ir bailes no bezdarba, bads. Pētījumi rāda, ka viens no vissmagākajiem pārdzīvojumiem ir darba zaudējums, jauna darba meklējumi un ar tiem saistītā nenoteiktība, arī laika un informācijas deficīts veicina stresa rašanos.

Dažāda augstākā neirālā darbības tipa cilvēki atšķirīgi reaģē vienādos apstākļos uz vienu un to pašu kairinātāju. Tas, kas vienam rada izteiktu stresa reakciju, citam sevišķas reakcijas neizraisa. Cilvēkam ir jāsaprot stresa nozīme, kā arī stresa saistību ar veselību. Pārmērīgs stress  var palielināt saslimšanas iespēju. Ilgstoši atrodoties spēcīgu stresoru ietekmē, cilvēks var paaugstināties asinsspiediens, rasties sirdsdarbības traucējumi, sašaurināties sirds asinsvadi, rasties gremošanas traucējumi, attīstīties neirozes (augstākās neirālās darbības funkcionāli traucējumi) un citas slimības. Svarīgi ir atrast sev optimālu stresa līmeni, kurš nekaitē veselībai, un iemācīties pārvarēt pārāk stipru negatīvo stresu, pirms tas kļūst veselībai kaitīgs.

Vislielāko stresu cilvēkam rada tas, ka viņam par kaut ko nav informācijas. Piemēram meita neatnāk no ballītes norunātajā laikā. Māmiņa uztraucas, nervozē un atlikušo nakts daļu visbiežāk pavada bezmiegā, raugoties pa logu cerībā ieraudzīt savu lolojumu. Domās jau ir uzburtas visbriesmīgākās ainas – bērns ir nokļuvis avārijā, morgā utt.

 Taču bieži vien mūsu fantāzijām ir pavisam neliels sakars ar realitāti – kā vēlāk izrādās, meita palikusi pa nakti pie draudzenes, bet nav gribējusi ar savu zvanu traucēt mammas naktsmieru.

Lai izvairītos no līdzīgām situācijām un pasargātu savu nervu sistēmu, būtu jāizlemj, kurā brīdī sākt uztraukties. Aprakstītajā gadījumā – ja meita neatnāk vai nepiezvana arī no rīta. Kad cilvēkam ir konkrēts rīcības plāns – ko viņš darīs katrā noteiktā situācijā – viņš nomierinās.
Vēl viens būtisks stresa rašanās iemesls – cenšanās paveikt vairākus darbus reizē. Protams, mums ik dienas jāpilda dažādi pienākumi – ģimenē, darbā utt., taču visu darīt vienlaikus nav iespējams, jo tādējādi mēs pakļausim sevi ne tikai liekam stresam, bet arī padarītā darba kvalitāte neradīs gandarījumu.
Ļoti svarīga ir darbu plānošana – galvenais ir spēcīgi saplānot lietas, kas katrā konkrētā dienā jāpaveic, un izlemt, ko kurā brīdī darīt. Jo pārdomātāka būs diena, jo mazāk iespēju piedzīvot nepatīkamas situācijas.

Protams, ir brīži, kad kāda problēma prātu ir pārņēmusi tik ļoti, ka par kaut ko citu padomāt ir gandrīz neiespējami. Tomēr arī šādā gadījumā jāmēģina nedaudz distancēties no problēmas un, domājot loģiski, izveidot konkrētu rīcības plānu. Visvienkāršākais – problēmu sadalīt pa mazākiem posmiem. Noteikti bezjēdzīgās domas – kā man neiet, esmu bezizejā utt. – metiet pie malas. Ar vaimanāšanu, krišanu panikā neko daudz nepanāksim. Turklāt visbiežāk realitāte nav tik briesmīga, kādu mēs to uzburam savās fantāzijās.

Ir tāds dzīves princips – šeit un tagad. Ja mēs vienīgi fantazējam, savas problēmas padarot gandrīz par monstru, mēs neesam šeit un tagad un līdz ar to arī savā dzīvē neko nevaram mainīt un it kā pārstājam eksistēt. Turklāt – jāiemācās domāt pozitīvi un visus darbus plānot ar pozitīvu iznākumu. 
Cilvēks, kurš neatvēl noteiktu laiku savas enerģijas atjaunošanai, vispirms zaudē dzīvesprieku, pēc tam sākas nenosakāmas fiziskas sūdzības, kurām nav rodams medicīnisks izskaidrojums. Tad seko depresijas periods, līdz beidzot izpaužas diagnosticējama saslimšana.

Un tikai tad cilvēks saprot, ka jāpievērš uzmanība savām problēmām, lai gan prātīgāk būtu jau laikus parūpēties par savas enerģijas atgūšanu, negaidot, kad slimība mums liks to darīt.
Vislabākais veids, kā plānot nākotni, ir – izvēlēties to. Vai nu izvēlies tu, vai arī dzīve izvēlas tevi. Ja mēs neiztēlojamies pozitīvu rezultātu, notiek tas, no kā baidāmies.
Mēs nevaram izmainīt pasauli, bet mēs varam mainīt savu domāšanu. 

Projektu atbalsta Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.