2010.gada 16.decembrī Bigauņciemā, kafejnīcā „Dižpriede” notika biedrības ‘Vecāki Jūrmalai” realizētā projekta „Narkomānijas kaitējuma mazināšana Jūrmalā” noslēguma konference.

Konferences nosaukums bija „Narkotiku lietotāju pašpalīdzības grupas”.

DALĪBNIEKU IEPAZĪŠANĀS

Konferencē piedalījās gan paši pašpalīdzības grupu dalībnieki- remisijā esošie narkomāni, gan līdzatkarīgie. Pārstāvētas bija biedrības ‘Vecāki Jūrmalai”, „Jauniešu apvienība Jūrmalai Next”, Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldes darbinieki, citu Latvijas  pilsētu sociālā dienesta atkarību profilakses centru atkarību speciālisti. Konferenci uzsākot katrs no tās dalībniekiem stādījās priekšā un īsi pastāstīja par sevi.

KONFERENCES MĒRĶIS

Konferences mērķis bija prezentēt projekta „Narkomānijas kaitējuma mazināšana Jūrmalā” ietvaros izdotos bukletus remisijā esošajiem narkotiku lietotājiem, kā arī līdzatkarīgajiem.
 Konferences laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar projekta aktivitātēm, rezultātiem un rīkota diskusija par narkomānu  un līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu iespējām un problēmām.

GRUPU DARBA NOZĪME

Tika uzsvērts, ka strādāšana grupā ar savām problēmām dod iespēju gan psiholoģiski izanalizēt savas problēmas, gan vingrināties sociāli. Problēmas grupu dalībniekiem ir ļoti daudz, un tieši šīs grupu tikšanās to dalībniekiem tās ļaus pārvarēt.
Pēc projekta pašpalīdzības grupas notiek vidēji ar intensitāti 1 reizi nedēļā. Konferences dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja Jūrmalas pilsētas sniegto iespēju tikties sociālās integrācijas centrā, vai Jūrmalas atkarību profilakses centra telpās.

DISKUSIJA PAR PAŠPALĪDZĪBAS GRUPU POZITĪVO EFEKTU

Grupu dalībnieki stāstīja, ka dažiem pacientiem ir bail runāt par savām problēmām, vai vispār piedalīties grupu darbā, līdz ar to ļoti svarīgi ir grupu nodarbībās palīdzēt iedrošināt nedrošos grupu dalībniekus, iesaistīt viņus grupu darbā un nebaidīties runāt par savām problēmām.

Kā uzsvēra grupu dalībnieki- vairums no viņiem sākotnēji ir domājuši, ka ir vieni ar savām problēmām. Kauna un vainas apziņa kombinējas ar nepakļaušanos esošajām sabiedrības normām, un līdz ar to rada lielu komunikācijas barjeru. Piedaloties pašpalīdzības grupās rodas pozitīvs efekts un tie grupu dalībnieki, kas guvuši panākumus ir liels iedvesmas avots šaubīgajiem.

Speciāliste no Ogres uzsvēra, ka grupas nodarbības to dalībniekiem rada intelektuālas un jūtu sfēras attīstības iespējas. Darbs pašpalīdzības grupās rada iespēju lauzt sociāli izolēto dzīvesveidu, padarīt iespējamas atklātas un dziļas attiecības ar citiem pilsoņiem.

Kad atkarīgais, kas domā, ka viņš ir unikāls ar savām problēmām, pirmo reizi sastop citus grupu dalībniekus ar līdzīgām problēmām , mēdz rasties atvieglojuma sajūta, jo cilvēks saprot, ka viņš nav viens šajā pasaulē.
 

 
 REZUMĒJUMS
 

Konferences dalībnieki vienbalsīgi atzina, ka šādi iesākto labo praksi nākotnē ir nepieciešams turpināt. Tika uzteikta biedrības „Vecāki Jūrmalai” iniciatīva realizējot šāda veida projektu un tika izteikti novēlējumi šādu labo praksi turpināt arī nākotnē. Pašpalīdzības grupu dalībniekiem tika novēlēta izturība un spēks mainīt savu dzīvi uz labo pusi un neatgriezties atkarības un līdzatkarības valgos.
 

