MĀJAS LAPA VISIEM POZITĪVAS SABIEDRĪBAS VEIDOTĀJIEM
Sveicināti visi tie, kas vēlas veidot mūsu sabiedrību pozitīvāku! Tieši jums ir paredzēts šis jaunais medijs ar nosaukumu www.iemetaci.lv
![]() |
|
|
![]() ![]() |
||
|
MĀJAS LAPA VISIEM POZITĪVAS SABIEDRĪBAS VEIDOTĀJIEM Sveicināti visi tie, kas vēlas veidot mūsu sabiedrību pozitīvāku! Tieši jums ir paredzēts šis jaunais medijs ar nosaukumu www.iemetaci.lv |
15-03-2008 Cilvēku tirdzniecība Latvijā
Cilvēku tirdzniecības problēma Latvijas likumdošanā tika definēta 2002. gadā, līdz ar to tā ir samērā jauna problēma, kas tiek aktīvi risināta.
Cilvēku tirdzniecības problēmai Latvijā piemīt vairākas īpatnības, kas to atšķir no citām Eiropas Savienības un pasaules valstīm: ■ Cilvēku tirdzniecība savā būtībā ir sociāla parādība un pašreizējos sociāli ekonomiskajos apstākļos, kas valda Latvijā, visu mūsu valsti var uzskatīt par šī baisā noziedzīgā nodarījuma upuri. Nabadzības nomāktas un mazizglītotas sievietes ir potenciālie upuri cilvēku tirgoņiem. Sociālekonomiskie apstākļi ir iemesls tam, ka Latvija šobrīd pārsvarā ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes jeb sūtītājvalsts, mazāk tranzīt un saņēmējvalsts. Pašreizējā ekonomiskā nevienlīdzība, kas pastāv starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, rada situāciju, ka Latvijas nabadzīgie iedzīvotāji kļūst par attīstītāko Rietumvalstu labāk nodrošināto pilsoņu upuriem. Populārākās cilvēku tirdzniecības mērķa valstis ir Lielbritānija, Vācija, Itālija, Spānija, Šveice, Dānija un Portugāle. Tomēr paredzams, ka līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai un tam sekojošu dzīves līmeņa paaugstināšanos šī tendence mainīsies un arī Latvija kļūs par cilvēku tirdzniecības upuru galamērķi un tranzītvalsti, īpaši no Austrumiem Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Šai situācijai nepieciešams savlaicīgi sagatavoties. ■ Organizētā noziedzība Latvijā aktīvi nepiedalās cilvēku tirdzniecībā, visbiežāk ar cilvēku tirdzniecību nodarbojas grupās apvienojošies vervētāji Latvijā un suteneri mērķa valstīs. ■ Latvijā šobrīd vairs nav viena izteikta cilvēku tirdzniecības riska reģiona un riska grupas sabiedrisko organizāciju pētījumi liecina, ka par upuriem visā Latvijā kļūst dažādu vecuma dažādu izglītības līmeņu sievietes, tai skaitā arī sievietes ar augstāko izglītību (Datu avots: Resursu centrs sievietēm Marta). Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai cilvēku tirdzniecības situācijā parādījusies globalizācijas tendence, par ko liecina tas, ka: ■ Aizvien biežāk par sutenerismu un vervēšanu Latvijā aizdomās turēto un apsūdzēto statusā nonāk ārvalstu iedzīvotāji, kas ierodas Latvijā un vervē sievietes darbam ārvalstīs vai nu pašu spēkiem, vai ar vietējo bijušo prostitūtu starpniecību. ■ Latvijas pilsoņi - vervētāji paši bez citu valstu pārstāvju palīdzības organizē noslēdzošo posmu izveido un organizē dzīvokļu prostitūciju Anglijā, Norvēģijā. ■ Jaunas sievietes bez vervētāju starpniecības apvienojas grupās un kā tūristes ierodas Rietumeiropas valstīs, kur sniedz seksuālos pakalpojumus. Šajās darbībās nav nozieguma sastāva, līdz ar to šo tendenci nav iespējams novērst ar represīvām metodēm nepieciešams nopietns un visaptverošs preventīvais darbs. Pēc policijas rīcībā esošās aptuvenās informācijas, uz Eiropas valstīm, lai nodarbotos ar prostitūciju, katru mēnesi izbrauc vairāk kā simts sieviešu, turklāt pārsvarā atkārtoti. ■ Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas sievietes ir pilntiesīgas ES pilsones un ir tiesīgas legāli nodarboties ar prostitūciju daudzās ES dalībvalstīs. Vietējās policijas vairs ne tik stingri kontrolē vietējos sutenerus, kas izmanto Latvijas pilsones. Pēdējā laikā raksturīga, satraucoša un policijas darbu apgrūtinoša ir labprātīguma elementa tendence: ■ starp cilvēku tirdzniecības upuriem un vervētājiem pastāv abpusējas ieinteresētības princips - abas puses labprātīgi sadarbojas, lai gūtu abpusēji izdevīgu peļņu, par to neinformējot trešās personas, tai skaitā arī policiju. Šī tendence apgrūtina cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanu un novēršanu. ■ Ārvalstī ar prostitūciju nodarbojušās personas pēc atgriešanās bieži vien iesaista šajā arodā savas paziņas, radinieces un tās savukārt atgriežoties ķēdes reakcijā bieži vien iesaista citas. www.cilvektirdznieciba.lv |
|
|
galvenā lapa |
gribi tusēt? |
gribi zināt? |
gribi strādāt? |
gribi čupoties? |
viskaste |
Meklēšana
Mājas lapas uzturēšana tiek veikta EEZ/ Norvēģijas finanšu instrumentu NVO fonda NVO darbības atbalsta programmas, projektu konkurss Nr. 2007.NVOF1.1. ietvaros. Darbības atbalsta iesniegums nr. 2007. NVOF1.1./2-2, Biedrības "Vecāki Jūrmalai" darbības ilgtermiņa plāns un darba programma. Par mājas lapas saturu pilnībā atbild biedrība "Vecāki Jūrmalai". ![]() ![]() ![]() |
||