MĀJAS LAPA VISIEM POZITĪVAS SABIEDRĪBAS VEIDOTĀJIEM 
Sveicināti visi tie, kas vēlas veidot mūsu sabiedrību pozitīvāku! Tieši jums ir paredzēts šis jaunais medijs ar nosaukumu www.iemetaci.lv
 


 
12-11-2008

Pilsoniskās sabiedrības attīstība
Saskaņā ar “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnēm 2005. – 2014. gadam” un valsts programmu “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005. – 2009. gads” ir izstrādāta „Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programma 2008. - 2012.gadam”
Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt tādas vides izveidi, kas sekmētu pilsoniskās sabiedrības attīstību un kurā iedzīvotājiem būtu motivācija piedalīties sabiedrības jautājumu risināšanā, kā arī nebūtu šķēršļu sadarboties.
Lai sasniegtu programmas galveno mērķi, dokumentā ir izvirzīti trīs apakšmērķi:
1. Palielināt to cilvēku īpatsvaru Latvijā, kas, formāli un neformāli sadarbojoties savu un sabiedrības mērķu labā, vairo sociālo kapitālu.
2. Paaugstināt iedzīvotāju, neformālo grupu un nevalstisko organizāciju līdzdalības efektivitāti politikas procesā pašvaldībās, centrālās valsts pārvaldes un Eiropas Savienības līmenī.
3. Attīstīt vidi ilgtspējīgai, uz rezultātu orientētai nevalstisko organizāciju darbībai. Nevalstiskās organizācijas ir pilsoniskas sabiedrības pamats tādā nozīmē, ka tā veido saikni starp iedzīvotājiem un valsti, mazina plaisu starp varu un sabiedrību. Izņemot vēlēšanas un referendumus, kas ir tieša tautas lēmumu pieņemšana, visbiežāk cilvēka iesaiste valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanā notiek pastarpināti caur nevalstiskajām organizācijām.
 
Veiktie pētījumi apliecina, ka galvenās pilsoniskās sabiedrības attīstības problēmas ir sekojošas:
zema sabiedriskā aktivitāte un savstarpējā uzticēšanās; 2003., 2004., 2006. un 2007.gadā veikto Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauju rezultāti ļauj secināt, ka šo gadu laikā tikai no 53% -62% ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas iesaistās dažādās nevalstiskās organizācijās
iedzīvotāju atsvešinātība no publiskās pārvaldes; Latvijas iedzīvotāju skaits, kas piedalās vēlēšanu procesā samazinās. Ja 8. Saeimas velēšanās piedalījās 71,3% , tad 9. Saeimas vēlēšanās tikai 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu vēlētāju. Iedzīvotāju aptauja (SKDS 2007.gada jūlijs) norāda, ka neskatoties uz to, ka 10% iedzīvotāju praksē mēģina mainīt valsts un pašvaldību iestāžu lēmumus, tomēr apmēram tikai 20,4% iedzīvotāju tic, ka viņiem pastāv reāla iespēja aizstāvēt savas tiesības un sasniegt vēlamo rezultātu valsts vai pašvaldības iestādēs. Salīdzinot 2006. un 2007. gadu, nav palielinājies to cilvēku skaits, kuri ir mēģinājuši panākt kādu valsts vai pašvaldības iestādes lēmuma atcelšanu, pieņemšanu vai grozīšanu.
iedzīvotāju nepietiekamā informētība par NVO darbību. Kaut arī pieaug respondentu skaits, kuri par NVO zina daudz, tomēr apmēram puse respondentu joprojām par NVO nezina nemaz, vai zina ļoti maz. To iedzīvotāju īpatsvars, kas par NVO zina daudz (2007. gadā 19%) tikai nedaudz pārsniedz to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri paši līdzdarbojas NVO.
Vairāk   1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 32 33 34 35 36 37 38 39 40 41 42 43 44 45 46