 Būt citu cilvēku pieņemtam grupā nozīmē iegūt jaunu pieredzi tiem, kas jūtas citu neakceptēti. Pašpalīdzības grupas akceptē katru, neskatoties uz viņa pagātni. Daudziem no grupu dalībniekiem, gan remisijā esošajiem narkomāniem, gan  līdzatkarīgajiem dzīves laikā ir bijis maz iespēju būt uzklausītiem , saprastiem un akceptētiem. Piedalīšanās grupā nozīmē iegūt ļoti svarīgu pozitīvu pieredzi un iespēju mainīt savu dzīvi.

 

25.novembrī Sabiedrības integrācijas fondā tika parakstīti pirmie apakšprojektu finansēšanas līgumi, kurus finansē Šveices Konfederācija no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem paplašinātajai Eiropas Savienībai. Viens no apstiprinātajiem projektiem ir biedrības „Vecāki Jūrmalai” izstrādātais projekts „Jauniešu un jauno vecāku atbalsta centrs”
 
Kopumā tiek atbalstītaji 56 projekti par kopējo summu 1,9 miljoni latu: 37 mikroprojektiem un 19 makroprojektiem. Projektu īstenošanā tiks iesaistīti 15 partneri no Šveices Konfederācijas un 36 Latvijas pašvaldības, kā arī vairākas valsts un nevalstiskā sektora organizācijas.
 
Grantu shēmas mērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanā, atbalstot aktivitātes, kas uzlabo dzīves kvalitāti bērniem un jauniešiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības un nabadzības riskam, un senioriem. Kopējais grantu shēmas ietvaros pieejamais finansējums ir 3 623 530 Šveices franku ekvivalents latos.
 
 

 

Veselīgs dzīvesveids ir pareiza izpratne par to, kā dzīvot, kā strādāt, kā atpūsties, kā ēst, kā satikt un kontaktēties ar citiem cilvēkiem. Svarīga loma ir katram no šeit minētajiem faktoriem:
* dzīves un atpūtas režīms,
* fiziskās aktivitātes,
* ēšanas ieradumi,
* savstarpējās attiecības.
Aplūkosim šos faktorus sīkāk.
 
Dienas režīms.
Katrai dzīvai būtnei ir savs noteikts dzīves ritms. Ikvienam cilvēkam ir individuāls diennakts režīms jeb bioloģiskais ritms. To regulē sarežģīti procesi galvas smadzenēs. Bioloģiskais ritms regulē daudzas organisma funkcijas, piemēram, miega - nomoda ciklu. Droši vien katrs ir ievērojis sev nepieciešamās stundas miegam, lai justos atpūties un možs. Tāpat zinām, vai esam tā saucamie “cīruļi”, kas agri dodas pie miera un agri mostas, vai - “pūces’”, kuras jūtas labi paliekot nomodā arī vēlās nakts stundās. To visu regulē organisma bioloģiskie ritmi jeb tā sauktais “iekšējais pulkstenis”. Ja tiek traucēts ierastais diennakts ritms, var rasties nogurums, miegainība, darbaspēju samazināšanās, psihiski traucējumi. Tas var pat veicināt slimību attīstību. Svarīgi, lai cilvēks dzīvotu atbilstoši savam bioloģiskajam ritmam. Tas ir viens no veselīga dzīvesveida priekšnoteikumiem. Protams, ne vienmēr izdodas to īstenot dzīvē – mācību vai darba režīms uzliek savus pienākumus. Tomēr ikvienam jāizprot bioloģiskās norises savā organismā un jāmāk tām piemēroties.
 
Miegs. Cilvēks miegā pavada apmēram trešo daļu no savas dzīves. Miegs ir organismam nozīmīgs stāvoklis, bez kura nav iespējama cilvēka eksistence. Mēs izjūtam nepārvaramu nepieciešamību pēc tā. Ne velti cilvēks bez gulēšanas var iztikt tikai 3 - 4 diennaktis. Miegs un veselība ir ļoti cieši saistīti jēdzieni. Miegs ir organisma un psihes stāvoklis, kura laikā zūd apzināts kontakts ar ārējo pasauli. Miega laikā organismā notiek dažādi fizioloģiski procesi. Svarīgākais, ka guļot organismā tiek atjaunotas un uzkrātas šūnu enerģētiskās un funkcionālās rezerves. Bez tam miegs nodrošina centrālās nervu sistēmas darbības līdzsvaru un stabilitāti. Tāpēc pietiekošs miega ilgums ir nepieciešams labas veselības un darbaspēju uzturēšanai. Pilnvērtīgs miegs ir neatņemama veselīga dzīvesveida sastāvdaļa.
Ko darīt, lai būtu labs miegs?
* Ejiet gulēt un celieties katru dienu vienā un tajā pašā laikā arī nedēļas nogalēs.
* Samaziniet troksni un gaismu guļamistabā līdz minimumam, jo tie var traucēt miegu.
* Guļamistabai jābūt vēdinātai, tajā jāuztur optimāla gaisa temperatūra.
* Neejiet gulēt izsalcis vai pārēdies.
* Nesmēķējiet! Smēķēšana apgrūtina gan iemigšanu, gan pamošanos. Smēķētājiem bieži rādās murgi.
* Dzīvojiet aktīvu dzīvi. Patīkamas dienas aktivitātes palīdzēs jums iemigt.
* Gultu izmantojiet tikai miegam – neēst, nestrādāt, nelasīt gultā. Darbs un fiziskās aktivitātes.
 
Zinātnieki ir pierādījuši, ka cilvēki, kuri dzīves laikā daudz un smagi ir strādājuši, mazāk slimo, un viņu vidēji nodzīvotais mūžs ir garāks. Tas ir labs pierādījums tam, ka darbs ir veselīga dzīvesveida veicinošs faktors. Katra cilvēka mērķis būtu strādāt sev tīkamu un interesantu darbu, kas sagādā prieku un gandarījumu.
Fizisks darbs svaigā gaisā ir vispusīgākais kustību veids. Taču arī regulāras sporta nodarbības var sniegt līdzvērtīgu labumu. Fiziskās aktivitātes attīsta veiklību, uzmanību, neļauj uzkrāties liekam svaram. Bez tam tās arī palīdz mazināt stresu, pārdzīvojumus, uztraukumu. Īpaši tas jāņem vērā cilvēkiem, kuri strādā mazkustīgu darbu, kas prasa lielu emocionālo spriedzi. Īpaši svarīgas fiziskās aktivitātes ir līdz 20 gadu vecumam. Tās veicina normālu organisma attīstību un nobriešanu, tomēr jebkurā mūža posmā fiziskās aktivitātes ir obligāts nosacījums veselības uzturēšanai.
 
Atpūta ir tikpat svarīga kā darbs. Dienas režīmā vienmēr jābūt paredzētam laikam arī atpūtai. Pēc ikdienas pienākumu veikšanas cilvēkam nepieciešams atslēgties no saspringtā darba ritma. Sestdienas un svētdienas izmantojiet atpūšoties. Optimāli, ja darba vai mācību vienpusību tiek kompensēta ar aktīvu atpūtu – ceļojumiem, kultūras pasākumu apmeklējumiem.
 
Ēšanas paradumi.
Ļoti svarīgs ir pareizs ēšanas režīms, cilvēkam jācenšas ēst vienā un tai pašā laikā. Vajadzētu atturēties no ēšanas pirms gulētiešanas, tāpat uzturā mazāk būtu jālieto kafija. Vēlams pieturēties pie dalītā uztura principiem. Uztura speciālisti iesaka dzert šķidrumu 40-50 minūtes pirms ēšanas, bet ēšanas laikā – neuzdzert. Pēc 50 minūtēm var dzert.
 
Savstarpējās attiecības.
Attiecības ģimenē, skolā vai darbā ļoti lielā mērā ietekmē cilvēka garastāvokli, viņa vēlmi uzturēties attiecīgajā vidē. Ja attiecības darbā nav labas, ir konflikti, tad cilvēks uz darbu iet nelabprāt, viņš ir stresā, saīdzis, kas ļoti lielu iespaidu dod arī uz viņa veselību.
 
Ja kaut nedaudz ievērosim visus šos “zelta” likumus, mūsu veselībai vajadzētu saglabāties un uzlaboties!
 
Projektu atbalsta Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.